4. maijā atkal Latvijas filmu maratons
Nacionālā Kino centra rīkotais tradicionālais 4. maija Latvijas filmu maratons Valsts svētkos notiks jau 20. reizi, un jau 5. reizi svētku programma ir pieejama arī tautiešiem visā pasaulē tiešsaistē, portālā filmas.lv. Klātienes kinoseansi notiek kinoteātrī „Splendid Palace”, abi Maratona formāti skatītājiem pieejami bez maksas – kinoteātrī 22 filmas, portālā filmas.lv – četras pilnmetrāžas filmas, viena dokumentāla īsflma un animācijas īsfilmu cikls.
Abās svētku programmās zināma uzmanība veltīta faktam, ka tieši maija pirmajās dienās aprit 20 gadi, kopš Latvija uzņemta Eiropas Savienībā. To iezīmē, pirmkārt, vairāku filmu tematika – piemēram, slavenās Avārijas Brigādes pirmais darbs ārpus Latvijas robežām Eiropā, glābjot toreadoru Spānijā (animācijas īsfilma Korrida, 2012), vai 12 dažādos dokumentālos stāstos fiksēta viena liktenīga diena Latvijas vēsturē – 2003. gada 20. septembris, kad notika tautas nobalsošana par vai pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (portālā filmas.lv – dokumentālā filma ES, 2004).
Otrkārt, Eiropas kontekstus un sadarbības iespējas iezīmē arī fakts, ka daļa no svētku maratonā iekļautajām filmām saņēmušas Eiropas finansējumu no fonda Radošā Eiropa MEDIA, kas jau 10 gadus atbalsta Latvijas filmu nozari.
Kinoteātrī Splendid Palace pirmais seanss paredzēts Lielajā zālē 13:00; tas, kā vienmēr, būs animācijas seanss bērniem un jau tradicionāli sāksies ar pirmizrādi – studijas Animācijas Brigāde visjaunāko leļļu filmu Burkāns neparastais, kuru veidojusi režisore debitante Inese Pavēne. Šajā seansā paredzētas vēl deviņas dažādu studiju un režisoru īsfilmas, kas uzņemtas šajos 20 gados, to autori ir režisori Dace Rīdūze, Nils Skapāns, Ēvalds Lācis, Jānis Cimmermanis, Reinis Kalnaellis, Edmunds Jansons, Roze Stiebra, Krista Burāne (filmu anotācijas pielikumā / programmā).
Kinoteātra Lielajā zālē seansā 15:00 tiks demonstrēta režisoru Antras Cilinskas un Annas Vidulejas dokumentālā filma Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks (2024) – Latvijas vēsturei un kultūrai ļoti svarīgs stāsts par Eiropas mēroga personību, izcilo dokumentālistu Juri Podnieku, un par nozīmīgiem pagrieziena punktiem Latvijas un Eiropas vēsturē.
Svētku maratona Vakara pirmizrāde seansā 18:00 šogad būs režisores Dzintras Gekas dokumentālā filma Juris Jurjāns. Septiņas dienas ar gleznošanu, runāšanu, klusēšanu – vairāku gadu garumā veidots stāsts par gleznotāju, kurš par savas mākslas tēmu izvēlējies skaistumu un ignorē vecuma radītos ierobežojumus, katru dienu mērojot garo ceļu uz darbnīcu, pie savām otām un krāsām.
Lielās zāles seansu noslēgumā 20:00 – jauno autoru īsfilmu izlase, viena animācija un četras spēlfilmas, kuru režisori ir Ieva Norvele, Emīlijas Karetņikova, Ilze Ance Kazaka, Roberts Vanags un Edgars Kaupers (filmu anotācijas pielikumā / programmā).
Kinoteātra Splendid Palace Mazajā zālē plānoti četri seansi no pulksten 14:30, tur tiks demonstrētas divas jaunas spēlfilmas – režisores Elzas Gaujas aizkustinošais senioru mīlestības stāsts Pastkarte no Romas (2024) un Lienes Lindes trīsdesmitgadnieku paaudzes traģikomēdija Melnais samts (2024) – un divas dokumentālās filmas – režisoru Dāvida Ernštreita un Ineses Kļavas veidotais talantīgās, enerģiskās un titulētās slēpotājas Patrīcijas Eidukas portrets Patrīcija (2024) un režisora Pētera Krilova vēstures stāsts Klucis. Nepareizais latvietis (2008) – par Staļinlaika „latviešu operācijas” upuri 20. gs. 30. gados, latviešu izcelsmes mākslinieku Gustavu Kluci (viņa liktenis traģiski sasaucas ar aktrises Marijas Leiko dzīvesstāstu, kuru nesen kultūras telpā aktualizējusi režisora Dāvja Sīmaņa spēlfilma Marijas klusums).
Vakara noslēgumā līdz ar tumsas iestāšanos paredzēts tradicionālais brīvdabas seanss kinoteātra priekšpagalmā (Splendid Garden) – izvēršot Lielajā zālē pieteikto dokumentālista Jura Podnieka personības tēmu, tiks demonstrēta viņa vispopulārākā filma Vai viegli būt jaunam? (1986), kas padarīja Juri Podnieku slavenu visā Eiropā.
NKC portālā filmas.lv svētku programmā būs iekļautas vairākas filmas, kas saistītas ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, īpašākā no tām – dokumentālu īsfilmu antoloģija ES (2004), kuru veidojuši 12 režisori, filmējot katrs kādu ļoti atšķirīgu varoni dažādās Latvijas malās, bet vienā un tajā pašā dienā – 2003. gada 20. septembrī, kad Latvijā notika tautas nobalsošana par vai pret iestāšanos Eiropas Savienībā. Par laiku pirms 20 gadiem stāsta arī divas dokumentālās filmas, kas pirmizrādi piedzīvoja 2004. gadā, - režisora Daiņa Kļavas un operatora Valda Celmiņa poētiskais un gleznieciskais Latvijas vērojums Piejūra un režisores Lailas Pakalniņas filma Autobuss, kurā iemūžināta sarežģītā daudzu robežu šķērsošana, braucot cauri Igaunijai, Latvijai un Lietuvai, kamēr tās vēl nav iestājušās Eiropas Savienībā.
Tiešsaistē būs skatāmas arī jaunas spēlfilmas, kuru ražošanā ieguldīts Eiropas finansējums, – režisores Ināras Kolmanes Mātes piens (2023) un režisora Jura Poškus Saule spīd 24 stundas (2023) ar Andri Keišu galvenajā lomā. Bet vismazākajiem skatītājiem paredzēts režisora Edmunda Jansona populārais animācijas īsfilmu cikls Lupatiņi, kura centrā ir dzejnieces Ineses Zanderes un mākslinieces Ūnas Laukmanes iztēlē dzimušie draugi Zeķīte, Cimdiņš, Spilventiņš un Lakatiņš.
Portāla filmu programma būs pieejama 4. maijā visu diennakti visā pasaulē (atbilstoši katras valsts vietējam laikam), paplašinātas filmu anotācijas – pielikumā.
Tradicionālo 4. maija Latvijas filmu maratonu rīko Nacionālais Kino centrs, atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība, LNA Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvs, Radošā Eiropa MEDIA Latvijas birojs un Latvijas filmu studijas.
