Kinolektorijā “Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XII” – leģendārā “Hirosima, mana mīla”
LKA Rīgas Kino muzeja un kinoteātra “Splendid Palace” rīkotais kinolektorijs tiek turpināts 25. janvārī plkst. 19.00 ar Alēna Renē 1959. gadā režisēto filmu “Hirosima, mana mīla” (“Hiroshima mon amour”), kas ir nenoliedzami viena no svarīgākajām filmām kino vēsturē. “Hirosima, mana mīla” ir neparasts kinematogrāfisks stāsts-meditācija par atmiņu, karu, ciešanām un mīlestību, kas ir izveidots kā gara saruna starp diviem mīlniekiem: franču aktrisi, kura ir Hirosimā, lai piedalītos filmas uzņemšanā, un japāņu arhitektu. Šī filma kino vēsturē un teorijā nereti tiek skatīta saistībā ar atmiņu analīzi, jo kontrastainā un drosmīgā veidā pretnostata personīgo atmiņu pret vēsturisko atmiņu, un rāda, kā pat vislielākās šausmas un smagākos pārdzīvojumus cilvēks laika gaitā aizmirst.
LKA Rīgas Kino muzeja un kinoteātra “Splendid Palace” rīkotais kinolektorijs tiek turpināts 25. janvārī plkst. 19.00 ar Alēna Renē 1959. gadā režisēto filmu “Hirosima, mana mīla” (“Hiroshima mon amour”), kas ir nenoliedzami viena no svarīgākajām filmām kino vēsturē. “Hirosima, mana mīla” ir neparasts kinematogrāfisks stāsts-meditācija par atmiņu, karu, ciešanām un mīlestību, kas ir izveidots kā gara saruna starp diviem mīlniekiem: franču aktrisi, kura ir Hirosimā, lai piedalītos filmas uzņemšanā, un japāņu arhitektu. Šī filma kino vēsturē un teorijā nereti tiek skatīta saistībā ar atmiņu analīzi, jo kontrastainā un drosmīgā veidā pretnostata personīgo atmiņu pret vēsturisko atmiņu, un rāda, kā pat vislielākās šausmas un smagākos pārdzīvojumus cilvēks laika gaitā aizmirst.
Alēns Renē, filmas režisors, ir zināms ar tādām filmām kā “Pērn Marienbādē” un dokumentālo filmu par holokaustu “Nakts un migla”, un darbojās kino vidē vairāk nekā 60 gadus. Renē, tāpat kā Žaks Demī un Anjēze Varda, bija t.s. “Kreisā krasta” grupas pārstāvis, kas eksistēja vienlaikus ar franču jauno vilni un bija uzticīgs modernismam un kreiso politikai. Savukārt filmas scenārija autore ir Margarita Dirasa, rakstniece, kuru var pieskaitīt franču jaunā romāna kustībai. Par filmas “Hirosima, mana mīla” scenāriju Dirasa saņēma nomināciju Oskaram par labāko oriģinālscenāriju.
Pirms filmas – sociālantropologa, pilsētu pētnieka Viestura Celmiņa lekcija.
Kinolektorijs ilgs līdz pat 22. martam, un programmu turpinās Friča Langa “M” (1931) ar kino kritiķes Ditas Rietumas lekciju 8.02., Roberto Rosellīni “Vācija, nulles gads” (“Germania anno zero”, 1947) 22.02., lektors – kino teorētiķis Viktors Freibergs. Lektoriju noslēdzošās filmas: 8.03. Dzigas Vertova “Cilvēks ar kinokameru” (“Chelovek s kinoapparatom”, 1929) un kino teorētiķa, režisora Dāvja Sīmaņa lekcija, kā arī Andžeja Vajdas 1958. gada filma “Pelni un dimants” (“Popiół i diament”), kuras sākumā – kino kritiķes Dairas Āboliņas lekcija. Seansu sākums – plkst. 19:00.
Biļetes uz kinolektorija seansiem ir pieejamas iepriekšpārdošanā kinoteātra “Splendid Palace” (Elizabetes 61) kasēs, kā arī joprojām iespējams iegādāties abonementus par īpaši draudzīgām cenām. Vairāk informācijas kinoteātra mājaslapā Splendid Palace, pilna programma atrodama gan kinoteātra lapā, gan Mājaslapa » www.kinomuzejs.lv
