TEV IR PIENĀKUŠAS. 1243 ZIŅAS Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze

Vai atceraties laiku pirms Feisbuka ēras un mobilajām īsziņām? Kad tikšanās pilsētā bija jānorunā laicīgi, bet ciemos varēja ierasties nelūgts? Laiku, ko raksturoja telegrammas, adrešu blociņi un glītrakstīšanas burtnīcas. Arī rakstāmmašīnu klaboņa kabinetos un rindas pie telefonu automātiem. Šādas atmiņas pieder stāstam par pēdējām paaudzēm pirms interneta. Viņu dzīvēm.

Kuratori Kaspars Vanags (Latvija), Zane Zajančkauska (Latvija) un Diana Fransena (Diana Franssen, Nīderlande) izstādei izvēlējušies starpdisciplināru pieeju. Mākslas darbi pārtapuši poētiskos vēstījumos par personīgo atmiņu kultūru, savstarpēju tīklošanos un eksperimentālu jaunradi. Līdztekus mākslai ekspozīcijā iekļautas sadzīviska rakstura laikmeta liecības: ģimeniskiem diapozitīvu vakariem kādreiz sarūpēti un vēlāk aizmirsti fotostāsti, caur koppapīru tiražēts samizdats, radioamatieru korespondences, neparastas dienasgrāmatas un īpatņu izveidotas vēsturisko priekšmetu kolekcijas, kā arī izcila šaha partija, kas izspēlēta starpkontinentāli pa pastu: cik gājienu, tik pastkartīšu.

Sagaidāms, ka izstāde raisīs daudz un dažādas atmiņas vidējās un vecākās paaudzes apmeklētājos, savukārt interneta laikmetā uzaugušajiem tā būs maz zināma, bet intriģējoša pasaule, ko atklāt. Tāpat projekts ļaus iepazīt māksliniekus, kuru veikumu pieskaita nozīmīgam pagrieziena punktam mūsdienu mākslas vēsturē un kas Latvijā būs redzami pirmo reizi, piemēram, “ARTPOOL Studio”, Irma Blanka (Irma Blank), Ons Kavara (On Kawara), Viljams Kentridžs (William Kentridge), Rūta Volfa-Rēfelta (Ruth Wolf-Rehfeldt), Marta Roslere (Martha Rosler), Jirži Valohs (Jiří Valoch), Francs Erhards Valters (Franz Erhard Walther). Izstādes veidošanā iesaistījušies arī pazīstami jaunākās paaudzes latviešu mākslinieki Andrejs Strokins, Viktorija Eksta un Ingrīda Pičukāne, kuri strādā ar nesenās vēstures atstātā mantojuma savdabībām.

No pagājušā gadsimta vidus arvien lielāka sabiedrības daļa sāka izmantot mehāniskās reprodukcijas un datu aprites ierīces ikdienā – telefonus, rakstāmmašīnas, kompaktās fotokameras. Vieni baudīja plašu pasta pakalpojumu klāstu no durvīm līdz durvīm un varēja izvēlēties “Polaroid” kameru, lai iegūtu attēlu vienā vienīgā eksemplārā, vai arī pavairot tekstus un attēlus ar “Xerox” kopētāju neierobežotā daudzumā. Citi tikmēr meklēja puslegālus risinājumus, kā ar pieejamām tehnoloģijām radīt patvērumu no ideoloģiskās kontroles.

Turklāt, atkāpjoties no šo ierīču lietošanas instrukciju pragmatisma, dažādojās tradicionālie pašizziņas žanri un sociālo lomu konstruēšanas instrumenti, tai skaitā dienasgrāmatas, atmiņu klades, vēstuļu draudzības, ģimenes albumi un citas personīgās arhivēšanas metodes. Šo atšķirīgo materiālu kopums uzrunās skatītāju kā sen neatvērta pastkastīte, kurā sūtījumu gūzma sevī slēpj iespēju atrast kādu personīgi adresētu ziņu.

Pēdējās desmitgades pirms digitālās revolūcijas ir atstājušas nebijuši daudzveidīgu un apjomos nepārspētu šāda rakstura kultūrmantojumu. Tas runā par stereotipiem un gaumes klišejām, par pašnoteikšanās alkām un atkāpēm no normatīva. Līdzās apzināti izkoptām dīvainībām un savrupa ceļa gājējiem, te atrodamas horizontāli izvērstas socializēšanās formas un autonomu grupējumu eksperimenti ar ierasto ikdienas kārtību. Tieši privātā un publiskā mijiedarbība padara pagātnes liecības aktuālas arī digitālās realitātes laikmetā.

