Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:376, Did:0, useCase: 0


16 vecāku frāzes, kas tuvina bērnu trūcīgai nākotnei

Redakcija
Redakcija

"Visi vecāki vēlas, lai viņa bērns gūtu panākumus, bet ne visi šo mērķi sasniedz. Un šeit runa nav tikai par to, ka katram ir dažādas iespējas. Dažreiz iemesls ir vārdi, kurus katru dienu sakāt savam bērnam. Kādas frāzes labāk uz visiem laikiem izslēgt no ikdienas komunikācijas", stāsta psiholoģe Marija Merkulova.

“Nevajag domāt, bet darīt!”

Kad bērns nedomā, bet visu dara saskaņā ar norādījumiem, nevar būt ne runas par bagātnieka domāšanas veidošanos. Nākotnē šāds cilvēks spēs rīkoties tikai pēc šablona. Jūs ierobežojat sava bērna iespējas darboties ar radošu pieeju, pielietot tēlainu un konceptuālu domāšanu un visu nonivelējat līdz automātiskai norādījumu izpildei. Tā strādājot lielu naudu nenopelnīsi.

“Kamēr tev nejautā - paklusē!/Gribēt varēsi vēlāk, tagad tavā vietā izlemju es”

Ar šo frāzi jūs pumpurā iznīdējat iniciatīvu un motivāciju, uzsverat savu dominējošo lomu bērna dzīvē, un cilvēks bez iniciatīvas a priori nespēs nopelnīt naudu.

“Tev ir pārāk augstas prasības”

Jūs iesakāt bērnam nepacelties virs noteikta līmeņa, tādējādi kavējot viņa attīstību, taču tieši tā, starp citu, ir galvenā psiholoģiskās izaugsmes pazīme.

“Nauda ir ļaunums/Ne jau naudā ir laime”

Nauda mums paver daudz iespēju, palīdz apmierināt vajadzības. Ar tās palīdzību mēs varam iepriecināt ne tikai sevi, bet arī tuviniekus. Ja tas viss ir ļaunums, tad pēc tādas loģikas arī rūpēties par sevi ir slikti.

“Jābūt pieticīgam”

No vienas puses, pieticība dažās izpausmēs ir laba, ja to aplūkojam kā uzvedības noteikumu un etiķeti. Bet! Kopumā dzīvē tā nav pati nepieciešamākā īpašība, jo tieši tā var padarīt cilvēku neredzamu – tādu, kuram neviens nepievērsīs uzmanību un neņems vērā.

“Visi bagātie cilvēki ir zagļi/Ar godīgu darbu lielu naudu nenopelnīsi.”

Mēs visi vēlamies laimi saviem bērniem, lai viņi dzīvotu labklājībā. Bet uzstādījums “visi bagātie ir negodīgi cilvēki” bloķē bērna ceļu uz nākotni. Kāpēc viņam iegūt labu izglītību, meklēt prestižu un labi apmaksātu darbu, censties ko sasniegt, ja galu galā viņš kļūs par sliktu cilvēku (tas ir tas, ko jūs viņam iedvešat). Šāds konflikts var novirzīt no ceļa vai kļūt par lielisku iemeslu, ar kuru cilvēks izskaidros savas neveiksmes. Nevarēju atrast pienācīgu darbu? Tā nav mana vaina, es vienkārši esmu pārāk godīgs. Ja no situācijas netiek izdarīti pareizi secinājumi, tas kavē jebkuru attīstību.

“Pat nesapņo, tas nav domāts tev!”

Bērns bieži sapņo un fantazē, tai skaitā par nākotni. Kad jūs viņam dodat padomu “nesapņo”, tas ir līdzvērtīgs “neaudz, nekļūsti gudrāks, neattīsties”.

“Sēdi mierīgi un nelien kur nevajag”

Cilvēkam ir divas iedzimtas vajadzības: motivācija gūt panākumus (to koriģē audzināšana) un motivācija izvairīties no neveiksmēm. Izmantojot šo frāzi, jūs piedāvājat savam bērnam iet pa otro ceļu, un šāda nostāja naudu neienesīs. Peldēt pa straumi ir nabadzīgo cilvēku psiholoģija, izvairoties no sarežģītām situācijām, protams, personības attīstība nenotiks. Jūs kultivējat bērnā baiļu sajūtu.

“Tā visi dzīvo”

Mēs jau sākotnēji ieslēdzam bērnu tādas sabiedrības rāmjos, kurā vairums dzīvo nabadzīgi. Mēs piekarinām nabadzības birku. Frāzi “tā dzīvo visi” un līdzīgus vispārinājumus labāk nelietot vispār. Ne visi cilvēki dzīvo no algas līdz algai, tad kāpēc gan lai jūsu bērnam būtu tieši šādas nākotnes izredzes?

“Tu nepiederi pie tām aprindām”

Sadalot cilvēkus slāņos, klasēs, kastās, jūs liekat bērnam saprast, ka ir kungi un vergi. Un šajā situācijā jūsu bērns pieder pēdējiem. Tātad maksimālais, kas viņam atvēlēts, ir labs saimnieks. Viņš neko vairāk nevar sasniegt, jo dzimis parastā ģimenē. Šādos apstākļos atliek tikai pielāgoties, jo apstākļi ir stiprāki.

“Nav naudas”

Šī frāze var raisīt tikai vienu noskaņu: trauksme. Vecākiem nav naudas, kas nozīmē, ka drīz vairs nebūs ko ēst. Ar savu “nav naudas” palīdzību jūs liekat nervozēt, kas var pārvērsties trauksmē un kļūt par bērna rakstura sastāvdaļu. Pieaugot bērns vienkārši pārvērtīsies par neirotiķi.

Patiesībā šos vārdus vienmēr var pārformulēt: "Šodien mēs neplānojām to iegādāties." Un tālāk paskaidrot, kad varēsiet iegādāties lietu: piemēram, kad būs alga.

“Daudz gribēt ir slikti”

Patiesībā ir jāgrib, tas ir noderīgi, un vispār cilvēka attīstību virza vārds “gribu”. Ir slikti, ja cilvēks neko nevēlas.

“Es jau neesmu nekāds miljonārs”

Sanāk, ka ar to toni, kādā frāze parasti tiek izteikta, jūs apsūdzat savu bērnu par visām problēmām, un liekat viņam justies vainīgam. Kaut arī bērns nav vainīgs pie tā, ka jūs nespējat kaut ko iegādāties vai neko dzīvē neesat sasniedzis.

“Lai kaut ko atļautos, ir smagi jāstrādā”

Nevajag strādāt, bet nopelnīt. Starp šiem jēdzieniem ir liela atšķirība! Vārds "strādāt" ir identisks vārdam "iejūgties arklā": jūs iejūdza - jūs soļojat. Nopelnīt nozīmē padarīt savu dzīvi labāku, kvalitatīvāku, daudz atļauties, būt radošam.

“Tu nevarēsi, tev nav tādu spēju/Tam nepieciešams talants, bet tev tā nav”

Jebkurš bērns attīstās rotaļājoties, spēlējoties, un radošums (dziedāšana, dzejas rakstīšana utt.) ir viena no spēles formām. Ļaujiet bērnam darīt to, kas viņam patīk, pat ja nesanāk ļoti labi. Vecāka uzdevums ir atbalstīt! Ikvienam ir spējas un talanti, šis apgalvojums nav apstrīdams. Tie vienkārši jāatrod, bet ne visiem tam ir laiks un nauda.

“Kad izaugsi, tad varēsi dzīvot kā gribi (sev to nopirksi)”

Jebkura vajadzība ir jāapmierina, lai nenodarītu kaitējumu psihei. Protams, runājot par seksuālo dzīvi, laulībām, ir skaidrs, ka bērnam tam jānobriest, bet kāpēc gan nē, ja runājam par dažu vienkāršu vajadzību apmierināšanu?