Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:154, Did:0, useCase: 0


Latvijas Leļļu teātra aktrisei un dibinātājai Hildai Žīgurei – 99

Redakcija
Redakcija

Viena no Latvijas Leļļu teātra dibinātājām un ilggadējā aktrise Hilda Žīgure 2. martā nosvinēja savu 99. dzimšanas dienu. Hilda Žīgure ir pašlaik vecākā aktrise Latvijā, kas savu ilgo mūžu piepildījusi ar daudz spilgtām lomām. Par godu šim notikumam, LR Kultūras ministrija piešķīrusi aktrisei īpašu Atzinības rakstu

Līdzās neskaitāmām nozīmīgām lomām, viņas paveikto darbu sarakstā pirmkārt ir Latvijas Leļļu teātra dibināšana. Kopā ar brāli, pirmo teātra direktoru Jāni Žīguru, dzejnieci Mirdzu Ķempi un citiem domubiedriem, 1942. gadā atrodoties bēgļu gaitās Krievijā, tika izveidots leļļinieku ansamblis, kas 1944. gadā oficiāli kļuva par Latvijas PSR Valsts Leļļu teātri. Kā aktrise Hilda Žīgure Leļļu teātrī strādājusi, sākot no tā dibināšanas un beidzot ar aiziešanu pelnītā atpūtā 1986. gadā.

Hilda Žīgure pieder pie tās leļļinieku “zelta paaudzes”, kas radīja latviešu leļļu teātra mākslu. Viņa tiecās uzzināt pēc iespējas vairāk par šo tik skaisto teātra mākslas nozari un centās apgūt visas leļļu vadīšanas tehniskās nianses. Aktrises leļļu vadīšanas tehnika bija virtuoza, un daudzi dažādu paaudžu Valsts Leļļu teātra (VLT) aktieri varēja no viņas mācīties un gūt neatsveramu pieredzi.

Jau ar pirmajām darba sezonām teātrī Hilda Žīgure izvirzījās par vienu no trupas vadošajām aktrisēm. Par to liecina lielas un atbildīgas lomas – Buratino (A. Tolstoja “Zelta atslēdziņa”, 1953), Melnā māte (Raiņa “Zelta zirgs”, 1955) un citas. Hildas Žīgures atveidoto tēlu galerijā bijis maz romantisku princešu vai dzīves skarbi locītu sērdienīšu. Viņa bija temperamentīga raksturlomu veidotāja – Sprīdītis (A. Brigaderes “Sprīdītis”, 1957, 1961.), Paija (“Maija un Paija”, 1964), Baronese (R. Blaumaņa “Velniņi”, 1969), Šveiks (J. Hašeka “Šveiks”, 1974, “Šveiks frontē”, 1975), Agate (A. Skutula, P. Šenhofa “Un atkal Pifs”, 1983), Hugo Diegs (M. Ramane, Ž. Ezītis “Diega zīmes, Diega darbi”, 1977).

Hildas Žīgures darbu un talantu vienmēr novērtējuši gan pašmāju skatītāji, gan leļļu teātra draugi bijušajā PSRS un ārvalstu leļļu mākslas festivālos, kuru biežs viesis bija arī VLT. Aktrises veikums dažādās teātra izrādēs vienmēr pamanīts un izcelts arī teātra kritiķu recenzijās presē. 1967. gadā Hildai Žīgurei tika piešķirts LPSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukums.

Neskatoties uz sirmo vecumu, aktrise mūža nogali pavada Madonas rajona Bērzaunes pagastā kopā ar ģimeni, joprojām ar interesi sekojot līdzi kultūras un politiskās dzīves notikumiem valstī.