Velo ekspedīcija- 3000 km izdzīvojums Irānas ceļos. Armēnija
No Rīgas līdz Tbilisi nokļuvu ar lidmašīnu, taču tur izrādījās, ka ir pazudis mans velosipēds. Sacēlu visu lidostu kājās, līdz to atrada- izrādījās, velosipēdu kļūdas pēc aizsūtījuši uz cargo terminālu. Tā nu divas stundas no rūpīgi saplānotā laika tika pazaudētas. Taču tagad beidzot esmu Armēnijā. Starp citu, Armēnija ir valsts Eirāzijā, starp Melno jūru un Kaspijas jūru, Aizkaukāza dienvidu daļā.. Un, izrādās, tieši šeit sākas izdzīvošanas brauciens. Zināju, ka Armēnija ir kalnu valsts, taču nebiju domājis, ka ir TĀDI kalni un TĀDAS kalnu pārejas. Tie tik ir kalni!
6.martā nokļuvu līdz Sevan ezeram, kur ēdu zivis. Sevan ezers ir ne tikai lielākais Armēnijā, bet arī viens no pasaules lielākajiem augstkalnu ezeriem. Tajā ieplūst 28 upes un strauti, turklāt ezera apkaimē ir vairākas pludmales, ko iecienījuši atpūtnieki. Šobrīd gan atpūtai nav īstais laiks, jo kaut gan spīd saule, ir ziema un pūš stiprs vējš.
Neceļš pie Sevan ezera
Sāk pat likties, ka Armēnijā būs jāpaliek ilgāk kā plānots- baigs aukstums, ceļi vietām aizputināti un mans velosipēds baigi lēni ripo, astoņās stundās varēju nobraukt vien148 km. Noteikti nebiju rēķinājies ar tik sliktiem laika apstākļiem.
Aizputināta kalnu pāreja
8.marts, kad armēņi svin Sieviešu dienu, mani pāŗsteidza ar vētru un trakām kalnu pārejām. Vienai tādai kalnu pārejai, kuras garums sastāda 55 km, nevarēju tikt pāri- bija traki saputināts sniegs, tāpēc uz laiku nācās paslēpties pie vietējiem iedzīvotājiem un vēlāk braukt ar autobusiem cauri Erevānai 300 km lielu līkumu, lai nokļūtu pārejas otrā pusē. Kā tik netika transportēts šajā ceļā velosipēds, arī šādi:
Taču divas trakas kalnu pārejas tomēr pārvarēju saviem spēkiem : pirmajā nācās pacīnīties ar lielāku sniega daudzumu, otrajā ātrums bija 2/1 un tā 18 km kāpums no vietas, 3 stundu garumā. Atgadījās arī neliels starpgadījums ar velosipēda riepu- tai cauri izdūrās akmens un sabojāja kameru. Nācās to mainīt, neskatoties uz biezo miglu kalnos. Piedevām vēl izmirku un vēlāk sildījos ar 100g.
Esmu 75 km attālumā no Irānas, kaut gan pēc plāna man jau vajadzēja būt tur, bet nu, visticamāk, būšu Irānā tikai rīt pēc divpadsmitiem, jo vēl viena traka pāreja pirms robežas sasniegšanas šķērsojama. Šo nakti pavadīšu interneta kafejnīcā, kaut gan naudas vairs nav, bet par netu jāmaksā. Arī ar ēšanu švaki, jo nav tā īsti kur, toties labi tukšojas Multipower pārtika.
Ok, labi sveicieni visiem!
Izdzīvojums ir patiešām ļoti traks, bet man patīk. Un labi, ka velosipēds ir kārtībā un labi apkopts. Par to paldies HAWAII EXPRESS velosipēdu darbnīcai, kas atrodas Rīgā, Biķernieku ielā 11, Tālrunis:67543721
Krišjānis Raitiniks
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]