Ziemassvētku tradīcijas citur pasaulē

Ļoti daudzas Ziemassvētku tradīcijas dažādām tautām ir līdzīgas. Piemēram, bluķa vilkšana, kas nav tikai latviešiem raksturīga. Bluķi Ziemassvētkos velk arī daudzās citās Eiropas valstīs, un tās mērķis ir līdz ar bluķa sadedzināšanu iznīdēt visu ļauno, tādējādi vairojot labklājību. Arī eglītes rotā visās valstīs, tomēr rotājumi ir atšķirīgi. Japāņi, piemēram, eglīšu zaros karina sarkanus ar zelta krāsu apgleznotus lukturīšus, bet Austrālijā pieņemts likt egles zaros putniņus un to ligzdiņas. Un kaut arī Ziemassvētku tradīcijas daudz kur ir līdzīgas, tomēr tās ir arī atšķirīgas. Dažādās valstīs Ziemassvētkus svin dažādi. Nedaudz ieskatīsimies šajās dažādu tautu tradīcijās un sāksim ar Īriju, uz kurieni laimes un labākas dzīves meklējumos devies tik daudz mūsu tautiešu.

Drukāt

Kā Ziemassvētkus svin Īrijā
Katrā logā tiek novietotas aizdegtas sveces, kas simboliski ir kā ceļa rādītājs Jāzepa un Marijas mājvietas meklējumiem pirms Jēzus piedzimšanas. Pēc senām īru tradīcijām- sveces jāaizdedzina ģimenes jaunākajai atvasītei, bet nodzēst šīs sveces drīkst tikai jauna meitene, kuras vārds ir Marija.

Protams, tiek pušķota egle un gādātas dāvanas tāpat kā daudzās citās valstīs. Īri savu egli tura līdz 6.janvārim, kas mums zināma kā Zvaigznes diena, savukārt, Īrijā tiek dēvēta par Mazajiem jeb sieviešu Ziemassvētkiem. Šajā dienā visus darbus veic tikai vīrieši, sievietēm ļaujot atpūsties. Egles izmešana pirms 6.janvāra tiek uzskatīta par slitu zīmi, kas nākamajā gadā var nest dažādas likstas.

Arī īri sagaida Ziemassvētkus, tāpat kā mēs, pie bagātīgi klātiem galdiem. Mūsu senlatviešu iecienītā vistas vai gaiļa cepeša vietā, īri bauda pildītu tītaru. Neiztrūkstoša cienasta sastāvdaļa ir pudiņš, ko gatavo no žāvētiem augļiem un brendija. Īpašs tāds pudiņš ar to, ka tiek sākts gatavot vairākus mēnešus pirms Ziemassvētkiem. Senāk katrs īrs Ziemassvētkos saņēma savu "auglības rausi", kas tika cepts speciāli šim vakaram, līdzīgi kā latvieši cepa apaļos raušus, kas skaitījās saules, līdz ar to arī auglības simbols.

26.decembrī, Svētā Stīvena jeb Paceplīša dienā, ļaudis priecājas, dziedot, dejojot un ejot rotaļās. Agrākos laikos šajā dienā īru zēni, ģērbušies netīrās drēbēs, nosmērētām melnām sejām un simbolisku paceplīša ligzdu rokās, devās no mājas uz māju (līdzīgi kā mūsu budēļi), dejojot un dziedot, kā arī vācot dažādus našķus un naudu, kas it kā domāti paceplītim. Protams, patiesībā našķus apēd bērni, paceplītim šeit tīri simboliska nozīme. Dažviet Īrijā šis zēnu gājiens sastopams arī mūsdienās.

Kā Ziemassvētkus svin Grieķijā
Grieķijas mājās eglīte parasti netiek pušķota, toties katrā mājā pie griestiem tiek piekārta koka bļoda, kurā nedaudz ielej svēto ūdeni un ieliek ap koka krucifiksu aptītu bazilika zariņu. Vairākas reizes dienā kāds no ģimenes locekļiem ar šo bazilika krucifiksu apsmidzina istabas, lai atbaidītu ļaunos garus, kas pēc grieķu ticējumiem cilvēkiem spējīgi nodarīt ko sliku laikā no Ziemassvētkiem līdz Zvaigznes dienai. Šajā laikā nedrīkst izdzist arī uguns pavardā, tāpēc divpadsmit dienas pavards tiek kurināts dienu,un nakti.

Gluži kā mūsu senču kaļadas, grieķu bērni Ziemassvētkos dodas no mājas uz māju, dziedādami kalandas, kur, protams, tiek cienāti ar dažādiem gardumiem.

