Leģendārā mākslas personība Mihails Barišņikovs Rīgā uzstāsies ar monoizrādi "Vēstule cilvēkam" (+VIDEO)

"Esmu ļoti gandarīts, ka mums ir iespēja trešo reizi strādāt ar izcilo mākslinieku un Latvijas skatītājiem piedāvāt laikmetīgu iestudējumu, kas jau ir izpelnījies lielu atzinību pasaulē. Esmu pārliecināts, ka šis būs viens no gada nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas kultūras telpā," teica Žagars.

Monoizrādi “Vēstule cilvēkam” īpaši Barišņikovam radījis ikoniskais, avangarda teātra režisors Roberts Vilsons. Iestudējums balstīts uz Vāclava Ņižinska autobiogrāfiskajiem tekstiem, kurus adaptējis Derils Pinknijs.

Savā slavas virsotnē Vācslavs Ņižinskis (1889-1950) tika atzīts par viens no izcilākajiem Rietumu kultūras baleta māksliniekiem. Ņižinskis bija arī slavenās Sergeja Djagiļeva Krievu baleta trupas dalībnieks un modernā baleta horeogrāfijas pamatlicējs. Viņa sākotnējie darbi ir “Fauna diendusa” un “Svētpavasaris”. Trešajā gadu desmitā Ņižinskim sākas garīgas problēmas, tādēļ viņa dienasgrāmatas, kas tapušas laikā no 1919.gada 19.janvāra līdz 4.martam dokumentē un izgaismo jaunā vīrieša garīgās veselības sabrukumu.

"Tā nav biogrāfiska izrāde par Ņižinski. Izrāde ir par cilvēka pārdzīvojumiem un attiecībām ar viņa mākslu, Dievu, ģimeni un dvēseliskajām dilemmām. Mēs izvairījāmies atdarināt vai attēlot konkrēti. Tas ir savdabīgs stāsts ar paralēlēm – par personības balsi, nevis viņa fizisko būtību," intervijā izdevumam “The Guardian” sacīja Barišņikovs.

Mūsdienu skatītājiem diemžēl nav bijusi redzēt Nižinski dejojam, jo viņa uzstāšanās nav dokumentēta. Tomēr Nižinskis un Barišņikovs tiek atzīti par 20.gadsmita izcilākajiem baleta māksliniekiem, un izrādē “Vēstule cilvēkam” viņi savdabīgā veidā sastopas aci pret aci.

“Barišņikovs sev raksturīgajā elegancē un nepārspējamā skatuviskajā tēlojumā, izvēlējās nevis atkārtot Ņižinska dejas manieri, bet pievērsties, iespējams, traģiskākajam mantojumam, ko atstājis mākslinieks. Proti, apziņas plūsmai, kas tiek plosīta starp skaidru uztveri un vājprātu un ko var redzēt viņa Nižinska drudžaini, tieši pirms mākslinieka pirmās hospitalizācijas, tapušajās dienasgrāmatās,” tā teikts itāliešu digitālajā izdevumā “24 Ore”.

“Vēstule cilvēkam” viesizrādes organizē "Andreja Žagara kultūras atbalsta un attīstības fonds" sadarbībā ar Aleksandru Šenkmanu.

“Mana sadarbība ar Žagara kultūras attīstības un atbalsta fondu un šā projekta atbalsts ir manas līdzšinējās darbības Latvijā loģisks turpinājums. Esmu pārliecināts, ka šāda mēroga kultūras notikumi ar leģendāru personību piedalīšanos ir būtiski Latvijas starptautiskajam tēlam un pozicionējumam. Un vēl jo vairāk šāds notikums, kurā piedalās Latvijā dzimušais un pasaulē slavenais mākslinieks Mihails Barišņikovs, ir svarīgs skatītājiem. Tāpēc es ar prieku un lepnumu iesaistījos šā projekta finansiālā atbalstīšanā un līdzorganizēšanā,” sacīja uzņēmējs un projekta sadarbības partneris Aleksandrs Šenkmans.

Jāpiebilst, ka šī ir ceturtā reize, kad Barišņikovs uzstājas Latvijā. Pirmo reizi Latvijā Barišņikovs viesojās 1997.gadā pēc toreizējā Latvijas Nacionālā operas direktora Andreja Žagara ielūguma. Toreiz operā norisinājās divi radošie vakari, kur Barišņikovs uzstājās ar savu baleta trupu “White Oak Dance Project”. Otro reizi Barišņikovs Rīgā uz Latvijas Nacionālās operas skatuves uzstājās 2009.gadā deju vakarā operā “Trīs solo un duets”.

Vēl 2006.gadā Latvijas Nacionālajā operā notika Barišņikova darbu fotoizstāde “Moment in Time”. Tajā tika izstrādīti viņa darbi, kas tapuši no 1982.gada līdz 2004.gadam.

“Andreja Žagara kultūras atbalsta un attīstības fonds" dibināts ar mērķi veicināt un attīstīt augstas raudzes kultūras projektus, īpaši izceļot mūzikas un mākslas nozares, piesaistot valsts, mecenātu un Eiropas fondu finansējumu.

