Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:376, Did:0, useCase: 0


29 manipulāciju veidi, kurus cilvēki izmanto sarakstē

Redakcija
Redakcija

Manipulācija rakstveida saziņā var būt ne mazāk sāpīga kā klātienes sarunā. Kā atpazīt “tekstu ļaundaru” tipiskos paņēmienus un neļauties viņu spēlēm? Psiholoģe un ģimenes konfliktu situāciju eksperte Kristīne Hamonda (Christine Hammond) ir pārliecināta, ka šīs zināšanas apbruņo upuri un atbruņo agresoru.

Kā zināms, vardarbība var izpausties dažādos veidos. Tradicionāli izšķir: fizisko, seksuālo, emocionālo un ekonomisko. Iepriekš teksta ziņojumu apmaiņa netika uzskatīta par atsevišķu manipulatīvas saskarsmes formātu. Tomēr tā var būt tāda – sarakstē var izpausties vēlme kontrolēt, manipulēt un otram kaitēt.

Vissarežģītākais ir tas, ka jūtam - sarakste kļūst toksiska, bet sajūta ir tik nenotverama, ka šķiet - "nav jau kam piekasīties". Dažas šādas komunikācijas īpatnības pat pastiprina efektu. Piemēram, tā ka nevar zināt, kādā tonī izteikta teksta ziņa, vienu ziņu var interpretēt dažādās intonācijās un nozīmēs.

Psiholoģe un konfliktu eksperte Kristīne Hamonda sniedz 29 manipulatīvas rakstveida komunikācijas paņēmienu piemērus.

1. Vispārinājumi. "Tu pats labi zini, ko izdarīji." Tas ir slazds potenciāli vainīgajam vai veids, kā sarūgtināt godīgu cilvēku.

2. Atteikšanās atbildēt uz jautājumiem. Neatbild uz konkrētu jautājumu pat tad, kad tas uzdots otru reizi.

3. Pārmetums, ka nesaprot jokus. Piemēram, bijusī sieva (turpmāk – piemēri no kāda psiholoģes klienta pieredzes) paziņo: "Šķiet, ka nopelnīji daudz vairāk, nekā teici!" - un tad apgalvo, ka tas bija tikai joks.

4. Sarkasms nevietā. Arī labi joki zināmā mērā var būt sarkastiski, taču no īsziņām grūti saprast, kāds komentārs tas ir: pa jokam, nopietns vai aizvainojošs.

5. Tēmas maiņa. Konkrēta jautājuma apspriešanas laikā pēkšņi maina sarunas virzienu, it kā iepriekšējā tēma nebūtu apspriesta.

6. Gari teksti. Sarakstes aplikācijas paredzētas apmaiņai ar salīdzinoši īsām ziņām, ne jau lapas garuma esejām. Šāds tekstu apjoms būtu sūtāms pa e-pastu.

7. Manipulācijas ar gramatiku. Komats nepareizā vietā vai tā neesamība var mainīt teikuma nozīmi vai atstāt to neskaidru. “Sodīt nedrīkst apžēlot” nav vienīgais šādas divdomības piemērs.

8. To, kuri nemaz nav iesaistīti sarakstē, piesaukšana kā savā pusē esošus. "Bērni un es domājam, ka tev ir briesmīgs raksturs." Bijusī sieva bieži vien ziņās iekļauj bērnu viedokli, lai “pastiprinātu” savu viedokli. Patiesībā bērniem nav ne jausmas, ka viņus tā izmanto.

9. Pārmetumi par pārmērīgu jūtīgumu. Piemērs – kad psiholoģes klients uzskatīja, ka viņam adresētais komentārs ir aizskarošs, bijusī sieva paziņoja, ka viņš ir pārāk jūtīgs, un visu uztver pārāk nopietni.

10. Viltus apsūdzības. Šādus apgalvojumus var būt grūti pierādīt vai atspēkot. Cilvēks, kurš tos izsaka, mēģina tādā veidā kontrolēt situāciju.

11. Pārmetumi par “nepareizu” intonāciju. Sarakstē intonāciju noteikt ir grūti. Ja sarunu biedru apsūdz, ka šī intonācija ir “slikta”, “ne tāda”, viņš spiests aizstāvēties.

12. Atteikšanās runāt pa tālruni. Reizēm nepieciešama tieša saziņa - piemēram, pa tālruni. Pilnīga tās noraidīšana arī var būt manipulatīva taktika.

13. Ziņu ignorēšana vairākas dienas.

14. Daudzu ziņu nosūtīšana, lai kaitinātu otru cilvēku. Kādu dienu klienta bijusī sieva darba laikā nosūtīja 105 ziņas. Situācija nebija steidzama vai kritiska - viņa vienkārši vēlējās vairāk naudas.

15. Īsas atbildes. Pat uz jautājumiem, kas prasītu izvērstas atbildes, klienta bērni regulāri atbildēja ļoti īsi.

16. Vārdu vietā – dažādi tulkojamas vai īsti nesaprotamas emocijzīmes. To izmantošana padara ziņojumu neskaidru un ir veids, kā sarūgtināt cilvēku, ar kuru saraksties.

17. Atteikšanās no pieturzīmēm. Ja teikumi seko viens pēc otra bez gramatiski norādītām pauzēm, rodas neskaidrības. Šādu tekstu ir grūti lasīt, tas atstāj vietu bieži vien pretrunīgām interpretācijām.

18. Slenga izmantošana komunicējot ar cilvēku, kurš to nesaprot. Bērni bieži lietoja saīsinājumus vai slenga vārdus, par kuriem zināja, ka tēvs nesaprot. Kad viņš lūdza paskaidrojumu, viņi nosūtīja emocijzīmi “lol” (laughing out loud - skaļi smieties).

19. Dažādas ziņas klātienē un sarakstes aplikācijā. Piemēram, telefonsarunā bijusī sieva piekrita mainīt laiku, kad klients tiekas ar bērniem, lai viņš varētu paspēt uz darbu. Pēc tam īsziņā viņa apgalvoja, ka nekam tādam nav piekritusi.

20. Lielo burtu nevajadzīga lietošana. Lielo burtu lietošana sarakstē norāda uz “kliegšanu”. Dažreiz klients saņēma ar lielajiem burtiem rakstītus garus tekstus. To bija grūti lasīt un interpretēt.

21. Draudi nodarīt sev kaitējumu, piemēram, piedzerties, savainot sevi, iedzert tabletes, kuras ārsts nav izrakstījis un tamlīdzīgi.

22. Bombardēšana ar ziņām, kad cilvēks ir aizņemts. Bijusī sieva zināja, ka psiholoģes klients ir randiņā, tāpēc vakara gaitā sūtīja viņam ziņas par jebkuru sīkumu. Viņu neapturēja pat pārstāšana atbildēt. Kopumā četrās stundās viņa nosūtīja 145 ziņas.

23. Draudi nodarīt kaitējumu sarunu partnerim vai citiem. Jebkurš rakstisks drauds nodarīt kaitējumu vienlaikus ir manipulācija un palīgā sauciens. Ja rodas šaubas, zvaniet policijai.

24. Fotoattēlu, kuri liecina par iespējamām briesmām vai apdraudējumu, nosūtīšana. Kādu nakti klients saņēma no bijušās sievas fotogrāfiju, kurā bija redzams lērums pretsāpju līdzekļu. Pavadošā teksta nebija, un kad klients mēģināja ar viņu sazināties, viņa neatbildēja. Galu galā viņš izsauca policiju.

25. Tūlītējas atbildes pieprasīšana. Bērni pieprasīja, lai tēvs atbildētu uz viņu ziņām jebkurā dienas vai nakts laikā, bet paši bieži vien ignorēja viņa ziņas.

26. Konkrētas informācijas nesniegšana. Bijusī sieva lūdza klientam noteiktā laikā paņemt bērnus tirdzniecības centrā. Kad viņš jautāja, kur tieši viņus satikt, viņa neatbildēja.

27. Naida kurināšana, izplatot sarakstes fragmentus. Bijusī sieva bieži rādīja bērniem tēva ziņu fragmentus kā pierādījumu tam, ka problēmu avots un konflikta vaininieks ir viņš.

28. Sliktākās iespējamās interpretācijas izvēle. Tā vietā, lai lūgtu paskaidrojumus, ja vēstījumu varēja saprast dažādi, bijusī sieva izvēlējās sliktāko no iespējamām nozīmēm un atbildēja pēc iespējas asāk.

29. Iepriekšējā ziņojumā teiktā noliegšana. Iespējams, šī ir visnepatīkamākā manipulatīvā taktika. Bijusī sieva paziņoja, ka viņi par kaut ko nav vienojušies, pat ja pirms nedēļas par šo jautājumu sarakstē tika panākta vienošanās.

Aizvainojošo īsziņu sūtīšanas taktikas izpratne palīdzēja psiholoģes klientam labāk izprast situāciju un atbilstoši reaģēt.