Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:366, Did:0, useCase: 0

epadomi/Tava virtuve/Epadomi TV/Arhīvs/Reklāma

Latvijas paviljons uzsāk ceļu uz Venēcijas biennāli

Drukāt

Latvijas paviljona komanda dodas ceļā uz Itāliju, lai uzsāktu ekspozīcijas iekārtošanu Arsenālā Venēcijas biennāles 16. starptautiskajā arhitektūras izstādē. Latvijas ekspozīcija “Together and Apart” piedāvās ieskatīties Latvijas daudzdzīvokļu namu arhitektūras vēsturē, ietekmi uz iedzīvotājiem un sabiedrību.Latvijas paviljona “Together and Apart” (“Kopā un atsevišķi”) kuratori, arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, arhitekts Matīss Groskaufmanis, scenogrāfe Anda Skrējāne un Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa, kopā ar radošo un tehnisko komandu ir ceļā uz Venēciju, lai sagatavotu ekspozīciju tās atklāšanai. Šogad Latvijas ekspozīcija atradīsies Venēcijas Arsenālā, un tās oficiālā atklāšana notiks 25. maijā plkst. 12.30. Paviljons apmeklētājiem būs pieejams no 26. maija.

Paviljonam ir izvēlēta Latvijas iedzīvotāju ikdienai ļoti tuva tēma — divas trešdaļas jeb 66,1% Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos, kas ir augstākais īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm. “Mūsu nolūks ir aktualizēt jautājumu par to, kā dzīvot līdzās aizvien sarežģītākā mūsdienu sabiedrībā un kā daudzdzīvokļu ēku arhitektūra to var nodrošināt. Ekspozīcija analizē daudzdzīvokļu namu ne tikai kā arhitektonisku, bet arī politisku, ekonomisku un ekoloģisku projektu,” skaidro kuratore Evelīna Ozola.

Ekspozīcijas priekšplānā izvirzītas četras tēmas, un katrai no tām konceptuālu arhitektūras maketu veidojis cits individuāli pieaicināts mākslinieks. Tēma “Distance” (tulk. — “Attālums”) apskatīs daudzdzīvokļu namu arhitektūras pielāgošanos demogrāfiskām pārmaiņām ar tēlnieka Ivara Drulles izgatavotu vairāk kā 250 smalku detaļu palīdzību. Izstādes daļā “Promise” (“Solījums”) tiks aplūkoti daudzdzīvokļu nami kā politisks un ekonomisks projekts; tās makets atveido kādu ievērojamu Rīgas namu, un ir tapis scenogrāfes Šarlotes Spihalskas (Charlotte Spichalsky) vadībā. Virziens “Warmth” (“Siltums”) atklās saiknes starp enerģijas patēriņu, ģeopolitiku un kolektīvu rīcību. Šai tēmai māksliniece Darja Meļņikova radījusi maketu, kas attēlo daudzdzīvokļu namus kā siltumu izdalošus ķermeņus. Turpretī ekspozīcijas daļa “Self” (“Pats”) pievēršas personīgās telpas un privātīpašuma attiecībām ar kopienu un kopīpašumu; šo pretnostatījumu iemieso dizaineres Ditas Pānes un arhitekta Mārtiņa Dušeļa veidots makets.

Ekspozīcija iepazīstinās starptautisko auditoriju ar Latvijas kopā dzīvošanas pieredzi simts gadu garumā, dažādos arhitektūras stilu, politiskās un ekonomiskās situācijas periodos, sākot no Latvijas valsts dibināšanas līdz mūsdienām. Kuratori aicinās vērtēt, kā šī arhitektūras tipoloģija regulē dzīvi kopā un atsevišķi — kaut arī dzīvoklis sniedz iespēju norobežoties no ārpasaules, tas vienmēr ir arī daļa no kopīgas struktūras.

Papildus maketiem ekspozīcijas iekārtojumu bagātinās arī arhīvu materiāli, kas ilustrē zīmīgus pagriezienus daudzdzīvokļu namu vēsturē, un fotogrāfa Reiņa Hofmaņa veidota ainavas fotogrāfiju sērija, kas atklāj daudzdzīvokļu namu daudzveidību mūsdienu Latvijā.

Līdz ar Latvijas paviljona atklāšanu Venēcijā tiks prezentēta arī grāmata angļu valodā “The Architecture of Together and Apart: An Inquiry into Apartment Buildings”, kas ietvers paplašinātu izstādes materiālu klāstu, divas fotosērijas, ilustrācijas, kā arī vairākas esejas, kuras sastādījuši dažādu profesiju pārstāvji. Autoru vidū ir ekonomists Pēteris Strautiņš, kurš, atminoties personīgo dzīvokļa iegādes pieredzi, apraksta Latvijas iedzīvotāju pārtapšanu no valsts īpašuma īrniekiem mājokļu īpašniekos. Politologs Ivars Ījabs norāda uz varas neredzamo klātbūtni daudzdzīvokļu namos, bet vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs grāmatā izklāsta, kā Padomu Savienībā ar dzīvokļu palīdzību tika pārveidota sabiedrība. Grāmatā iekļauta arī vācu filozofa Pētera Sloterdaika (Peter Sloterdijk) eseja, kurā viņš apskata dzīvokli kā vienu no modernās arhitektūras ievērojamākajiem izgudrojumiem. Savukārt arhitektūras teorētiķi Roberts Aleksandrs Gornijs (Robert Alexander Gorny) un Renata Tištuka (Renata Tyszczuk) savās esejās ierosina uzrakstīt dzīvokļu kā īpašas arhitektūras tipoloģijas vēsturi un pārdomāt daudzdzīvokļu namu ietekmi uz klimata pārmaiņām.

Par Venēcijas arhitektūras biennāli

Venēcijas arhitektūras biennāle ir vērienīgākā un prestižākā arhitektūras izstāde pasaulē, kas tiek rīkota reizi divos gados. 2018. gada biennāles virskuratores ir īru arhitektes Ivonna Farela (Yvonne Farrell) un Šellija Maknamara (Shelley McNamara), kuras vada arhitektu biroju “Grafton architects” un 2012. gadā ieguvušas Venēcijas arhitektūras biennāles apbalvojumu — Sudraba lauvu. Viņu piedāvātā biennāles tēma šogad iezīmēta ar vārdu “Freespace” (“Brīvā telpa”), kas nosaka cilvēcīgumu kā arhitektūras darbakārtības kodolu un galveno uzdevumu. Tēmas ietvaros biennāle sabiedrības vērtējumam piedāvās piemērus, koncepcijas, elementus — gan realizētus, gan neuzbūvētus — kas atklās arhitektūras būtiskākās īpašības, tās iemiesoto spēku un skaistumu. Arhitektes iedrošina “iet tālāk par vizuāliem aspektiem, uzsverot arhitektūras lomu ikdienas dzīves horeogrāfijā.” Jautājot “kā pat visprivātākā arhitektūra, kas radīta visspiedīgākajos apstākļos, var vienlaicīgi piedāvāt kvalitātes, kas dod labumu visiem?” kuratores ir ieinteresētas tādos piemēros, kas dod ieguvumu ne tikai atsevišķām personām, bet plašākam sabiedrības lokam.

Latvijas paviljons Venēcijas biennāles 16. starptautiskajā arhitektūras izstādē ir viens no Latvijas simtgades programmas pasākumiem.

Tev jābūt autorizētam,





Izrāžu videofragmenti vairāk



Videointervijas vairāk