Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:150, Did:0, useCase: 0


Atzīmējot izcilā diriģenta Edgara Tona simtgadi, LNO Beletāžas zālē atgriežas viņa skulptūra

Redakcija
Redakcija

17. janvārī simto dzimšanas dienu atzīmētu izcilais latviešu maestro, ilggadējs mūsu operna-ma galvenais diriģents Edgars Tons (1917-1967). Par godu viņa jubilejai no 2017. gada 17. janvāra Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē centrālajā nišā atgriezusies tēlnieces Artas Dumpes veidotā Edgara Tona skulptūra.

Edgars Tons bija mūsu operas un baleta teātra galvenais diriģents no 1954. līdz 1967. gadam, saga-tavojot gandrīz trīsdesmit operu un baletu jauniestudējumus. Viņa vadībā šis teātris sasniedza īstu uzplaukumu un tika uzskatīts par vienu no radoši interesantākajiem bijušajā Padomju Savienībā.

Edgars Tons Latvijas Konservatoriju pirmo reizi ar izcilību absolvēja kontrabasa klasē 1938. gadā. Pēc kara, 1945. gadā, Tons Konservatorijā iestājās otrreiz, jaundibinātajā orķestra klasē. 1948.gadā viņa pasniedzējs Leonīds Vīgners jauno diriģentu uzaicināja strādāt par savu asistentu Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātrī. Kopš 1949.gada Edgars Tons jau darbojās kā patstāvīgs diriģents. 1950.gadā viņš ar izcilību absolvēja Latvijas Konservatoriju un piedalījās Vissavienības jauno diriģen-tu konkursā Maskavā, kļūstot par vienu no laureātiem un saņemot iespēju divus gadus papildināt zi-nāšanas praksē Ļeņingradas Kirova Akadēmiskajā operas un baleta teātrī. 1952. gadā Edgars Tons atgriezās Rīgā, 1954. gadā kļuva par Operas un baleta teātra galveno diriģentu. 1955. gadā viņš sa-gatavoja trupu Latviešu literatūras un mākslas dekādei Maskavā, iestudējot operas “Baņuta” un “Uz jauno krastu”. Turpmākajos gados Edgars Tons lielu uzmanību pievērsa latviešu operai un baletam, dodot padomus komponistiem, kas radīja jaundarbus šajos žanros. Edgars Tons bija pirmais, kas PSRS teritorijā pēc 2. Pasaules kara no jauna iestudēja Riharda Vāgnera operu – 1956. gadā pirmiz-rādi Rīgā piedzīvoja “Tanheizers”. Tāpat diriģents rūpējās par laikmetīgās operas popularizēšanu, Latvijā pirmiestudējot Dmitrija Šostakoviča operu “Ķaterina Izmailova” un Bendžamina Britena operu “Pīters Graimss”, iestudējuma procesā piedaloties pašiem komponistiem. Edgara Tona pēdējais ie-studējums bija Jāņa Mediņa “Uguns un nakts” 1966. gadā.

Būtiski minēt arī Edgara Tona ieguldījumu Latvijas izglītības sistēmā, strādājot par vecāko pedagogu Konservatorijas operas un simfoniskā orķestra diriģēšanas klasē. Starp viņa audzēkņiem ir diriģenti Jāzeps Lindbergs, Centis Kriķis un citi. Tons lielu uzmanību pievērsa arī jauno operdziedātāju skolo-šanai,

viņa vadībā par izciliem solistiem kļuva Laima Andersone-Silāre, Kārlis Zariņš, Gurijs Antipovs un daudzi citi.
Par mākslinieciskajiem sasniegumiem Edgars Tons saņēma sava laika nozīmīgākos apbalvojumus, publikas atzinību un laikabiedru apbrīnu.