Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:57, Did:0, useCase: 3


Mūža pensijas polise – jeb kā atgriezt ticību dzīvei

Plānots, ka no šī gada 1. jūlija būs pieejama mūža pensijas polise, kas ir jaunums Latvijā. Tā ļaus 2. pensiju līmenī uzkrātos līdzekļus saņemt mantojumā, norādot labuma guvēju. Tādējādi darba mūžā uzkrātā summa personas nāves gadījumā vairs netiks automātiski ieskaitīta valsts budžetā.

Apdrošinātāja izvēli noteiks uzņēmuma reputācija

Īpaši aktuālas šīs izmaiņas būs pirmajiem 2. pensiju līmeņa saņēmējiem, kas shēmai pievienojušies brīvprātīgi un pensionēsies jau šī gada 1. jūlijā, sasniedzot 62 gadu vecumu. Jāuzsver, ka mūža pensijas polise attieksies tikai uz tiem sociālo iemaksu veicējiem, kas pieteikušies pensiju 2.līmenim. Iedzīvotājiem, kas dzimuši no 1971.gada, dalība tajā ir obligāta, bet no 1951.gada 2.jūlija līdz 1971.gada 1.jūlijam dzimušajiem – brīvprātīga.
Plānots, ka pieteikties mūža polisei būs iespējams piecu gadu laikā pēc pensionēšanās dienas un tās darbība paredzēta ne garāka par 20 gadiem. Jāuzsver, ka mūža pensijas pakalpojuma sniedzēja izvēlē noteikti liela loma būs apdrošināšanas sabiedrības reputācijai.

Tikai 9,5% iedzīvotāju tic, ka nodzīvos līdz pensijai

Šī sistēma jau veiksmīgi darbojas Lietuvā un Igaunijā, un varētu veicināt sabiedrības vēlmi plānot savus pensijas uzkrājumus. Nesen apdrošināšanas sabiedrības ERGO mājas lapā veiktā aptauja parādīja šokējošu rezultātu – tikai 9,5% Latvijas iedzīvotāju tic, ka saņems pietiekamu valsts garantēto pensiju. Kaut arī pesimisma līmenis ir pārsteidzoši augsts, to var izskaidrot ar vairākiem racionāliem argumentiem. Proti, Latvijā cilvēka vidējais mūža ilgums, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, ir zemāks - 74 gadi, un mūsu valstī novērota izteikta vīriešu mirstība pirmspensijas vecumā. Šo iedzīvotāju dzīves laikā veiktās un uzkrātās sociālās iemaksas pirmajā un otrajā pensiju līmenī līdz šim tika ieskaitītas valsts speciālajā pensiju budžetā.
Sabiedrības domāšanu neietekmē arī pensijas vecuma pakāpeniska celšana, kas nākotnē likumsakarīgi tikai turpināsies: ja pašlaik Eiropā uz četriem cilvēkiem darbspējīgā vecumā ir viens pensionārs, tad pēc 50 gadiem šī attiecība varētu būt jau 2:1. Šie faktori mazina sabiedrības motivāciju un ietekmē nostāju pensijas jautājumā. Jāatzīmē, ka joprojām daudzi izvēlas algu saņemt aploksnē, atsakoties šobrīd domāt par finansiālo nodrošinājumu vecumdienās.

Mūža pensijas polise veicinās iztikšanu vecumdienās

Sabiedrības nostāju varētu mainīt likumdošanas izmaiņas, jo Latvija šī gada sākumā pieņēmusi Eiropas iniciatīvu, kas paredz, ka darba mūža garumā uzkrātie līdzekļi 2.pensiju līmenī varēs tikt mantoti, izvēloties apdrošinātāju mūža polises pakalpojumus. Lielākais ieguvums no mūža pensijas polises būs iespēja noteikt labuma guvēju, kas pensionāra nāves gadījumā varēs turpināt saņemt neizmaksāto pensiju. Tas nozīmē, ka pensiju 2. līmenī uzkrātie līdzekļi netiks zaudēti, bet tiks mantoti jeb izmaksāti kā mantojums norādītajam labuma guvējam, piemēram, laulātajam vai bērniem.
Šīs likumdošanas izmaiņas būs viens no iemesliem, kas iedzīvotājiem liks aizdomāties, ka pensija nav kaut kas nesasniedzams. Tomēr, lai Latvijas iedzīvotāji tiešām noticētu, ka pensijas vecumu iespējams izbaudīt, valstij paralēli arī jāuzlabo veselības aprūpes sistēma, ārstniecības pakalpojumu pieejamība un kvalitāte. Savukārt iedzīvotājiem pašiem jāizvērtē, cik izdevīgi šobrīd ir saņemt algu aploksnē, tādējādi atņemot sev un ģimenei iztikšanas līdzekļus vecumdienās.
Mūža pensijas polise varētu veicināt iedzīvotāju un viņu ģimeņu iztikšanu vecumdienās, jo ikvienam beidzot būs dota iespēja saņemt sevis paša nopelnīto un drošāk raudzīties nākotnē.

Ingrīda Ķirse, ERGO valdes locekle Baltijā