Kas nogalināja Vladimiru Visocki, leģendāro krievu aktieri un bardu ?
Šodien aprit 32 gadi, kopš miris leģendārais krievu aktieris, bards, dzejnieks un dziesmu autors Vladimirs Visockis. Lielākā daļa viņu atceras vai nu kā skarbo milici Žiglovu filmā "Tikšanās vietu mainīt nedrīkst" vai dziesminieku ar unikālu, tikai Visockim piemītošu balsi. Mazāk būs tādu, kas redzējuši Visocki teātra izrādēs- par viņa Hamletu krievi vēl joprojām saka- neatkārtojams. Bet pavisam maz būs tādi, kas pazīst Visocki kā dzejnieku un vēl mazāk droši vien zina, kā un kāpēc leģenda no dzīves aizgāja 42 gadu vecumā. Visockis nenomira dabiskā nāvē, necieta katastrofā un viņam neuzkrita koks. Visocki nogalināja viņa mūža lielākais ienaidnieks, kurš viņu vājāja visu dzīvi. Kurš tas bija?
Visockis dzimis 1938. gada 25. janvārī Maskavā, ebreju izcelsmes padomju virsnieka un vācu valodas tulkotājas ģimenē. 1941.—1943. gadā kopā ar māti evakuējies no Maskavas un dzīvojis Čkalovas (tagad Orenburgas) apgabalā. Pēc kara Visocka vecāki izšķiras un zēns paliek dzīvot kopā ar tēvu. 1947.—1949. gadā Visockis dzīvo tēva dienesta vietā — padomju okupācijas zonā Vācijā. 1964. gadā sāk darboties Maskavas Tagankas Drāmas un komēdijas teātrī, kur strādā līdz pat mūža beigām. Plašāk pazīstams Visockis kļūst pēc 1967. gadā iznākušās S.Govoruhina filmas "Vertikāle", kurā viņš darbojas vienā no galvenajām lomām. Filmā skan arī vairākas Visocka dziesmas, tajā skaitā populārā "Dziesma par draugu". 1967. gadā Visockis iepazīstas ar krievu izcelsmes franču aktrisi Marinu Vladi, ar kuru 1970. gada decembrī apprecas.
Tieši Marina Vladi apgāda Zvaigzne ABC izdotajā grāmatā "Vladimirs jeb pārtrauktais lidojums" diezgan atklāti atklājusi, kurš tad bijis šis Visocka lielākais ienaidnieks mūža garumā un principā viņa slepkava. Kā jau milzīgs talants, arī Visockis bijis ļoti sarežģīta personība, kura tā īsti sevi līdz galam nekad nav sapratusi un grāmatā skaidri pateikts- Vladimiru Visocki pamazām, pakāpeniski, bet mērķtiecīgi un nenovēršami iznīcināja Vladimirs Visockis un viņa tuvākais sabiedrotais- alkohols (vēlāk arī citas atkarības). Palīdzēja arī viņa superzvaigznes statuss un privilēģijas, ko tas sniedza. Visockis baudīja Padomju cilvēkam nepieejamus labumus: pusi gada pavadīja Parīzē pie sievas francūzietes, regulāri brauca ārzemju viesizrādēs, izdeva ārzemēs mūzikas diskus, atvaļinājumā atpūtās Javas salā un Malibu, pa Maskavu braukāja jaunākā modeļa zilā mersedesā, kāda nebija pat svarīgiem PSKP bosiem, iepirkās tikai valūtas veikalā. Visocka priekšā atvērās visas durvis – arī VDK, jo drošībniekiem patika šī disidenta enerģiskā, čerkstošā, pusaizsmakusī dziedāšana
To, ka Visocka ceļš aprausies daudz ātrāk, nekā vajadzētu, nojauta ne tikai dzīvesbiedre, to redzēja arī tuvākie kolēģi un draugi. Par Visocka problēmām ar alkoholu runāja pat cilvēki, kas viņu pazina tikai kā aktieri, jo to nevarēja nepamanīt. Diezgan bieži tika atceltas izrādes, taču režisori un skatītāji viņam piedeva, jo nomainīt ar citu viņu vienkārši nevarēja- ne kā aktieri, ne kā savu dziesmu izpildītāju. Visticamāk to nojauta arī pats aktieris, bet pārāk vēlu Visockis saprata, ka atkarības pārņem viņa dzīvi, ka bez alkohola viņš vairs nespēj radīt un, ka alkohola lietošana vairs nav izklaide.
