Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:366, Did:0, useCase: 3


Laikmetīgo operu cikla LULU vasaras sezona Rotko mākslas centrā

Redakcija
Redakcija

Laikmetīgo operu cikla LULU vasaras sezona Rotko mākslas centrā
Kaija Sāriaho "Mīla no tālienes"

No 7. augusta līdz 26. septembrim norisināsies laikmetīgo operu cikla LULU vasaras sezona Latvijas novados. Operas viesosies vairākās Latvijas pilsētās - Daugavpilī, Liepājā, Kuldīgā - kā arī kamermūzikas festivālā “Sansusī” Susējā. Dažas no operām videolekciju formātā ievadīs neliela ievadlekcija, ko populārzinātniskā izklāstā piedāvā kāda Latvijas kultūrvidē ievērojama un nozīmīga personība.

Iespaidīgu kamerstila operu izrādīšanu piedzīvos arī Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā. Augustā un septembrī mākslas centra apmeklētāji varēs baudīt piecas dažādu valstu laikmetīgas operas videoformātā.

14. augustā plkst. 16.30 būs skatāma Oskara Bianki opera Manām acīm skatot (Thanks to my eyes).
Bianki mūzika skan visā pasaulē ievērojamāko atskaņotājkolektīvu sniegumā. To vidū gan orķestri - Francijas Nacionālais orķestris, Leipcigas Gewandhaus, Berlīnes vācu un Bavārijas radio simfoniskie orķestri -, gan laikmetīgās mūzikas ansambļi, piemēram, Ensemble Modern, Collegium Novum Zürich, Alarm Will Sound, Klangforum Wien u.c. Thanks to my eyes ir šobrīd vienīgais skatuves žanra paraugs Bianki daiļradē. Pie tā komponists strādājis no 2010. līdz 2011. gadam, bet pirmizrāde notikusi Francijā 2011. gada 5. jūlijā. Libreta pamatā – franču rakstnieka un izrāžu autora Žoela Pomrā (Pommerat) luga (Grâce à mes yeux)– vēstījums par identitātes krīzi un identitātes meklējumiem mūsdienu pasaulē. Francijas laikraksts Le Monde to nodēvējis par meistarīgu melanholijas portretējumu mūzikā.
Iestudējuma režisors – Žoels Pomrā, instrumentālo partiju atskaņo Ensemble Modern, diriģents – Franks Ollu (Ollu).

21. augustā plkst. 16:00 tiks izrādīta Alvja Hermaņa režisētā Bernda Aloīza Cimmermaņa opera Zaldāti (Die Soldaten) no 2012. gada Zalcburgas festivāla.
Teju viss šai iestudējumā apzīmējams ar grand - gan pats festivāls un tā auditorija, gan četrdesmit metru platā skatuve, kas atrodas pirms trīssimt gadiem klintī izcirstā manēžā, gan pavisam reālā scenogrāfija, uz skatuves izvietojot siena ķīpas un dzīvus zirgus, un tāpat skatuviski aktīvo dalībnieku skaits - simt septiņdesmit mūziķu un piecdesmit solistu. Hermaņa veikums sacēlis ažiotāžu visā klasiskās mūzikas pasaulē - tas gan slavēts, gan pelts par veiktajām izmaiņām komponista norādītajā fināla dramaturģijā, bet tas viss tiks attaisnots. Vīnes Filharmoniķi, Maestro Ingo Mecmahers (Metzmacher), Alfrēds Mufs (Muff), Laura Eikina (Aikin), Taņa Arianne Baumgārtnere (Baumgartner) u.c. Šoreiz Berga operā un Hermaņa iestudējumā risinātās kaislības šķetinās komponists, diriģents un JVLMA profesors Andris Vecumnieks.