Mihails Barišņikovs, kurš 1948.gadā dzimis Rīgā, tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu izcilākajiem baleta māksliniekiem. Pēc spīdošas karjeras Ļeņingradas Kirova baleta teātrī 1974. gadā viņš pameta Padomju Savienību un sāka dejot pasaules lielāko baleta kompāniju sastāvā, tostarp Ņujorkas baletā, kur strādāja kopā ar horeogrāfu Džordžu Balančinu un režisoru Džeromu Robinsu.

No 1980.gada gandrīz desmit gadu Barišņikovs bija Amerikas Baleta teātra baleta trupas mākslinieciskais vadītājs, audzinot jaunu horeogrāfu un dejotāju paaudzi. No 1990.gada līdz 2002.gadam Barišņikovs bija vadītājs un galvenais dejotājs deju trupā "White Oak Dance Project", kuru nodibināja kopā ar horeogrāfu Marku Morisu, vēloties paplašināt amerikāņu laikmetīgās dejas repertuāru un atpazīstamību.

Kā aktieris bieži uzstājies gan Brodvejā, gan citos teātros, kā arī televīzijā un filmās, saņemot "Tony" balvas nomināciju un "Drama Desk" balvu par lomu uzvedumā „Metamorfozes” („Metamorphosis") un Amerikas Kinoakadēmijas balvas nomināciju par lomu filmā „Pagrieziena punkts” ("Turning Point").

Barišņikovs ir radījis divas monoizrādes - "Vēstule cilvēkam" ("Letter to a Man") kopā ar režisoru Robertu Vilsonu un "Brodskis/Barišņikovs" ("Brodsky/Baryshnikov") kopā ar režisoru Alvi Hermani.

2005. gadā viņš izveidoja un kļuva par māksliniecisko vadītāju Barišņikova Mākslas centrā (BMC) Manhetenā, Ņujorkā, kur pulcējas visu jomu mākslinieki no visas pasaules. BMC programmās ik gadu iesaistās vairāk nekā 700 mākslinieku un tās apmeklē 22 tūkstoši skatītāju.

Starp neskaitāmajām Barišņikovam piešķirtajām balvām ir Kenedija Mākslas centra balva, Amerikas Nacionālās mākslas medaļa, "Commonwealth Award", "Chubb Fellowship", Džeroma Robinsa balva un 2012. gada Vilčeku balva. 2010. gadā Francijas valdība piešķīra viņam Francijas goda leģiona virsnieka titulu.

Roberts Vilsons, kas 1941.gadā dzimis Teksasas štata Vako pilsētā, ir viens no pasaulē slavenākajiem teātra un audiovizuālo mediju māksliniekiem. Viņa darbi skatuvei ietver sevī plašu māksliniecisko izteiksmes līdzekļu klāstu, ieskaitot deju, kustību teātri, apgaismojumu, mūziku un tekstu. Vilsona radītie tēli ir estētiski efektīgi un emocionāli uzlādēti, bet viņa režisētie iestudējumi ir izpelnījušies plašu skatītāju un kritiķu atzinību visā pasaulē.

Pēc studijām Teksasas universitātē un Prata institūtā Bruklinā Vilsons pagājušā gadsimta 60.gados nodibināja Ņujorkā bāzētu teātra apvienību “The Byrd Hoff‐man School of Byrds” un radīja savus pirmos iestudējumus, tostarp "Kurlā skatiens" ("Deafman Glance", 1970) un "Vēstule karalienei Viktorijai" ("A Letter for Queen Victoria") (1974.‐1975). Kopā ar ASV komponistu Filipu Glāsu Vilsons sarakstījis operu "Einšteins pludmalē" ("Einstein on the Beach", 1976).

Vilsons sadarbojies ar daudziem rakstniekiem un mūziķiem, tostarp Heineru Milleru, Tomu Veitsu, Sūzenu Zontāgu, Loriju Andersoni, Viljamu Borouzu, Lou Rīdu un Džesiju Normenu.

Viņš arī strādājis ar tādiem meistardarbiem kā Beketa luga "Krapa pēdējais ieraksts"("Krapp’s Last Tape"), Pučīni opera "Madama Butterfly", Debisī opera "Peleass un Melizande" ("Pelléas et Melisande"), Brehta un Veila mūzikls "Trīsgrašu opera" ("Threepenny Opera"), Gētes opera "Fausts" ("Faust") un Homēra luga "Odiseja" ("Odyssey").

Vilsona zīmējumi, gleznas un skulptūras ir izstādītas gan solo un grupu izstādēs, gan glabājas privātās kolekcijās un muzejos visā pasaulē.

Vilsons ir saņēmis daudzas izcilības balvas, tostarp nominēts Pulicera balvai, divas reizes saņēmis divas Itālijas augstāko teātra balvu "Premio Ubu", kā arī "Zelta lauvu" Venēcijas biennālē un Lielbritānijas prestižāko teātra balvu "Olivier Award".

Viņš ir ievēlēts Amerikas mākslas un literatūras akadēmijā, kā arī Berlīnes mākslas akadēmijā. Francija režisoram piešķīrusi mākslas un literatūras komandiera ordeni (2003) un goda leģiona virsnieka titulu (2014), bet Vācija - Nopelnu ordeņa virsnieka krustu (2014).

Vilsons ir Ņujorkas mākslas laboratorijas "The Watermill Center" dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs.