Šartras katedrāle Francijā
Šartras katedrāle iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Arī mūsdienās Šartras katedrāle, tāpat kā 12. gs., ir dievnams. Katedrāle ir daudzu tūristu un svētceļnieku apskates objekts un ceļa mērķias.Uz šejieni brauc cilvēki, kas vēlas garīgi attīrīties, izejot labirintu, kas tiek uzskatīts par ceļu pie Dieva. Labirints kā viens no garīgās pieredzes pārdzīvojuma veidiem mūsdienās atdzimst visā pasaulē. Pie katedrāles atrodas plāksne, kur pulcējas svētceļnieki, lai dotos uz Lurdu. Saule uz plāksnes rāda virzienu un attālumu līdz mērķim – 165 km. Katru gadu jūlija beigās šeit notiek katoļu harizmātiskās kopienas „Chemin Neuf” rīkotais internacionālais pasākums. Uz to sabrauc kristieši no visas pasaules. Uz vietas tiek sagatavots priekšnesums ar ēnu teātri, kori un dejām.
Šartras pilsētā pie Ēras upes Šartras katedrāle atrodas Francijā apmēram 90 km. attālumā no Parīzes. Tā uzcelta kalna virsotnē, kas gadsimtiem ilgi bijusi svētvieta. Ir zināms, ka jau pirms Šatras katedrāles šeit bijuši uzcelti, viens pēc otra, pieci dievnami, taču visi gājuši bojā ugunsgrēkos. Šartras katedrāle ir sestais pēc skaita šeit uzceltais dievnams, kas tapis 12 – 13 gs.
Interesanti, ka arī Šartras katedrāles pirmais uzceltais variants diezgan stipri 1194. g. cieta ugunsgrēkā, atstājot neskartu tikai rietumu fasādes torni un fasādes plastisko apdari (1145.-1170.g.) ar slaveno ķēniņu portālu (1145. – 1155.g.). Statuju – kolonnu rindas, kas izvietotas abās pusēs ieejai ir izcilas agrās gotikas liecinieces – nedabiski izstieptas, slaidas un stīvas.
Pēc tam, kad pirmais katedrāles variants tika ugunsgrēkā nopostīts, 30 gadu laikā uzcēla jaunu, apbrīnojami skaistu katedrāli, kuru veltīja Jaunavai Marijai un nosauca Svētās Dievmātes vārdā. Ar šī dievnama celtniecību tiek iezīmēta pāreja no agrās gotikas uz dižgotiku.
Katedrāles plānojums pakārtots sakrālā “Dzīves zieda” principiem, sasaistot un skaidri iezīmējot būtiskākos katedrāles mezglu punktus atbilstoši “Dzīves zieda” punktiem. Starp tiem meklējams arī mistikas apvītais katedrāles “svētais centrs”, kas izstarojot īpašu enerģiju un spēku.
Šartras katedrāle tiek uzskatīta par gotiskās arhitektūras spilgtāko piemēru; daži to dēvē pat par “gotikas karalieni”. Tas izskaidrojams ar apbrīnojamajiem meistardarbiem, kas apskatāmi katedrāles arhitektūrā, apdarē un, protams, logu vitrāžās. Šartras katedrāle ir vienīgā gotikas laika celtne Francijā, kurā gandrīz visos logos saglabājušās 13. gs. darinātās vitrāžas. Tām raksturīga gotiskā stila košās krāsas un izsvarotā kompozicionālā uzbūve.
Interesanti izskatās Šartras katedrāles torņi, kas ir stilistiski atšķirīgi. Rietumu tornis ir vecais, romānikas stilā celtais tornis, kas necieta ugunsgrēkā. Otru, zemāko torni uzcēla vēlāk, kad atjaunoja katedrāli.
Katedrāles jumola virsotne ar izliektajām velvēm un smailajām arkām, kas raksturīgas gotikas stilam, ir ar nevainojamām proporcijām, kas asociējas ar vieglumu.
Viskrāšņākais Šartrā ir fasāžu un to portālu skulpturālais rotājums. Katedrāles sienas ir noklātas ar vairākiem tūkstošiem dažādu skulptūru. Izcili gotikas skulpturālo grupu paraugi apskatāmi katedrāles portālos. Ziemeļu un dienvidu portālu skulptūrām vairs nepiemīt romāniskais plakanums.
Arī skulptūru kājas vairs nekarājas bezspēcīgi pie konsolēm, bet gan stingri balstās uz horizontālas virsmas. Īpaši meistarīgi izveidots ir dienvidu portāls (1200. – 1230.g.) ar trīs ieejas durvīm un velvētās priekštelpas dekoru, kas veidots kā Kristus mācības sumināšana. Centrālajā arkā attēlota stāvoša Kristus figūra, bet sānu daļās kristietības sludinātāju figūras. Kristus vairs nav attēlots kā bargs valdnieks, bet gan kā maigs un domīgs „dvēseļu gans”. Arī citu skulptūru sejas vairs nav bezkaislīgas; tās ir reālu, domājošu cilvēku atveidojumi.
Šartras katedrāles iekštelpas rotā ap 1800 skulpturālo veidojumu, kas saliedēti ar krāsās mirdzošajām vitrāžām, bet uz grīdas attēlots 13 metrus plats labirints, kura centrā attēlota roze. Savulaik rozes vietā bijusi misiņa plāksne ar Tēseja, Minotaura un Ariadnes figūrām. Labirintā ir paslēpts kalendārs, kas sastāv no 365 baltiem un 273 melniem akmeņiem – attiecīgi atbilstoši Saules un Mēness kalendāru dienu skaitam. Labirintā ietverti 34 pagriezieni, kas ir zīmīgs skaitlis – 33 apzīmē pāreju citā dimensijā, bet 34 simbolizē pabeigtu pāreju un jauna posma sākumu. Noteiktās dienās, saulei spīdot cauri loga rozetes mozaīkai, veidojas noteikti krāsu atveidi labirinta centrā.
Ar Šartras katedrāli saistās daudz noslēpumu un neatbildētu jautājumu. Viens no tiem ir dienvidu spārna rietumu ailē ieslīpi citiem akmeņiem novietotās lielās kvadrātveida plāksnes. Vasaras saulgriežos tieši dienas vidū saules stars iespīd caur dzidrā stikla rūti Svētajam Apolināram veltītajā vitrāžu logā un izgaismo šajā plāksnē izvirzīto tapu. Ir skaidrs, ka šāds izkārtojums varēja rasties tikai gudru un zinošu meistaru sadarbības rezultātā.
