Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:277, Did:0, useCase: 3


SARUNAS MUZEJĀ: Fridrihs Milts (1906–1993)

Redakcija
Redakcija

SARUNAS MUZEJĀ: Fridrihs Milts (1906–1993)
Foto: Didzis Grodzs

Svētdien, 2017. gada 1. oktobrī, plkst. 15.00 Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM; Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) un izstādes kuratore, mākslas zinātniece Dr. art. Dace Lamberga aicina uz “Sarunu muzejā” par leģendāru personību latviešu trimdas mākslinieku vidū – Fridrihu Miltu. Muzeja īpašie viesi būs mākslas zinātniece Eleonora Šturma (ASV) un mākslas kolekcionārs, advokāts Filips Kļaviņš.

Fridrihs Milts (1906–1993), kurš pagājušā gadsimta 30. gados bija slavenās Latvijas mākslinieku apvienības “Zaļā Vārna” aktīvs izstāžu dalībnieks, un kura necilā darbnīca “Elles ķēķī” Manhetenā kopš 50. gadiem kļuva par vienu no latviešu radošās bohēmas magnētiem, trimdas latviešu uztverē ir unikāla personība. Vienlaikus ar portretiem, Meksikas ainavām un klusajām dabām nemitīgi gleznojot Ņujorkas debesskrāpju siluetus, viņš spēja saglabāt latviskumu radošajā izteiksmē un mūža beigās savu pārliecību paudis ar šādiem vārdiem: “Esmu latvietis, jūtu kā latvietis, un mana glezniecība ir latviska. Man ir divas dzimtenes: Elles ķēķis un Latvija.”

59 mākslas darbu apjomīgā ekspozīcija, kura šobrīd ir aplūkojama LNMM galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs, pirmo reizi tik izvērsti iepazīstina Latvijas skatītāju ar spoža gleznotāja radošo mantojumu, kas Rīgā tiek parādīts pateicoties advokāta un kolekcionāra Filipa Kļaviņa iniciatīvai. Filipa Kļaviņa vecāki – ārsts Jānis Kļaviņš un viņa sieva Minjona – bijuši tuvi Fridriha Milta ģimenes draugi. Sarunas laikā Kļaviņa kungs atklās, kā veidojusies privātkolekcija, kāpēc tā tika pārvesta no Ņujorkas uz Rīgu un kas rosinājis veidot Milta izstādi Latvijā.

“Milts ir garšotājs, iespaida tvērējs, viņa iedvesmas ir pēkšņas un īsas, viņa darbiem piemīt ekspromta rotaļība, vieglums un spilgtums... Gaume, instinktīva krāsu izjūta ir vienīgais Milta kritērijs,” tā par viņa personālizstādi kādreiz jūsmoja Anšlavs Eglītis. Cik plaši un kādos rakursos mākslinieka talants un daiļrades attīstība atklājas apmeklētājiem jaunajā izstādē, “Sarunas” dalībniekiem plašāk pastāstīs Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Dr. art. Dace Lamberga. Kuras ir trimdas mākslinieka iemīļotākās darbu tēmas? Kādā veidā latviskā identitāte izpaužas konkrētās kompozīcijās, kas tapušas citā kultūrtelpā, tālu no dzimtenes? Uz šiem un citiem jautājumiem meklēsim atbildes tikšanas laikā.

Ieradusies no ASV, pasākuma īpašā viešņa būs mākslas vēsturniece, Fridriha Milta laikabiedre un tuva paziņa – Eleonora Šturma. Viņa vairāk nekā 50 gadus dokumentējusi un sekojusi līdzi latviešu mākslinieku, tostarp Fridriha Milta, izstādēm Ņujorkā un tās tuvākajā apkārtnē, publicējot rakstus laikrakstā “Laiks” un citos latviešu trimdas izdevumos. Pasākuma gaitā caur personīgu stāstījumu Eleonora Šturma ļaus ieskatīties F. Milta Ņujorkas perioda daudzpusīgajā radošajā darbībā.

Eleonora Šturma dzimusi 1928. gada 12. februārī Daugavpilī. 1944. gadā kopā ar ģimeni bēgusi uz Vāciju, kur 1949. gadā beigusi Neištates latviešu ģimnāziju. 1950. gadā izceļojusi uz ASV, apprecējusies ar komponistu Arnoldu Šturmu. Mācījusies Džordža Pībodija (George Peabody) koledžā, Vanderbilta Universitātē un Tenesijas Universitātē Nešvilā. 1953. gadā pārcēlusies uz Ņujorku. 1958. gadā ar bakalaura grādu, bet 1960. gadā ar maģistra grādu tēlotājā mākslā un mākslas vēsturē beigusi Ņujorkas pilsētas universitātes Hantera (Hunter) koledžu. Kopš 1960. gada avīzes "Laiks" mākslas recenzente, kopš žurnāla “Latvju Māksla” dibināšanas 1975. gadā bijusi tā autore un redakcijas kolēģijas locekle. 1987. gadā apbalvota ar PBLA Kultūras fonda Goda balvu žurnālistikā. Grāmatas “50 gadu mākslai pa pēdām” autore.

Uz “Sarunām” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā laipni aicināts ikviens interesents!
Nāciet, skatiet, apbrīnojiet, salīdziniet, uzdodiet jautājumus, veidojiet un izsakiet savu viedokli!
Mēs Jūs gaidām!

Dalības maksa: pieaugušajiem – 3,00 EUR, studentiem, pensionāriem – 1,50 EUR, skolēniem – 0,50 EUR. Ar šo biļeti varēs aplūkot arī pastāvīgo ekspozīciju.

Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

Izstāde būs atvērta līdz 5. novembrim.