10 Pasaules brīnumi, kuriem drīzumā draud pazušana no Zemes virsas.

Belizas barjerrifs. 1998.gadā tas smagi cieta, zaudējot daudzus koraļļus. Rifā ietilpstošie koraļļi joprojām ir apdraudēti, viens no galvenajiem iemesliem ir globālā sasilšana un cilvēki.

Kongo upes baseins. Tas pēc platības ir otrais lielākais džungļu masīvs. Līdz 2040.gadam neefektīvu aizsardzības pasākumu dēļ divas trešdaļas unikālās floras un faunas vienkārši pazudīs. Šie meži regulāri tiek izcirsti, lai tur varētu iekārtot ganību laukus un šahtas. Mazāka džungļu platība vairs nevar uzņemt tik daudz ogļskābās gāzes, tāpēc samazinās nokrišņu daudzums un līdz ar to izmainās arī klimats.

Nāves jūra. Pēdējo četru desmitgažu laikā tās platība samazinājusies trīs reizes. Tāpat šī jūra kļuvusi seklāka, savukārt bijušās pludmales šobrīd atrodas pusotra kilometra attālumā no krasta līnijas. Nāves jūrā ieplūst tikai Jordānas upe, no kuras apkārtējās valstis ņem arvien vairāk ūdens. Tā rezultātā pēc 50 gadiem Nāves jūras vairs nebūs. Tāpat kosmētikas ražotāji iztukšo Nāves jūras minerālu krājumus, kas arī veicina tās izzušanu.

Evergleidas nacionālais parks ASV, Floridas štats. Purvi aizņem lielāko daļu no šī parka teritorijas, un tos piesārņo apkārt esošās fermas. 60% vietējā apkārtnē izmantojamā ūdens pumpē tieši no turienes. Šī parka teritorija kopš 1900.gada ir kļuvusi divreiz mazāka. Tāpat Evergleidas nacionālais parks ir vienīgā vieta, kur sastopama Floridas pantera, taču pēc 40 gadiem šī suga var pazust, tāpat kā pazudīs 20 citas šī parka dzīvnieku sugas.

Maldīvu salas. Ja globālā sasilšana turpināsies, šīs salas, kuras atrodas vien divus metrus virs jūras līmeņa, tiks appludinātas. 2008.gadā salu prezidents paziņoja, ka nāksies iegādāties zemi citās valstīs, galvenokārt Indijā, lai varētu izmitināt salas iedzīvotājus, kuriem būs jāpamet okeāna appludinātās mājas. 2009.gadā, lai uzsvērtu draudošās briesmas, prezidents valdības sēdi novadīja ūdenī.

Madagaskara. Ja neizdosies glābt mežus, tad pēc 35 gadiem tie tiks izcirsti pavisam. Līdz ar mežu pazušanu, izmirs arī to iemītnieki, to skaitā arī ārkārtīgi retās vai pat līdz šim neizpētītās dzīvnieku sugas.

Dienvidpols un Ziemeļpols. Globālā sasilšana var izraisīt 80% imperatorpingvīnu nāvi Antarktīdā, bet Arktikā var pazust baltie lāči. Kūstot polārajiem ledājiem, mirst veselas ekosistēmas. Paredzams, ka 20-40 gadu laikā Antarktīdā vairs neveidosies jauni ledus masīvi.

Tīģeru populācija. Vairāk nekā puse pasaules tīģeru dzīvo Indijā. Kopumā pasaulē palikuši tikai 3200 tīģeri, salīdzinājumam, 1900.gadā Indijā tīģeru skaits sasniedza 100 tūkstošus. Paredzams, ka pēc 12 gadiem tīģeri izmirs pavisam. Ķīniešu tradicionālās medicīnas vajadzībām diennaktī vidēji tiek nogalināts viens tīģeris.

Tahuamanu džungļi Peru. Madre de Diosas provincē, iespējams, ir pēdējie sarkanā koka krājumi pasaulē. Nelikumīgās izciršanas dēļ koku skaits sarūk. os kokus aktīvi izpērk arī ASV, jo no tiem var izgatavot mēbeles miljonu dolāru vērtībā. Šī reģiona vidi piesārņo arī tuvējā apkārtnē esošās zelta raktuves.

Jandzi upes baseins. Vērotāji, tai skaitā Ķīnas oficiālie pārstāvji, jau atzinuši, ka šīs upes baseina florai un faunai draud iznīcība. Šos draudus veicina mežu izciršana, dambju būvēšana un ūdenstilpju veidošana.

Sīkāka informācija