Brīvdomīgā hipiju valsts Kopenhāgenā – Kristiānija (2. daļa)
Foto: Sofija
Hipiju un citu alternatīvo ļaužu dzīve Kristiānijas komūnas sākuma posmā bija salīdzinoši sarežģīta, jo bija kā nebūt jāsakārto attiecības ar pārējo sabiedrības daļu un Dānijas valdību.
Turpinājums stāstam par Kristiāniju.
Raksta 1. daļa - Brīvdomīgā hipiju valsts Kopenhāgenā –...
Sociālā eksperimenta stauss
Ieņemot patvaļīgi vecās zaldātu kazarmas, tās tika daļēji (cik nu bija nepieciešams) labiekārtotas, par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu kļuva skaļa mūzika, kas skanēja dienu un nakti bez pārtraukuma, tika pīpēta zāle, kuras aromāts izplatījās pāri Kristiānijas ezeriem. Kopenhāgenai, kā jau jūras ostai, ir raksturīga atvērtība visām jaunajām, no pasaules ieplūstošjām vēsmām un Kristiānija ir tam pierādījums.
Kosmopolītiski noskaņotajai garmatainajai jaunatnei, kas no sirds ticēja brīvajai mīlestībai un pašregulējošai sabiedrībai, Kristiānija kļuva par paradīzi zemes virsū, jo komunālos maksājumus par ūdeni un elektrību, protams, sedza Dānijas valsts, pamatojoties uz to, ka teritorijai tika piešķirts „sociālā eksperimenta” statuss. Taču Kristiānijas „valsts valdība” kopsapulcē pieņēma lēmumu maksāt par komunālajiem pakalpojumiem, nevis dzīvot kā bezpajumtniekiem, par kuru patēriņu nākas maksāt kādam citam.
Policijas reidi un asaru gāze
Nevarētu teikt, ka Dānijas valdība tā pavisam ar vieglu roku brīvdomātājiem atdeva savus īpašumus. Policija bija regulārs viesis Kristiānijas „valstī”, neiztrūka arī asaru gāzes pielietošana un barikāžu sturmēšana ar stekiem un rīļu rāvējiem dienesta suņiem. Taču arī hipiji nebija ar pliku roku ņemami, viņi, savukārt, mētājās ar ķieģļiem, kuru netrūka bijušo kazarmu teritorijā, ar Molotova kokteiļiem (īpaša degbumba). Žurnālistiem tie bija ziedu laiki, skribenti gandrīz vai mira no laimes, jo katru dienu bija degoša aktualitāte, par ko rakstīt un par ko veidot sirdi plosošas fotoreportāžas.
Kristiānieši izrādījās enerģētiski spēcīgāki (kā lai citādāk izsakās?), jo, pirmkārt, noturējās savā vietā, otrkārt, viņu brīvības centienus sāka atbalstīt publika visā Dānijā un Eiropā - ar katru valstiski iniciētu uzbrukumu Kristiānijai, Dānijas valdība sastapās ar ārkārtīgi lielu nosodījumu no sabiedrības puses.
Vārdu sakot, neparastā sociuma forma turpināja dzīvot un izdzīvot.
Turpinājums sekos
[+] [-]