Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1), Fid:6, Did:0, useCase: 3

Vai esam Eiropas teicamnieki satiksmes drošībā?

Redakcija
Redakcija

Katrs negadījumā bojāgājušais ir traģēdija tuviniekiem un draugiem. Tomēr kopējā statistika liecina, ka varam būt piesardzīgi optimisti, jo no šī gada janvāra līdz augustam satiksmes negadījumu rezultātā bojā gājuši 86 cilvēki, kas ir par 39% mazāk nekā aizvadītā gada attiecīgajā periodā, kad bojā gāja 140 satiksmes dalībnieki. Lielākais samazinājums par 58% bijis tieši Līgo mēnesī, jūnijā. Salīdzinājumam varam atcerēties, ka 2005. gadā līdz augusta mēnesim satiksmes negadījumi paņēmuši 316 cilvēku dzīvības.

Tomēr tas netuvu neliecina, ka varam pašapmierināti „celt degunu” un uzskatīt sevi par satiksmes noteikumu paraugtautu. Pirmkārt, katra nāve uz ceļa ir traģēdija, bet, otrkārt, ievainoto skaits satiksmes negadījumos šogad līdz augustam ir palielinājis par 7%, bet kopējais ceļu satiksmes negadījumu skaita kritums ir bijis tikai 6%.
Kā nozīmīgs piesardzīgā optimisma iemesls ir jāmin dažādās akcijas, satiksmes drošības programmas, sociālās reklāmas, skaidrojošais un izglītojošais darbs, kuru īsteno gan valsts un pašvaldību institūcijas, gan nevalstiskās organizācijas, kurām rūp satiksmes drošība, līdzcilvēku veselība un pat dzīvība. Arī šobrīd īstenotās Autokluba LAMB akcijas „Autogaismas Kārtībā” popularitāte autovadītāju vidū apliecina šādu sociālu pasākumu vajadzību un nepieciešamību. Pazīmes, kas liecina par ekonomikas stabilu atveseļošanos vieš cerības par dažādu satiksmes drošības aktivitāšu intensifikāciju.

Oktobrī uz Latvijas ceļiem parādīsies pirmie no jaunajiem 150 fotoradariem, kas būs nopietns satiksmes noteikumu ievērošanas stimuls. Savukārt e-zvans, kurš 2015. gadā kļūs obligāts ES dalībvalstīs, noteikti vēl straujāk samazinās satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu .:: LAMB ::.
- galvenā
Pašlaik tiek īstenota neatliekamās medicīniskās palīdzības reforma, kuras rezultātā palīdzības tīkls valstī būs saprātīgāk izvērsts, balstoties uz kopēju nepieciešamību un sadarbību starp dažādiem reģioniem, nevis tikai lokālām iespējām un vajadzībām.

Tomēr bez organizētiem un plānotiem pasākumiem un programmām ir arī objektīvi iemesli, kas tieši ietekmē satiksmes negadījumu statistiku. Piemēram, ievērojamas aktīvāko iedzīvotāju daļas izbraukšana darbā uz ārvalstīm samazina kopējo satiksmes dalībnieku skaitu. Daudzu autovadītāju ekonomiskās situācijas pasliktināšanās strauji ierobežo vēlmi apzināti pārkāpt satiksmes noteikumus gan sodu apjomu, gan auto remontu izmaksu dēļ. Bēdīgais ceļu stāvoklis, un nepietiekamā satiksmes infrastruktūras attīstība arī ir ekonomisko grūtību rezultāts. Savukārt bonus malus sistēma uzlabo tieši apzinīgo autovadītāju labklājību.
Kā zināms, satiksmes drošība ir viena no Eiropas Savienības prioritātēm. Par to liecina EK izvirzītais mērķis līdz 2020. gadam vēl uz pusi samazināt ceļu satiksmes negadījumu izraisīto nāves gadījumu skaitu. No vienas puses Latvija varētu būt lepna, kā viena no aktīvākajām šī svarīgā mērķa pildītājām, tomēr gan valsts un pašvaldību amatpersonām, gan nevalstisko organizāciju ekspertiem vēl daudz darāmā, lai panāktu strauju satiksmes negadījumu kopējā skaita samazinājumu. Kā labi zināms, no nelielas avārijas līdz patiesai traģēdijai ir tikai neliels solis.

Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.

Juris Zvirbulis, Autokluba LAMB prezidents, Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis.