Daudzveidīgās atpūtas iespējas Turcijā - senatnes elpa ekskursijās

Turcija ir kā tilts starp austrumu un rietumu kultūrām. Apmeklējot šo zemi ir iespēja izbaudīt visplašāko emociju un izjūtu gammu.
Antīkās kultūras pieminekļu te, iespējams, ir vairāk nekā Grieķijā. Pēc aptuvenām aplēsēm Turcijas teritorijā ir ap 2500 seno pilsētu drupu. Liela daļa no tām tiek apzinātas, pētītas un iespēju robežās restaurētas. Kas gan var uzskaitīt visas senās tautas, kas te gājušas pāri? Urartieši, karieši, liķieši, lidieši, mēdieši, grieķi, trāķieši, persieši, romieši, bizantieši, seldžuki, osmaņi, bet labāk, protams, par to pastāstīs profesionālie, sertificētie gidi ekskursiju laikā.

Daudzas lietas pirmoreiz radušās tieši mūsdienu Turcijas teritorijā – pirmā slimnīca – Asklēpija dziednīca, pirmā grāmata – Bergamā, kuras senais nosaukums Pergama.
Šejienes vietas saistās gan ar seno grieķu un romiešu dzīvi, gan kristietības pirmsākumiem. Pat Noasa šķirsta atliekas atklātas Ararata kalnos.

Efesa un Troja

Efesa ir viena no skaistākajām senajām pilsētām, kas arī vislabāk ir saglabājusies. Tāpat kā daudzas citas Vidusjūras piekrastes pilsētas, arī Efesa bija tīkams medījums kareivīgi noskaņotajiem kaimiņiem. Gadsimtu laikā ne vienu vien reizi nomainījās iekarotāji.
Antīkajos laikos Efesā uzplauka Artemīdas kults. Tāpēc 6.gs. p.m.ē. šeit tik uzcelts Artemīdas templis, kas vēlāk kļuva par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem. Templis pārsteidza ar savu harmonisko skaistumu, ko veidoja 127 kolonnas no marmora. Tas bija 18 metrus augsts, 110 metrus garš, 55 metrus plats. Templis bija gan sabiedriskais centrs, gan izstāžu un sarīkojumu vieta, gan arī naudas glabātuve. 356. gadā p.m.ē. Artemīdas templi nodedzināja. Vēlāk to atjaunoja vēl greznāku, taču 263. gadā p. m. ē. ienākušie goti templi nopostīja un izlaupīja. Pēc tam postījumus pabeidza līdz pamatiem kristieši, tā sodot pagānus.
Efesā antīkā pasaule paveras mūsu acu priekšā šaurajās pilsētiņas ielās, laukumos, tempļos, pirtīs, bagāto iedzīvotāju mājās, strūklakās un amfiteātros. Celsa bibliotēku pēc savu pergamenta vīstokļu daudzuma var salīdzināt tikai ar lielajām Aleksandrijas un Pergamona bibliotēkām. Šodien tā izceļas vēl arī ar ēkas divstāvu fasādi.

Efesas vēsture ir arī neatņemama kristietības vēstures sastāvdaļa. 5 km no Efesas pēdējas savas dzīves dienas pavadīja Jaunava Marija. Tiek pieņemts, ka Jaunava Marija un Sv. Jānis, kuram Kristus pirms krustā sišanas bija uzticējis aprūpēt savu māti, ieradās Efesā un dzīvoja šeit 42.-48. gados. 1896.gadā šo faktu oficiāli atzina katoļu baznīca. Patlaban šajā vietā ir zvanu tornis, kas ir plaši pazīstams piligrimu vidū. 1967.gadā to apmeklēja pāvests Pāvils VI. Netālu no šis vietas ir apglabāts Sv. Jānis. 6.gs. kapavietas vietā pēc bizantiešu imperatora Justiniana pavēles tika uzbūvēta bazilika. Kristietības sludinātājs Sv. Pāvils ne vienu vien reizi apmeklēja Efesu un pavadīja šeit vairākus gadus. Jaunavas Marijas godāšana pieauga arvien vairāk, līdz pilnīgi iznīcināja Artemīdas un citu dievu kultu.

Neviena cita vieta antīkajā pasaulē nav apvīta ar teikām tik bagātīgi kā Troja. Tas, pateicoties sengrieķu dzejnieka Homēra varoņeposam "Iliāda". Ar Troju saistīta teika par Erīdas ābolu un Ahilleja papēdi. Erīda sengrieķu mitoloģijā ir naida un ķildu dieve. Viņa neaicināta ieradusies kāzās un nometusi zelta ābolu ar uzrakstu "visskaistākajai". Tas izraisījis strīdu starp kāzu viesos ielūgtajām dievēm Hēru, Atēnu un Afrodīti, kļūstot par iemeslu Trojas karam. "Nomest Erīdas ābolu" pārnestā nozīmē- sanaidot. Slavenākais tomēr ir nostāsts par Trojas zirgu.

Trojas ienaidnieki paslēpušies lielā koka zirgā, kuru danaji (grieķi) kā dāvanu trojiešiem atstājuši pie pilsētas vārtiem. Trojieši, nenojauzdami viltu, dāvinājumu ievilkuši pilsētā. Iestājoties naktij, zirgā paslēpušies karotāji pametuši savu paslēptuvi un atvēruši pārējiem danaju karotājiem stipros pilsētas vārtus. Pārnestā nozīmē Trojas zirgs – bīstama dāvana, spējīga pazudināt tās saņēmēju. Ahillejs ir Homēra "Iliādas" galvenais varonis, viens no sengrieķu vadoņiem desmit gadus ilgajā Trojas karā (13. gs. vidū p. m. ē.). Šā varoņa māte Tetīda, turēdama Ahilleju aiz papēža, mazgājusi viņu svētās upes Stiksas ūdenī, kas cilvēku padarīja neievainojamu. Papēdi svētais ūdens neskāra, tādēļ tas palika kā Ahilleja vienīgā ievainojamā vieta. Pārnestā nozīmē Ahilleja papēdis – viegli ievainojama vieta.

Side un Aspendosa

Tulkojot no vietējo anatoliešu valodas, vārds “Side” nozīmē “granāts” . Tas senajos laikos bija auglības simbols. Pilsēta izvietojusies uz skaistas pussalas un to 7. gs.p.m.ē. dibināja grieķu kolonisti. Pateicoties savam labajam ģeogrāfiskajam stāvoklim, Side ātri izauga par lielu jūras tirdzniecības centru. Vienu brīdi tā bija pati svarīgākā osta Pamfīlijā. Pēc tam pilsēta nokļuva Maķedonijas Aleksandra paspārnē, bet 1. gs.p.m.ē. Side kļuva par slavenu pirātu slēptuvi un apmešanās vietu. Rosīgais Sides kūrorts ir vienkārši ideāli piemērota tiem, kas vēlas aplūkot senās drupas, atpūsties pludmalē vai pie baseina un iepirkties kādā no daudzveidīgajiem veikaliņiem.

Aspendosa ir sena grieķu – romiešu pilsēta aptuveni 40 km attālumā no mūsdienu Antālijas. Vislabāk saglabājies antīkais piemineklis- teātris pasaulē ir Marka Aurēlija laikā uzceltais romiešu teātris pilsētas tuvumā. Te ir 12 000 sēdvietas un perfekta akustika. Krēslos ir iegravēti vārdi- kā liecība par teātra senajiem apmeklētājiem. Kā biļetes kalpojuši akmeņi ar caurumu vidū. Mūsdienās te tiek rīkoti koncerti, kuros uzstājas populāri pasaules dziedātāji un grupas.

Tuvāka informācija par ekskursiju programmām, kā arī individuāliem ceļojumiem Путевки в Турцию, Египет, Италию, Кипр, ОАЭ,...

Raksta autore Iveta Apškrūma