250 grāmatas lapaspusēs aktiera trešā sieva Marina Vladi atklāj kopdzīves aizkulises- triumfa un laimīgas kopdzīves mirkļi vienmēr mijušies ar ilgstošiem plostiem un Visocka ārprāta lēkmēm dzērumā. Visockis nemācēja un principā nedrīkstēja dzert. Viņam pieticis ar nepilnu vakaru, lai no talantīga, interesanta cilvēka pārvērstos pilnīgā lupatā, nesakarīgā būtnē, kurš bieži nepazina draugus un arī Marinu.
"Pēc neganta strīda ar režisoru esi aizgājis no teātra un kopā ar draugu Dāvidu tu dodies autobraucienā pa viņa dzimto Armēniju. Autovadītāja tiesību jums nav nevienam, toties mašīnā ir armēņu konjaka krājumi. Kādā līkumā jūs apmetat vairākus kūleņus, bet tiekat cauri sveikā tikai tāpēc, ka "Dievs sargā dzērājus" kā tu labprāt mēdz sacīt. Kad esat sasnieguši pirmo klosteri, Dāvids ar uzjautrinājumu noraugās kā tu neveikli mēģini pārmest krustu, bet trešajā klosterī pēc ceturtās konjaka pudeles viņš tikai ar pūlēm valda smieklus: nometies ceļos, asaru pilnām acīm tu skaļi sarunājies jeb izskaidrojies ar svēto figūrām, kas atainotas uz sienām. Grandiozā ainava, arhitektūra un konjaks, kas nemitīgi dzerts no kakliņa, ir saviļņojuši tevi tiktāl, ka saulrietā tu uz visām četrām ierāpo kādā baznīcā. Tev pār lūpām veļas nesaprotami vārdi, tu dauzi pieri pret akmens plātnēm, kas klāj grīdu. Te pēkšņi, dažādo emociju nogurdināts, tu aizmiedz, izstieptām rokām kā mūķene pirms iesvētīšanas"
Divu aktieru laulība nebija parasta, jo lielu daļu kopdzīves viņi pavadīja šķirti- Vladi bija populāra aktrise Francijā un pārsvarā dzīvoja tur. Arī tas bija iemesls biežajiem Visocka plostiem, kas, kā jau ar atkarībām sirgstošam māksliniekam, kļuva neinteresantas un nedeva vajadzīgo dzīves apmierinājumu. Visockim droši vien vajadzēja ko jaunu ( vai kāds labvēlis ieteica un iedeva) - un blakus pudelei ģēnija ikdienā parādījās adata un morfijs. Tālāk jau brauciens uz finišu kļuva straujāks...Bez devas mākslinieks nebija spējīgs ne tikai kāpt uz skatuves, bet pat vienkārši elpot. Grāmatā aprakstīts kāds atgadījums gadu pirms nāves. Visockis jau vienreiz bijis praktiski miris, sirds darbība apstājusies, bet to izdevies atjaunot.
Krievijā par šo atgadījumu nesen uzņemta vesela mākslas filma, bet šeit jau Visockis parādīts viņa dēla, Ņikitas acīm, nevis kā sevi dedzinošs ģēnijs tautas labā, bet kā diezgan truls, izlaidies un egoistisks narkomāns, kurš tā vietā, lai dotos ārstēties no hroniskās morfija atkarības, brauc uz Uzbekiju sniegt kreisos koncertus, pavada laiku ar jaunu mīļāko un gaidot nepieciešamo morfija devu, piedzīvo klīnisko nāvi.
.
Grāmata "Vladimirs jeb pārtrauktais lidojums" nopērkama izdevniecības "Zvaigzne" grāmatnīcās.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]