Brīvdomīgā hipiju valsts Kopenhāgenā – Kristiānija (1.daļa)

Sociums, kas mīt Kristiānijā, ir pietiekami oriģināls, lai to novērtētu un iekļautu Pasaules Mantojuma sarakstā (World Heritage List), kas garantē attiecīgu lielo onkuļu aizbildniecību šim sabiedrības fenomenam. Es arī sapņoju tur dzīvot - pilnīga brīvība un kārtība vienlaicīgi. Iesaku visiem, kas vien iebrauc Kopenhāgenā, apmeklēt Kristiāniju. Ieejas maksas nav un pilnvērtīgi iespaidi gūstami pat tad, ja laiks ir tikai pusotra stunda.

Kur?

Kristiānija izvietojusies uz vienas no Kopenhāgenas salām – Amo, kuras galvenā sastāvdaļa ir vecās zaldātu kazarmas. Tas nav gluži Kopenhāgenas centrs, bet arī ne pilsētas nomale. Tūdaļ aiz ieejas Kristiānijā atrodas tās Valsts Mākslas muzejs - tur trešajā stāvā pie sienas novietota uzskatāma Kristiānijas karte un kārtības noteikumi. Nevajag bīties no tā, ka ieeja Valsts Mākslas muzejā ir tumša, sienas blīvi apzīmētas ar grafiti. Nekas šeit nedraud, ja neesi pēdējais kretīns. Kristiānieši nav īpaši laipni, bet uz jautājumiem atbild. Distancēti, bet atbild.

Nosaukums un Kristiānijas dzimšana

Nosaukums Kristiānija (Christiania) droši vien vairumam saistās ar ko reliģiozu, taču tas nav tā. Dāņu valodā nosaukums tiek rakstīts Kristiania, kam ir tieša saistība ar savulaik Dānijā valdošo karali Kristiānu.

Viss sākās 1970. gadā, kad daži Kopenhāgenas iedzīvotāji salauza sētu, kas atradās uz Prinsessegade и Refshalevej ielām netālu no Gray Hall. Tajā pat gadā tika publicēts raksts underground avīzē Movetbladet par pamestajām kazarmām Badsmandsstrædes Kaserne, iesakot tās izmantot lietderīgi un ierosinot tur veidot apdzīvojamas platības. Hipiju un alternatīvo ļaužu kustībai Jaunā sabierība tieši tobrīd ļoti aktuāls jautājums bija vasaras nometnes vietas izvēle.

Galu galā, viens raksts kaut kādā nepopulārā avīželē tomēr savu uzdevumu bija paveicis un, atsaucoties uz aicinājumu, dažādu sociālo slāņu pārstāvji patvaļīgi iemitinājās vecajās kazarmās ar cerību uz jaunu un skaistu dzīvi, kur visi sabiedrības locekļi jūtas pilnīgi brīvi. Tā dzima Kristiānija.

Daži no senajiem iemītniekiem vēl ir dzīvi, daži, diemžēl, jau aizsaulē. Taču Kristiānijas hipiju dzīve turpinās bez pārtraukuma jau 40 gadus un sava apmeklējuma laika redzēju ne vienu vien zīdaini, kuru rūpīgi auklēja hipiju mamma vai tētis. Aizkustinoši skati, žēl tikai, ka cilvēkus fototgrafēt nedrīkst, ja nav vēlēšanās zaudēt fotoaparātu, iegūstot pāris tonētus laukumus acu apvidū.

Kristiānijas simbolika

Turpinājums sekos