Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:21, Did:0, useCase: 0

epadomi/Tava virtuve/Epadomi TV/Arhīvs/Reklāma

Cēsu Mākslas festivāls izziņo šīs vasaras programmu

Redakcija
Redakcija

Cēsu Mākslas festivāls notiks no 6. jūlija līdz 18. augustam un, turpinot atzīmēt Latvijas valsts simtgadi, šīs vasaras festivāla tēma būs nacionālā kultūra globālajā laikmetā. Vērienīgās vizuālās mākslas programmas centrālais notikums būs multimediāla ekspozīcija “Close-up / Tuvplāns” topošajā Cēsu laikmetīgās mākslas centrā. Izskanēs latviešu diasporas mūziķu veikumam veltīti koncerti, Jānis Putniņš atlasījis filmas kino programmai “Kalni”, savukārt koncertzālē “Cēsis” būs skatāmas sezonas labākās teātra izrādes. Festivāla lielais brīvdabas mūzikas notikums kā ierasts gaidāms Cēsu pils parka estrādē - izcilā amerikāņu komponista Leonarda Bernsteina slavenākā mūzikla „Vestsaidas stāsts” uzvedums.

“Šogad Cēsu Mākslas festivālam ir tas gods un iespēja būt daļai no Latvijas simtgades kultūras programmas ar ārkārtīgi jaudīgiem vizuālās mākslas un mūzikas notikumiem. Apzinoties latviešu izcelsmes mākslinieku sasniegumus globālā mērogā, šogad izcelsim diasporas tautiešu veikumu. Cēsu Mākslas festivāls ir īpašs arī ar to, ka katru gadu atrodam jaunu urbāno vidi, ko apdzīvot, kur radīt mākslu. Pagājušajā vasarā bijām Lenču ielas teritorijā, šovasar liksim pamatakmeni Cēsu Laikmetīgās mākslas centram. Telpas bijušajā Neredzīgo biedrības rūpnīcā ir lieliski piemērotas laikmetīgās mākslas notikumiem, kas šī gada festivālā būs īpaši vērienīgi,” bilst Cēsu Mākslas festivāla direktors Juris Žagars.

Cēsu Mākslas festivāla atklāšana gaidāma 6. jūlijā ar izstādi “Close-up / Tuvplāns”, kuras atskaites punkts ir 21. gadsimtā aktuālais jautājums par nacionālu mākslu globālajā laikmetā, un koncertu “LNSO, Ķeniņš un Mesiāns”. Pirmoreiz Latvijā skanēs Tālivalda Ķeniņa skaistā un spēcīgā Astotā simfonija ar izvērstu ērģeļu solo, ko spēlēs pasaulslavenā Iveta Apkalna.

Vizuālās mākslas izstāde “Close-up / Tuvplāns” ir multimediāls projekts, kas ietver gan pētniecisko žanru, gan mākslas izstādi klasiskā formātā. Ekspozīcija norisināsies divās vietās pilsētā – topošajā Cēsu laikmetīgās mākslas centrā, kas izvietojies kādreizējā Cēsu neredzīgo biedrības rūpnieciskajā teritorijā (kuratores Daiga Rudzāte un Žanete Skarule) un Koncertzālē “Cēsis” (kuratore Dace Lamberga).

Projekta uzmanības fokusā izcilas personības, kuras vieno latviska izcelsme un vienlaikus spēja atstāt nospiedumus pasaules kultūrā. Viņu vidū ir arī amerikāņu ekspresionismam piederīgais Edvīns Strautmanis, kura lielformāta gleznas atrodamas virknē prestižu ASV mākslas muzeju un privātpersonu kolekcijās. Topošajā Cēsu laikmetīgās mākslas centrā pirmo reizi Latvijā būs skatāma apjomīga Strautmaņa retrospekcija – tiks izstādīti piecpadsmit viņa lielformāta darbi, kurus papildinās viņas laikabiedru un ģimenes locekļu stāsti un atmiņas par gleznotāju. Tāpat šī ir pirmā reize kopš 1987. gada, kad Latvijā tiks izstādīti Svena Lūkina objekti – trīsdimensionālās gleznas, kas 20. gadsimta 60. gados pārsteidza Ņujorkas mākslas pasauli.

Izstādes “Close-up/Tuvplāns” uzmanības lokā ir arī mākslinieka Māra Bišofa Ņujorkas perioda zīmējumi izdevumiem The New Yorker un The New York Times, pasaulslavenā fotogrāfa Roberta Mepltorpa iemīļotā modele Dovanna Pagowski un gleznotāja Vija Celmiņa. Būtiski uzsvērt, ka šī projekta ietvaros tiek runāts ne tikai par pagātnes procesiem. 21. gadsimts ir globālais laikmets, kura kontekstā aktualizējas jautājums, vai nacionālā piederība spēj dominēt pār kosmopolītisko dzīves veidu. Vai mākslinieces un animatores Signes Baumanes daiļradē atrodami latviskās mentalitātes uzplaiksnījumi?

Kurai kultūrtelpai pieder Ņujorkā vairāk nekā divdesmit gadus dzīvojošais Artūrs Virtmanis un pa pasauli klejojošais jaunais mākslinieks Indriķis Ģelzis, kuru radītie lielformāta jaundarbi ir izstādes “Close-up/Tuvplāns” daļa?
Ar festivāla patrona SEB bankas atbalstu tapusi un Cēsu pils Klētī būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Bakalaura un Maģistra diplomandu darbu izstāde. LMA šogad aprit 100 gadi, tāpēc jūnijā startējam ar vēl nebijušu pasākumu - diplomdarbu festivālu, kas būs skatāms gan Rīgā, gan Cēsīs. Izstādē redzēsim darbus klasiskās tehnikās un tādus, kuros skatītajam jāpapūlas, lai uzminētu pārstāvēto nozari. Ekspozīcija pārstāvēs plašo LMA studiju piedāvājumu – dažādās apakšnozares un iespējas, kādās jaunie talanti var paust savas sajūtas, domas un viedokli, runājot ar mākslas mediju starpniecību.

Arī šogad festivāla ilggadīgais partneris Latvijas Mobilais Telefons ar LMT Straumes un Viedtelevīzijas palīdzību padarīs festivālu vēl pieejamāku plašākai auditorijai. Ne visiem ir iespēja klātienē apmeklēt Cēsis un būt klāt lieliskajos festivāla notikumus. Tāpēc LMT Straumē varēs redzēt tiešraides no atsevišķiem spilgtākajiem festivāla notikumiem.

Līdzīgi kā vizuālās mākslas ekspozīcija, arī Cēsu Mākslas festivāla mūzikas programma pieskarsies nacionālās mākslas nozīmei un galvenokārt ir veltīta Latvijas diasporas izcilāko komponistu daiļradei, koncertu programmās blakus liekot pasaules klasiķu meistardarbus.

13. jūlijā koncertā “Tālās un tuvās latviešu solodziesmas” dos iespēju ceļot latviešu vokālās kamermūzikas aizraujošajā pasaulē. No klasiskiem autoriem programmā iekļauti romantiski noskaņotie vīri Ādolfs Ābele, Haralds Berino, Jānis Mediņš, Helmers Pavasars, Jāzeps Vītols. Laikmetīgākā valodā runā Volfgangs Dārziņš, Alberts Jērums, Tālivaldis Ķeniņš, Imants Mežaraups, Eduards Šēnfelds, Arnolds Šturms. Opernama lieliskā solistu koncertmeistare Ērika Millere likusi kopā programmu un aicinājusi spožus kamermūzikas pārstāvjus – LNO solistus Lauru Teivāni, Ievu Paršu, Juri Vizbuli, Rihardu Milleru un Krišjāni Norveli.

20. jūlijā gaidāms koncerts Cēsu Sv. Jāņa baznīcā ar Māri Sirmo un kori “Latvija” - smalkjūtīgiem un pārsteidzošiem latviešu komponistu darbu tulkotājiem. Programmā skanēs Tālivalda Ķeniņa, Alberta Jēruma, Jāņa Kalniņa un Imanta Ramiņa skaņdarbi. Kormūzika tiks likta pamīšus ar trompetes un ērģeļu saspēli – Jānis Porietis un Ilze Reine atskaņos Maijas Einfeldes, Romualda Kalsona, Helmera Pavasara un Cēsu muzikālā simbola Alfrēda Kalniņa opusus.

