Lagomeras sala- fantastisku iespaidu un dabasskatu zeme

Redakcija 2011-07-11 12:24

Lagomera ir viena no septiņām Kanāriju salu arhipelāga salām, kas izvietojas uz rietumiem no mums visiem zināmās Tenerifes. Sala izveidojusies aptuveni pirms trim miljoniem gadu. Dziļas, kilometriem garas vulkāngravas jeb baranko stiepjas no salas vidienes līdz pat jūras krastam. Stāvās kraujas, aizas un terasētās nogāzes salai piešķir vienreizīgu mežonīgu raksturu, bet mūžzaļie meži un visu gadu ziedošie augi pārsteidz ar savu skaistumu.

Lai nokļūtu šajā Paradīzei līdzīgajā vietā, vispirms jāiegādājas ceļojums uz Tenerifi, ko piedāvā starptautiskais tūrisma operators Tez Tour, un tad ar komfortablu Boeing lidmašīnu, ko nodrošina kompānija AirBaltic, jālido uz Tenerifi. Tur kopā ar Tez Tour varēsiet doties vienas dienas apskates ekskursijā uz Lagomeru. Uz salu jābrauc ar kuģīti, kas dodas ceļā no Los Cristianos. Šis brauciens izraisīs patīkamas emocijas un noteikti uzlabos omu, jo ceļā no Tenerifes līdz Lagomerai mīt vaļi un delfīni, kas rotaļājas dzidrajā okeāna ūdenī. Pēc stundas jūs jau būsiet sasnieguši galamērķi- Sansebastjanas ostu-, un iekārtojušies komfortablā autobusā, dosieties neaizmirstamā braucienā.

Foto: Iveta Apškrūma

Salas ziemeļu puses nogāzes gandrīz pastāvīgi ietītas blīvā mākoņu "cepurē", tādējādi nodrošinot salu ar vērā ņemamu mitruma daudzumu. Pateicoties tam, šeit ir bagāta un vienreizēja flora.

Foto: Iveta Apškrūma

Īpaša vieta ir Garahonajas nacionālais parks ar ķērpjiem un sūnām apaugušu mežu. Tas aizņem gandrīz visu Lagomeras augstieni. Raksturīgākie šīs vietas augu pārstāvji ir lauru koki, taču ieraudzīsiet arī kokveidīgos viršus un pienenes cilvēka augumā. Šī vieta pārsteidz ar savu neskartās dabas skaistumu- šķiet, ka esat nokļuvuši brīnumainā pasakā, kur dzīvo raganas, fejas, rūķīši un, protams, labie meža gariņi. Nekādu mūsdienu pasaules tehnikas trokšņu, tikai mazie savvaļas kanārijputniņi pieskandina mūžzaļo mežu biezokņus.

Foto: Iveta Apškrūma

Agrāk gan te skanējusi arī svilpotāju valoda- el silbo. Tā ir unikāla valoda, kurā iespējams "sarunāties", izmantojot spalgus svilpienus. Tālā senatnē šo valodu radījuši vietējie iedzīvotāji guanči, lai tādējādi sazinātos savā starpā salas kalnainajā vidē. Laba vēja apstākļos skaņa dzirdama daudzu kilometru attālumā. Mūsdienās, līdz ar mobilā telefona ienākšanu cilvēku ikdienā, svilpotāju valoda sāka zaudēt savu nozīmi un tai draudēja izmiršana. Lai tas nenotiktu, pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados el silbo pasludināja par pasaules kultūras mantojumu un iekļāva Lagomeras pamatskolas mācību programmā. Jāsaka, ka valodu apgūt nav viegli- lai "sarunātos" svilpojot, jāiemācās ar dažādu skaņas garuma un augstuma palīdzību izveidot burtu kombinācijas.

Jums šo unikālo valodu būs iespējams dzirdēt pusdienu laikā, kad vietējie svilpotāji nodemonstrēs savu mēles un pirkstu izveicību, nosvilpojot kaut ko arī jūsu dzimtajā valodā.

Nav iespējams aprakstīt visu to skaistumu, kas brauciena laikā paveras skatienam. Taču jūsu skatu noteikti piesaistīs krāšņi ziedošie dažnedažādie kaktusi un milzīgie pūķkoki jeb drago, kuri ir slavenākie Kanāriju salu floras pārstāvji. To vecums nav nosakāms, jo kokiem nav gadskārtu gredzenu, tomēr skaidrs, ka koki ir vismaz dažus simtus gadu veci.

Foto: Iveta Apškrūma

Vienas dienas ekskursiju noslēdz pastaiga pa nelielo salas galvaspilsētu- Sansebastjanu, kuras laikā jūs apskatīsiet vecāko pilsētas būvi- sargtorni Torre del Conde, kas uzcelts 1447.gadā. Jau gadu pēc uzcelšanas spāņi šajā sargtornī patvērās no salas aborigēnu uzbrukumiem.
Redzēsiet arī aku (Pozo de Colon), no kuras savulaik Kolumbs pirms došanās uz jauno pasauli, smēlis ūdeni, lai paildinātu savus kuģa ūdens krājumus un turpat netālu atrodošos 1940 gadā celto dievnamu N. S. de la Asuncion, kurā viņš lūdzis Dieva svētību turpmākajam ceļam.