Izstādi iesakām apmeklētājiem no 14 gadu vecuma.

LATVIJAS LAIKMETĪGĀS MĀKSLAS CENTRS
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC), starptautisku un nacionāla mēroga mākslas notikumu kurators un producents, ir lielākā Latvijas laikmetīgās mākslas institūcija. Kopš 1993. gada tas pēta un veido laikmetīgās mākslas procesus Latvijā un starptautiski, lai provocētu kritisku refleksiju par mūsdienu sabiedrības jautājumiem. Starp LLMC pazīšanās zīmēm ir vērienīgākais ikgadējais laikmetīgās mākslas notikums Latvijā – festivāls “Survival Kit”, laikmetīgās mākslas izstādes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Hardija Lediņa gads un Latvijas pārstāvniecība tādos starptautiskos notikumos kā Kochi-Muziris biennāle, Venēcijas mākslas biennāle, Sanpaulu biennāle, “Manifesta”, Raumas laikmetīgās mākslas biennāle u.c. LLMC uztur vienīgo Latvijas laikmetīgās mākslas arhīvu.

IZSTĀDES MĀKSLINIEKI:
Ksavjē Antēns (Xavier Antin), “ARTPOOL Studio” (Ģerģs Galāntai / György Galántai, Deāks Ferencs / Deák Ferenc, Erdējs Mikloss / Erdélyi Miklós, Klemens Kārojs / Kelemen Károly, Maurere Dora / Maurer Dóra), Valdis Āboliņš, Sīzone Batlere (Season Butler), Irma Blanka (Irma Blank), Vija Celmiņa (Vija Celmins), Radomirs Damnjanovičs Damnjans (Radomir Damnjanović Damnjan), Giljermo Deislers (Guillermo Deisler), Braco Dimitrijevičs (Braco Dimitrijević), Marlēna Dītriha (Marlene Dietrich), Viktorija Eksta, Ģerģs Galāntai (György Galántai), Vladimirs Glušenkovs (Владимир Глушенков / Vladimir Glushenkov), Rodnijs Greiems (Rodney Graham), Atis Ieviņš, Ons Kavara (On Kawara), Žilvins Kempins (Žilvinas Kempinas), Viljams Kentridžs (William Kentridge), Andžejs Kostolovskis (Andrzej Kostolowski), Jaroslavs Kozlovskis (Jaroslaw Kozlowski), Boriss Lurje (Boris Lurie), Boguslavs Madejs (Bogusław Madej), Dalibors Martiniss (Dalibor Martinis), Jirži Menzels (Jiří Menzel), Rī Ņikonova un Serge Segajs (Ры Никонова / Ry Nikonova, Serge Segay), Joko Ono (Yoko Ono), Džo Ortons un Kenets Hallivels (Joe Orton, Kenneth Halliwell), Edgars Ozoliņš, Līvija Patikne (Livija Patikne), Ingrīda Pičukāne, Dmitrijs Prigovs (Дмитрий Прыгов / Dmitry Prigov), Konstantīns Raudive, Aleksandrs Rodčenko un Varvara Stepanova (Александр Родченко / Aleksandr Rodchenko, Варвара Степанова / Varvara Stepanova), Marta Roslere (Martha Rosler), Dīters Rots (Dieter Roth), Dajanita Singha (Dayanita Singh), Harijs Everets Smits (Harry Everett Smith), Zdzislavs Sosnovskis (Zdzisław Sosnowski), Hanss Stevenss (Hans Stevens), Mladens Stilinovičs (Mladen Stilinovič), Andrejs Strokins (Андрей Строкин), Joahims Šmids (Joachim Schmid), Jiri Tensons (Jüri Tenson), Reins Tensons (Rein Tenson), Prīts Perns (Priit Pärn), Krista Virkuse (Krista Virkus), Mari Kūtmā (Mari Kuutmaa), Miroslavs Tihijs (Miroslav Tichý), Drago Trumbetašs (Dragutin Trumbetaš), Jirži Valohs (Jiří Valoch), Francs Erhards Valters (Franz Erhard Walther), Rūta Volfa-Rēfelta (Ruth Wolf-Rehfeldt), Žans Ženē (Jean Genet)