Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:21, Did:0, useCase: 0

epadomi/Tava virtuve/Epadomi TV/Arhīvs/Reklāma

XVIII Liepājas ērģeļmūzikas festivāla turpinājumā četri pirmatskaņojumi Ligitas Sneibes un Guntas Gelgotes koncertā

Redakcija
Redakcija

Trešdien, 18. septembrī, plkst. 19.00 Liepājas Sv. Jāzepa Romas katoļu katedrālē XVIII Liepājas ērģeļmūzikas festivāls turpināsies ar Zviedrijā dzīvojošās ērģelnieces Ligitas Sneibes un Lietuvā dzīvojošās operas solistes Guntas Gelgotes koncertu “Ar vaļēju dvēsli”, kas veltīts skaistākajiem latviešu jaunākās ērģeļmūzikas skaņdarbiem. Koncertā pirmatskaņojumus piedzīvos divi Lauras Gustovskas un divi zviedru komponista Hokana Sundīna jaundarbi.

Pagājušajā sestdienā Liepājas ērģeļmūzikas festivālā ar ovācijām pirmatskaņojumu piedzīvoja Agneses Boitmanes skaņdarbs “Veni Lumen” ērģeļu dueta “Riga Organum Duo” (Ilona birģele, Diāna Jaunzeme-Portnaja) izpildījumā. Šajā koncertā to būs veseli četri – divi latviešu komponistes, aizputnieces Lauras Gustovskas un divi zviedru skaņraža Hokana Sundīna skaņdarbu pirmatskaņojumi. Līdzās tiem koncertā dzirdēsim arī Indras Rišas un Dzintras Kurmes-Gedroicas mūziku.

Koncerta nosaukumā (“Ar vaļēju dvēsli”) liktas dzejas rindas no Raiņa romāna dzejoļos “Dagdas piecas skiču burtnīcas”, kas ir pamatā Indras Rišes komponētajam skaņdarbam. Ērģelniece Ligita Sneibe, kuras repertuārā īpašu vietu vienmēr ieņēmušas komponistes-sievietes, aicina:
“Latviešu komponistes radījušas, attīstījušas un bagātinājušas ērģeļmūzikas tēlu Latvijā un pasaulē. Īpaši tagad, kad sievietes loma sabiedrībā tiek diskutēta, atklāta, aizstāvēta un nostiprināta. Tādēļ ieklausīsimies! Šai mūzikā ir spēks un neizsmeļams skaistums.”

Ligita Sneibe ir studējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie Pētera Sīpolnieka, Vija Vismanes un Tālivalda Dekšņa un Pitea Mūzikas universitātē, Zviedrijā. Pašlaik viņa ir baznīcas ērģelniece un muzikālās dzīves vadītāja Zviedrijas pilsētā Esthammarā. Dziedātāja, Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāte Gunta Gelgote jau desmit gadus dzīvo Viļņā, kur kā viessoliste regulāri dzied Lietuvas Nacionālās operas un baleta teātrī, kā arī Ģintara Rinkēviča vadītajā Viļņas Pilsētas operā. Soprāne ir apguvusi kordiriģēšanu Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolā, bet vokālo mākslu studējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Beidzamajās sezonās Gunta debitējusi Adeles lomā (“Sikspārnis”) Lietuvas teātrī, savukārt Rīgā dziedājusi Kristapa Pētersona operā “Mihails un Mihails spēlē šahu”, Bruno Skultes “Vilkaču mantiniecē” un citur. Kā soliste muzicējusi ar dažādiem orķestriem, un kamermūzikā sadarbojusies ar tādiem mūziķiem, kā Kristīne Adamaite un Artis Sīmanis, Herta Hansena un Ēriks Kiršfelds. Gunta Gelgote bieži piedalās mūsdienu mūzikas pirmatskaņojumos, viņai arī veltīti vairāki jaunās mūzikas opusi.
!! Informējam, ka festivāla noslēguma koncertā 21. septembrī Ievas Paršas vietā uzstāsies Latvijas Nacionālās operas soliste Inga Šļubovska-Kancēviča. Līdz ar to sestdien, 21. septembrī, plkst. 18.00 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē festivāla noslēguma koncertā “Tālajā dārzā” piedalīsies Inga Šļubovska-Kancēviča (balss), Artis Sīmanis (altsaksofons) un Kristīne Adamaite (ērģeles). Programmā dzirdēsim romantiskākos latviešu komponistu skaņdarbus, starp kuriem arī 2019. gada jubilāra Tālivalda Ķeniņa, kā arī Pētera Vaska, Valda Zilvera, Ērika Ešenvalda, Alfrēda Kalniņa, Uģa Prauliņa un citu skaņdarbi.

Vairāk par koncertiem: viacultura.lv un facebook.com/ViaCulturaLV.

Biļetes nopērkamas Biļešu paradīzes kasēs un internetā bilesuparadize.lv. Skolēniem, studentiem, skolotājiem, pensionāriem un personām ar I un II grupas invaliditāti, kā arī viņu pavadoņiem ir 30% atlaide. Bērniem līdz 7 gadu vecumam, neaizņemot sēdvietu, ieeja visos pasākumos ir bez maksas.

Liepājas ērģeļmūzikas festivāls šogad notiek jau astoņpadsmito reizi no 7. līdz 21. septembrim Liepājā un Kuldīgā. Atgādinām, ka festivāla izskaņā līdz 14. oktobrim Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas logos būs skatāma Valtera Pelna fotoizstāde “Mūzikas instrumentu karalienes iekšējais skaistums”, kurā redzama tā Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeļu daļa, kas ikdienā apmeklētājiem nav pieejama – ērģeļu iespaidīgā arhitektūra no iekšienes, metāla un koka stabuļu izkārtojums un sarežģītie vēsturiskie mehānismi, kas darbina šo iespaidīgo baroka instrumentu.

Jau piekto gadu festivālu rīko nodibinājums “Via Cultura” ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Liepājas Kultūras pārvaldes un Kuldīgas pilsētas domes finansiālu atbalstu.