Savukārt 26. jūlijā Koncertzālē “Cēsis” viens no mūsu labākajiem instrumentālistiem, klarnetists Guntis Kuzma un augstākās klases kameransamblis Trio Palladio – Eva Bindere, Kristīne Blaumane un Reinis Zariņš – pārsteigs ar īpašu programmu, kurā iekļauti diasporas autori Dace Aperāne, Tālivaldis Ķeniņš, kā arī Roberts Šūmanis.
Mūzikas programmas lielākais notikums gaidāms 3. augustā Cēsu pils parka estrādē – amerikāņu komponista Leonarda Bernsteina populārais mūzikls West Side Story (“Vestsaidas stāsts”). Darbs, kas ir sava žanra virsotne – dzīvīgs, dzirkstošs šedevrs, un to caurvij hiti, ko pazīstam un mīlam. Mūzikla pamatā – Šekspīra augstās mīlestības dziesmas “Romeo un Džuljeta” pārlikums uz 20. gadsimta Amerikas urbanizēto, dinamisko pasauli, kurā tomēr iespējama dziļa, spēcīga, tīra mīlestība. Galveno lomu atveidošanai aicināti pasaules klases solisti ar lielu pieredzi un spožām prasmēm mūziklu jomā - Vanesa Bekerra un Endrū Bidlaks no Amerikas Savienotajām Valstīm, Sigalita Feiga no Izraēlas un mūsu pašu lieliskais, publikas mīlētais Daumants Kalniņš. Liepājas simfoniskā orķestra muzikālā vadība ir diriģenta Andra Pogas rokās, režisors – Viesturs Kairišs. Siltajā vasaras vakarā, Cēsu Mākslas festivālā spoži pulsēs Ņujorkas mūžam vitālā sirds!

Pēdējos gados Cēsu mākslas festivāla filmu programma ir pierādījusi, ka spēj kino cienītājiem piedāvāt gan neparastu skatīšanās pieredzi, gan augstvērtīgu un daudzveidīgu filmu klāstu. Turpinot aizsākto programmas ciešo saikni ar filmu izrādīšanas vietu, šīs vasaras Jāņa Putniņa veidotās filmu izlases vadmotīvs būs kalni.
Četras nedēļas nogales un četras filmas ar unikāliem brīvdabas seansiem pie Spoguļklintīm. Programmu 7. jūlija vakarā atklās detektīvfilma “24-25 neatgriežas” (1969), kas turpina Cēsu Mākslas festivāla tradīciju digitalizēt kādu no Latvijā veidotām filmām. Lai arī filmas darbība pārsvarā norisinās urbānā vidē, tajā ir arī iespaidīga Kaukāza kalnos filmēta epizode, kas noteikti attaisno šī kinodarba iekļaušanu “kalnu filmu” programmā. Turklāt šīs iespaidīgās kalnu epizodes režisors Aloizs Brenčs (1929-1998) šogad svinētu 90 gadu jubileju. Kino programmā “Kalni” ir iekļautas vēl trīs izcilas un dažādas filmas - budistu lamas Khjentse Norbu veidotā filma “Ceļotāji un burvji” (2003), kuras darbība norisinās Himalaju valstī Butānā; rakstnieka, arhitekta, alpīnista, bobslejista un aktiera Luisa Trenkera režisētais darbs “Kalns sauc” (1939), kas skatītājiem piedāvā spriedzes pārpilnu ceļojumu uz Alpiem, kā arī leģendārā režisora Sergeja Paradžanova kinoklasika “Aizmirsto senču ēnas” (1965), kas ļaus nokļūt noslēpumainajos Karpatos.

Cēsu Mākslas festivāls piedāvās arī jau skatītāju iemīļoto Grand Prix teātru izrāžu skati, ko, kā jau katru gadu, veido pieredzējusī teātra kritiķe Silvija Radzobe.

Biļetes uz Cēsu Mākslas festivāla notikumiem būs iespēja iegādāties sākot ar 27. maiju. Biļešu Paradīze tirdzniecības vietās visā Latvijā un internetā Bilesuparadize.lv

Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona SEB bankas, vadošā telekomunikāciju operatora un festivāla ģenerālsponsora LMT, mākslas mecenāta SIA Alfor, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, ASV vēstniecības Latvijā, Cēsu novada domes atbalstu un Koncertzāles “Cēsis” atbalstu. Diasporas mākslas un mūzikas norises festivālā notiek Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.