Brīvdomīgā hipiju valsts Kopenhāgenā – Kristiānija (4.daļa)
Foto: Sofija
Interesanti, ja Latvijā būtu līdzīga brīvā pilsēta - rajons kā Kristiānija Dānijā, vai mūs arī neieredzētu igauņi un lietuvieši? Zviedri, piemēram, ir nikni uz dāņiem par šo fenomenu. Taču ne jau tikai par to, šīs divas nācijas viena otru izsmej anekdotēs tāpat kā latvieši un igauņi.
Zviedri Kristiāniju neieredz
Zviedriem Kristiānija un tās likumi ir kā dadzis acīs. Jo zviedru skolnieki mēdz aizbēgt no skolas un mājām, lai dotos apciemot laimīgo zemi Kristiāniju. Zviedrijā šādas paradīzes nav un nebūs, tātad skolnieka dzīve, daudzuprāt, ir garlaicīga bez gala.
Zviedrijas valdība gan ir pilnīgi citos ieskatos, Kristiānijā tā neko nesaskata kā tikai ļaunuma sakni, kura būtu pēc iespējas ātrāk jāizravē. Bet kā tu iejauksies citas valsts iekšējās lietās? Vienīgais ceļš ir šantāža. Zviedri dāņiem apsolīja slēgt atomelektrostaciju, kuru ļoti nīst dāņi, pretim prasot Kristiānijas likvidāciju.
Kaut kas jau starpvalstu kabinetos slepenībā tika nolemts, parakstīts, par kaut ko jau augstākajā līmenī vienojās, jo policisti pēkšņi sāka intensīvi apciemot Kristiāniju, pārmeklējot pat bērnus un tūristus. Nebija viegli kristināniešiem. Kopš tā brīža Kristiānijā ir modē parodēt policistus, nēsājot līdzīgas formas, kurām uzraksts POLITI aizstāts ar uzrakstu IDIOTI, saglabājot burtu fonta silu un izmēru.
Radikālāk noskaņotie kristiānieši bēniņos sameklēja Molotova kokteiļu receptes, jau izvilka tās dienas dienas gaismā un palēnām sāka gatavot sprāgstošo dziru. Aukstasinīgāki un izglītotāki indivīdi, kas orientējās juridisko jautājumu līkločos, sāka policistu aktivitātes filmēt, materiālu iesniedzot gan advokātiem, gan starptautiskām cilvēku tiesību aizsardzības organizācijām.
Zāles tirgoņu streiks
Tas viss bija pupu mizas. Jo pašu būtiskāko un kardinālāko soli spēra zāles tirgoņi. Viņi pasludināja beztermiņa streiku un streika būtība bija absolūti unikāla – zāle un hašišs tika dalīts visiem kārotājiem … pilnīgi par brīvu. Ko ar to panāca? Visa Kopenhāgenā mītošā aktīvā jaunatne metās aizstāvēt Kristiāniju. Laimīgā kārtā šoreiz iztika bez barikādēm un asinsizliešanas, karš drīzāk atgādināja tautas iziešanu ielās. Kristiānijā ciemojās žurnālisti no visas pasaules, to apmeklēja Dānija tieslietu ministrs, citas amatpersonas ar vienu vienīgu mērķi – saprast, kas tad te īsti notiek? Vai saprata, nav zināms, bet nevajadzīgie policijas reidi beidzās.
[+] [-]