epadomi/Tava virtuve/Epadomi TV/Arhīvs/Reklāma

Mūžībā aizgājis leģendārais baleta repetitors, baleta solists Modris Cers

Drukāt

Latvijas Nacionālā opera dziļās sērās paziņo, ka 13. jūnijā negaidīti mūžībā aizgājis leģendārais baleta repetitors, kādreizējais solists Modris Cers (01.01.1946 – 13.06.2015)

Mūžībā aizgājis leģendārais baleta repetitors, baleta solists Modris Cers

Modris Cers bija kopā ar Latvijas Nacionālo baletu vairāk nekā 50 gadu – kopš 1963. gada. Sākumā kā dejotājs, vadošais baleta solists, vēlāk – kā pedagogs repetitors. Kā savulaik Modri Ceru raksturojis baleta kritiķis Eriks Tivums – „solistu nostādītājs uz kājām un viņu galvu apskaidrotājs”. Modra Cera audzēkņu vidū ir visi vadošie Latvijas Nacionālā baleta solisti, kas sava pedagoga repetitora vadībā gatavojuši vadošās lomas klasiskajos baletos un priecējuši skatītājus Latvijā un visā plašajā pasaulē.

Modris Cers beidzis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (1966), mācījies pie Tamāras Vītiņas, Artura Ēķa, Valentīna Bļinova, Igora Koškina. Beidzis Maskavas Valsts teātra mākslas institūta pedagogu repetitoru kvalifikācijas celšanas kursus (1987), mācījies pie Asafa Meserera un Marinas Semjonovas. LNO baleta solists (1963-1986), repetitors no 1977. gada, LNO baleta trupas vadītājs (1990-1992), Rīgas horeogrāfijas vidusskolas pasniedzējs (1973-1987). Gan kā dejotājs, gan kā pedagogs-repetitors ar Latvijas Nacionālo baletu ir uzstājies daudzās pasaules valstīs un godam nesis Latvijas vārdu pasaulē.

Modra Cera nodejoto lomu spektrs bijis ļoti plašs, sākot no demī klasikas, klasikas līdz oriģinālhoreogrāfijām. Ievērojamākās lomas: Viktors Heils „Turaidas roze” (1966), Pas-de-deux „Žizele”(1967), Zilais putns „Apburtā princese” (1967), Princis „Riekstkodis” (1968), Andris „Negaiss pavasarī” (1968), kapteinis un ieroču nesējs „Inku zelts”(1969), Huligāns „Jaunkundze un Huligāns”, Pāns „Pāns un Sīringa” (1968), Pjērs Grenguārs „Parīzes Dievmātes katedrāle” (1970), Hosē „Karmena” (1971), Bazils „Dons Kihots”, Nuralī „Bahčisarajas strūklaka” (1972), Antonijs „Antonijs un Kleopatra” (1973), Fabricio „Mirandolīna” (1974), Pas d’esclave, Vergs „Korsārs” (1974), Kapitoni „Doktors Aikāsāp” (1977), pas de trois „Gulbju ezers”(1977), Alēns „Veltīgā uzmanība”(1978), Tibalds „Romeo un Džuljeta” (1982).

Kā pedagogs un repetitors strādājis ar Latvijas Nacionālā baleta māksliniecisko vadītāju Aivaru Leimani, Inesi Dumpi, Zitu Ersu, Litu Beiris, Guntu Bāliņu, Zani Lieldidžu, Aleksandru Rumjancevu, Andreju Rumjancevu, Genādiju Gorbaņovu, Marianu Butkēviču, Viesturu Jansonu, Tatjanu Repinu, Helēnu Diņņikovu, Tatjanu Fedoņenko, Aelitu Himelreihu, Artūru Bluku, Jūliju Gurviču, Alekseju Avečkinu, Sergeju Neikšinu, Viktoriju Jansoni, Margaritu Demjanoku, Elzu Leimani, Raimondu Martinovu, Ritu Lukašēviču, Ringoldu Žigi, Viktoru Seiko, Sabīni Guravsku, Baibu Kokinu, Arturu Sokolovu, Juku Mijaki-Sokolovu, Zigmāru Kirilko, Jolantu Lubēju, Alisi Prudāni un daudziem citiem baleta māksliniekiem.

Par nopelniem baleta mākslas attīstībā Modrim Ceram ir piešķirts Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums (1976), Triju zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīme (2003) un Latvijas Gāzes balva par mūža ieguldījumu baleta mākslā (2010), Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu (2013).

Tev jābūt autorizētam,

Izrāžu videofragmenti vairāk

Videointervijas vairāk