Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:366, Did:0, useCase: 3


Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā būs skatāma laikmetīgās mākslas izstāde par sieviešu krūtīm

Redakcija
Redakcija

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā būs skatāma laikmetīgās mākslas izstāde par sieviešu krūtīm
Eva Vēvere. Kolekcija. 2018.

Glandula mammae ir krūts dziedzera latīniskais nosaukums. Tā bioloģiskā funkcija ir vienkārša – saražot pienu zīdainim. Taču kultūrā sieviešu krūtis ir apaugušas ar daudzām un nereti pretrunīgām nozīmēm. Bērna zīdīšana ir laba, publiska zīdīšana – nosodāma. Krūtīm jābūt lielām, bet reizē – tvirtām un stingrām. Dziļš dekoltē ir seksīgs, izspiedušies krūšu gali – vulgāri.

Krūtis apvij mīti un aizliegumi. Tās tiek objektivizētas, seksualizētas un klasificētas (no “ķiršiem” līdz “arbūziem”), slēptas, izceltas vai atkailinātas – saskaņā ar laikmeta skaistuma ideāliem, ķermeņa politiku un priekšstatiem par sievišķību. Krūtis tiek modelētas atbilstoši sabiedrības gaidām un pastāvošām varas attiecībām, bieži vien – izdabājot heteronormatīvajai patērētājsabiedrības loģikai, kas sievietes krūtis uztver kā vīrieša spēļmantiņu. Šajā nozīmē krūtis ir vieta, kur sievietes ķermenī iemājo ideoloģija, seksisms un mizogīnija.

Būdamas semantiski noslogotas, krūtis ir arī katras sievietes identitātes daļa. Tās tiek pieņemtas, uzlabotas, atstātas novārtā, aizmirstas vai zaudētas. Kaislīgi mīļākie tās noklāj ar skūpstiem, vardarbīgi partneri – ar zilumiem. No zīdīšanas saplaisājušus krūšu galus ieziež ar lanolīnu.

Dažādas krūšu pieredzes, to iezīmētie nozīmju lauki un atšķirīgie lietojumi krūtis padara ne tikai par kritiskas refleksijas objektu, bet arī – par sievietes subjektivitātes un rīcībspējas izteicēju. Krūtis var kļūt par pretestības, robežu pārkāpšanas un jaunu kultūras formu iedzīvināšanas platformu, kuras balstās empātijā, dzimumu līdztiesībā un pozitīvā attieksmē pret savu ķermeni.

Izstādē Glandula Mammae piedalās septiņas mākslinieces, kas šķetina daudzveidīgos krūšu nozīmju pavedienus un analizē tos mātišķības, seksualitātes, dzimtes, politikas, mitoloģijas, skaistuma kanona, ikdienas pieredzes, kā arī krūts vēža kontekstā.

Izstādē piedalās Ieva Balode, Evita Goze, Rasa Jansone, Vivianna Maria Stanislavska, Ingrīda Pičukāne, Mētra Saberova un Eva Vēvere.
Izstādes kuratore: Jana Kukaine.
Grafikas dizains: Inga Ģibiete.
Scenogrāfija: Artūrs Arnis.