28. augustā plkst. 16.00 būs iespēja skatīt Kaijas Sāriaho opera Mīla no tālienes (L'amour de loin) iestudējumu no Somijas Nacionālās operas.
Mīla no tālienes balstīta uz viduslaiku trubadūra Žofrē Rudela (Rudel) stāsta Īsā dzīve (La vida breve) motīviem. Iestudējumā piedalās Somijas Nacionālās operas koris un orķestris diriģenta Esas Pekas Salonena (Salonen) vadībā, solistu vidū kanādiešu baritons Džeralds Finlijs (Finley), somu mecosoprāns Monika Grūpa (Groop) un spožais amerikāņu soprāns Douna Apšova (Upshaw). Ar šo skaudri skaisto mīlasstāstu un tā tapšanas aizkulisēm pirms operas demonstrēšanas iepazīstinās mūzikas žurnālists un eksperts Orests Silabriedis.

5. septembrī plkst. 15.00 būs skatāma Andra Dzenīša opera Dauka.
Šī opera ir vērienīgs latviešu komponista Andra Dzenīša un dzejnieka Kārļa Vērdiņa kopdarbs, kas pirmuzvedumu uz Latvijas Nacionālās operas skatuves piedzīvoja 2012. gada 7. septembrī. Dauka ir drosmīgs opuss, kas izsauca neviennozīmīgu publikas un kritiķu reakciju un uz LNO skatuves tika izrādīts vien pāris reižu.
2012. gadā opera saņēmusi balvu Kilograms kultūras nominācijā Gada pārsteigums un nominēta kā Gada uzvedums Lielajai Mūzikas balvai 2012. Libretu Kārlis Vērdiņš veidojis pēc Sudraba Edžus stāsta motīviem, par vizuālo noformējumu rūpējusies māksliniece Katrīna Neiburga, iestudējuma muzikālais vadītājs – Aigars Meri. Titullomā - baritons Armands Siliņš, izrādē piedalās LNO koris un Rīgas Doma zēnu koris.

12. septembrī plkst. 14.00 iespēja apmeklēt Dmitrija Šostakoviča operu Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta (Lady Macbeth of Mtsensk).
Šostakovičs ir cieši saistīts ar kino, jo jaunībā vairākus gadus bijis tapieris mēmajā kino, spēlēdams improvizētus pavadījumus filmām. Taču viņa opera Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta ir spilgts muzikāls vēstījums 20. gs. pasaulē, ko jaunais komponists radījis 24 gadu vecumā. Divus gadus pēc pirmizrādes to skatījies Staļins, bet zāli pametis pirms izrādes beigām un pēc divām dienām laikrakstā Pravda parādījies nu jau leģendārais raksts Nevis mūzika, bet juceklis, kurā Šostakoviču apvainoja formālismā, un aizsākās pret komponistu vērsto Staļina represiju laiks. Pats Šostakovičs žanriski šo darbu nodēvējis par traģēdiju-satīru, un zem acīmredzamās sižetiskās attītības virzības rodami daudzi jo daudzi zemūdens akmeņi vairākos slāņos. Tos savā video lekcijā palīdzēs atklāt pieredzējušais muzikologs Jānis Torgāns. Iestudējumā piedalās Amesterdamas Concertgebouw orķestris un koris diriģenta Marisa Jansona vadībā, solistu vidū – spožais nīderlandiešu soprāns Eva Marija Vestbreka un britu tenors Kristofers Ventris.

14. augustā Oskara Bianki opera Manām acīm skatot tiks piedāvāta skatītājiem uzreiz pēc Daces Pētersones un Līvas Rotkales izstāde “Pāvila vēstules” atklāšanas (plkst. 16.00) un šo operu varēs noskatīties bez maksas. Visas pārejās operas no Laikmētīgo operu LULU cikla varēs skatīt, pirms operas iegādājoties biļetes Marka Rotko mākslas centra kasē (biļetes cena - 1.50 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1.00 EUR).

Projekts tiek īstenots sadarbībā ar SIA LDZ CARGO un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Idejas autore un projekta vadītāja – Anna Ķirse, projekta kuratores – Vizma Zvaigzne un Paula Lūse.