Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource44 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource44), Fid:270, Did:0, useCase: 0



Eiropas dienā vairāki simti Rīgas iedzīvotāju un viesu degustē tradicionālos Eiropas valstu ēdienus

Eiropas dienā vairāki simti Rīgas iedzīvotāju un viesu degustē tradicionālos Eiropas valstu ēdienus
Eiropas dienas brančs

Foto: tavavirtuve.lv

Atzīmējot Eiropas dienu jeb Eiropas Savienības dzimšanas dienu, šodien vairāki simti Rīgas iedzīvotāju un viesu pulcējās Eiropas dienas brančā skvērā pie Latvijas Nacionālās operas, kura laikā iepazina dažādus Eiropas kulināros reģionus un bez maksas nogaršoja valstu iecienītākos ēdienus. Eiropas dienas brančā šefpavāri dalībniekus cienāja ar deviņiem ēdieniem – somu veģetāro zupu, dāņu vaniļas pudiņu, slovāku siera kūku ar bezē, ungāru iecienīto vistu paprikas mērcē ar galušku, spāņu “vizītkarti” – paelju un gaspačo zupu.

“Šī diena, kurā vairāk kā 500 miljoni eiropiešu atzīmē Eiropas telpas vienotību un mieru, ir svētki arī Latvijai, kas jau kopš 20. gadsimta sākuma kā neatkarīga valsts ir piederīga Eiropai. Tādas pamatvērtības kā savstarpējā cieņa un solidaritāte, demokrātija un sadarbība ir ļāvušas Eiropai attīstīties un vairot savu labklājību kopš 1950. gada 9. maija, kad ar Francijas ārlietu ministra Roberta Šūmana vēsturisko deklarāciju tika likti pamati Eiropas Ogļu un tērauda kopienai, kas attīstoties kļuva par Eiropas Savienību. Nu jau vairāk kā 20 gadus arī Latvija ir atgriezusies Eiropas telpā kā suverēna valsts un jau 11 gadus esam pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts. Taču vēl joprojām ir daudz jauna, ko varam uzzināt par saviem draugiem un partneriem citur Eiropā, to paražām, kultūru un tradīcijām. To arī šodien novēlu visiem Eiropas dienas dalībniekiem,” atklājot Eiropas dienas branču teica Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis sveica klātesošos svētkos un uzsvēra, ka Eiropas dzimšanas dienas svinības ir iespēja daudz labāk iepazīt Eiropas Savienības nozīmi. Kā arī izprast to, ka Briselē pieņemtie lēmumu nav tikai birokrātiski procesi, bet reāls pienesums ikvienam Eiropas pilsonim.

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere Eiropas dienas branča laikā teica: “Gadsimtu gaitā esam iepazinuši dažādu valstu virtuves. Līdz beidzot esam atgriezušies tur, kur mums jābūt – Eiropā. Turklāt, kā teicis rakstnieks Bernards Šovs – nav patiesākas mīlestības kā mīlestība uz ēdienu”. Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis savā uzrunā norādīja, ka, iepazīstot Eiropas virtuvi, novērtējam arī latviešu virtuves unikalitāti.

Pasākuma laikā ēdienus gatavoja un apmeklētājiem servēja pašmāju šefpavāri – “Valtera Restorāns” vadītājs Valters Zirdziņš, kulinārijas entuziasts un spāņu kultūras centra “Seneca” direktors Havjers Fernandess Krūzs (Javier Fernandez Cruz), restorāna “Madride” šefpavārs Hasinto Aires Fernandes (Jacinto Aires Fernandez), kā arī Rimi veselīgas ēšanas kustības Akāgaršo šefpavārs Normunds Baranovskis. Viņi ikvienam piedāvāja iespēju nogaršot pēc autentiskas receptes gatavotu ungāru, slovāku, dāņu, somu, spāņu un citus Eiropas Savienības dalībvalstu tradicionālos ēdienus.



Par Eiropas dienu:
Eiropas dienas pirmsākumi meklējami 1950. gada 9. maijā, kad piecus gadus pēc II pasaules kara beigām Francijas ārlietu ministram Robertam Šūmanam, lai novērstu vēl viena kara iespēju, radās plāns apvienot Eiropas valstu ogļu un tērauda nozares. Šī ideja īstenojās un kļuva par Eiropas Savienības sākumpunktu, tāpēc 9. maiju visā Eiropas Savienībā atzīmē kā Eiropas dienu.

Par branču:
Brančs ir ēdienreize starp brokastīm un pusdienām, kas kļuvusi par tradīciju visā Eiropā. Tā izcelsme meklējama Lielbritānijā. Branču servē pusdienas laikā, parasti ap plkst. 12.00, un tas aptver dažādas uzkodas (maizi, sieru, gaļu, dārzeņus u.c.) un dzērienus (tēju, kafiju, sulas). Brančs tradicionāli ir ne tikai ēdienreize, bet arī socializēšanās iespēja, kur cilvēki nepiespiestā un dzīvespriecīgā atmosfērā pārrunā sadzīves, darba, sabiedriskās un politiskās aktualitātes.