Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:57, Did:0, useCase: 3


Februāra vidū gaidāms stiprs sniegs un sals. Tīriet laikus ēku jumtus!

Redakcija
Redakcija

Februāris iesācies ar atkusni un siltu laiku, taču, kā rāda sinoptiķu prognozes, februāra vidū gaidāms sals, bet jau šonedēļ – stipra snigšana, kas veicinās sniega segas biezuma palielināšanos. Tāpēc Latvijā lielākā apdrošināšanas sabiedrība BALTA (RSA Grupa) aicina namu īpašniekus laikus tīrīt ēku jumtus, lai izvairītos no to iebrukšanas. Kā liecina BALTA novērojumi, visbiežāk no sniega segas iebrūk saimniecības ēku un palīgēku jumti, kas darināti no koka un kuru nolietojums sasniedz 50% līdz 70%, bet vecums – 20 un vairāk gadus.

Tradicionāli Latvijā biezākā sniega sega veidojas februārī, kad tās biezums saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem sasniedz vidēji 20 līdz 30 centimetrus austrumos un 7 līdz 13 centimetrus rietumos. Savukārt sniega biezuma palielināšanās vai arī atkusnis, kas mitruma dēļ sniega masu padara vēl smagāku, veicina ēku jumtu iebrukšanu, tāpēc BALTA speciālisti iesaka sekot līdzi laika apstākļiem un rūpēties par ēkām, jo arī apdrošinātos īpašumos pastāv draudi piedzīvot neparedzētus izdevumus. Turklāt jumta iebrukšanas gadījumā no tiem pasargā tikai visu risku īpašuma polise, kad apdrošinātāji neņem vērā sniega segas biezumu, nepārtrauktu snigšanu un citus apstākļus, izdevumus sedzot teju visos gadījumos.

„Lai gan BALTA īpašumu apdrošināšanas nosacījumi saistībā ar sniega radīto zaudējumu atlīdzināšanu klientiem ir vieni labvēlīgākajiem Latvijas apdrošinātāju vidū, iedzīvotāju izpratne par riskiem un proaktīvu to novēršanu ir gana ierobežota. Tas nozīmē, ka visdrošāk ir laikus rūpēties par savu īpašumu, lai arī nelaimes gadījumā būtu iespējams saņemt atlīdzību. Tāpat tīrīšanas darbu laikā noteikti vajadzētu atcerēties par savu un tuvinieku drošību,” uzsver BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis.

Ingus Savickis skaidro, ka, piemēram, Igaunijā sniega svara radītie zaudējumi īpašumam vispār netiek apmaksāti, bet Lietuvā, lai iedzīvotāji saņemtu atlīdzību, par intensīvu snigšanu tiek uzskatīta vismaz 20 centimetrus bieza sniega kārta, kas uz jumtiem izveidojusies 24 stundu vai īsākā laika posmā. Savukārt Latvijā BALTA atlīdzības izmaksā jau par 10 centimetru lielas sniega kārtas radītajiem bojājumiem ēkām, ja tā izveidojusies 12 stundu laikā.

Apdrošinātāja BALTA pieredze liecina, ka lielākoties biezā sniega sega postījumus nodara fizisko personu īpašumam, retāk – komercīpašumiem. Pārsvarā cieš koka būves un ēkas ar lielu nolietojumu, kas sasniedz 50% līdz 70%, t.i., ēkas, kurās atjaunošanas darbi nav veikti 20 un vairāk gadu. Biezā sniega sega postījumus parasti rada saimniecības ēkām - šķūņiem un kūtīm.

Lai izvairītos no sniega segas radītajiem zaudējumiem, īpašniekam būtu jāseko līdzi sniega segas biezumam un jāizvērtē situācijas bīstamība, laikus novēršot nelaimes iespējamību. Kā liecina BALTA pieredze, ēku jumti, kuri cietuši biezās sniega segas dēļ, reti bijuši tīrīti. Tāpat īpašniekiem, ja tiek veikta jumtu tīrīšana, jāņem vērā ēkas stāvoklis, lai jumts izturētu arī paša sniega tīrītāja svaru.

Līdz šim BALTA klienti sniega dēļ iebrukušu jumtu negadījumus visbiežāk piedzīvoja 2011.gadā, kad tika saņemti 302 pieteikumi. Sniegiem bagāts bija arī 2010.gads, kad BALTA saņēma 207 atlīdzību pieteikumus par sniega radītajiem postījumiem īpašumam. Šogad janvārī saņemti 4 šādi pieteikumi. Kopumā pēdējos trīs gados BALTA atlīdzībās par nepārtrauktas snigšanas izraisītiem īpašumu bojājumiem izmaksājusi 338 660 latu.