Kā Ziemassvētkus svin Holandē
Holande pieder pie tām retajām Eiropas valstīm, kura 14.gadsimtā nepārcēla dāvanu saņemšanu uz Ziemassvētku vakaru un arī Svēto Nikolasu līdz pat mūsdienām nav pārdēvējusi par Ziemassvētku vecīti. Tāpēc Holandē pie bērniem ciemos nāk Sinter Klaas jeb tulkojumā- Svētais Nikolass, jau 6.decembrī. Svētais Nikolass arī pēc skata nelīdzinās mums pazīstamajam Ziemassvētku vecītim. Viņš ir tērpies melni violetā bīskapa tērpā ar augstu bīskapa cepuri galvā. Pie kam Svētais Nikolass nenāk no ziemeļiem, kā tas pieņemts pie mums, bet gan no dienvidiem (kur patiesībā meklējamas Ziemassvētku vecīša saknes).

Svētku priekšvakarā bērni izliek savas kurpītes aiz durvīm, ieliekot tajās cukurgraudus, burkānus vai sienu. Visi šie gardumi domāti Svētā Nikolasa zirgiem, kas noguruši no tālā ceļa. Nākamajā rītā bērni kurpītes atrod pilnas ar konfektēm un riekstiem.

Kā Ziemassvētkus svin Anglijā
Anglijā gandrīz katrā mājā ir kamīns, pie kura Ziemassvētku vakarā tiek piekārtas garas adītas zeķītes, lai pa nakti Santa Klauss tās varētu piepildīt ar saldumiem un dāvanām. Santa Klauss pie bērniem Ziemassvētku naktī traucas pa gaisu ziemeļbriežu aizjūgtās kamanās, turpat ir arī milzīgs dāvanu maiss. Katrā mājā viņš nokļūst caur skursteni un, ja viņu grib ieraudzīt, tad visu nakti jāpaliek nomodā.

Kā Ziemassvētkus svin Francijā
Francijā tāpat kā Holandē, bērni savas kurpītes izliek aiz durvīm, taču dara to Ziemassvētku vakarā, lai no rīta skrietu skatīties, ko Tēvs Noels tajās ielicis.
Līdzīgi kā latviešiem, arī francūžiem ir Ziemassvētku bluķis, taču atšķirībā no mūsu ozolkoka bluķa, Francijā tas ir ēdams. Šāds bluķis tiek veidots kā rollbiskvīts, kas pārliets ar šokolādes glazūru un izrotāts ar no marcipāna gatavotām Meža rūķīšu figūriņām un sēnītēm.

Kā Ziemassvētkus svin Spānijā
Spānijā, tāpat kā citās valstīs, kur vairums iedzīvotāju ir katoļticīgie- Itālijā, Polijā, Čehijā- visapkārt, sākot ar baznīcām, veikalu skatlogiem, dažādām citām sabiedriskām vietām un beidzot ar dzīvokļiem, tiek iekārtots miniatūrs Betlēmes attēlojums (kaut kas līdzīgs leļļu teātra dekorācijām), kur redzama kūtiņa ar aitiņām, govīm, ganiem, Jāzepu, Mariju, Jēzus bērniņu, kurš tikko dzimi un trīs Austrumu gudrajiem ķēniņiem.

Svētki Spānijā sākas jau 22.decembrī, kad katrs spānis piedalās nacionālajā svētku loterijā.
Ziemassvētku vakarā galdā tiek likts jēra cepetis un, protams, šampanietis. Pusnaktī daudzi Spānijas iedzīvotāji dodas uz nakts misi, lai godinātu Jēzus piedzimšanu.

Pie dāvanām bērni tiek 6.janvāra rītā, tas ir- Zvaigznes dienā, kad apskata savas iepriekšējā vakarā aiz durvīm izliktās un ar salmiem piepildītās kurpītes. Tajās, pamielojušies ar salmiem pateicīgie Triju Karaļu kamieļi, atstāj bērniem dāvanas.

Kā Ziemassvētkus svin Itālijā
Arī Itālijā bērni saņem dāvanas 6.janvārī. Viņiem caur skursteni tās nogādā Burvju Feja, kas tradicionāli skaitās bērnu apdāvinātāja. Dāvanas viņa ieliek īpašā šim nolūkam paredzētā lielā krūzē.

Kā Ziemassvētkus svin Zviedrijā
Zviedru bērniem dāvanas nes rūķīši, kas dzīvo zem mājām apakšā. Ziemassvētkos tie apdāvina bērnus, taču, lai dāvanu saņemtu, visu gadu labi jāuzvedas, jo rūķīši visu redz un zina.

Kā Ziemassvētkus svin Meksikā
Meksikā bērniem, lai tiktu pie dāvanām, aizsietām acīm un garu nūju rokās, jāaizsniedz liela spilgti izkrāsota krūze saukta par pinatu, kas piekarināta pie griestiem. Tā nu jādabū lejā. Krūze, protams, ir pilna ar saldumiem un dāvanām.

Kā Ziemassvētkus svin Irākā
Irākas kristiešu ģimenes Ziemassvētku vakarā sanāk kopā, lai kopīgi priecātos par Kristus dzimšanu. Visi sasēstas, paņem rokās aizdedzinātas sveces un klausās svēto rakstu par Jēzus dzimšanu lasījumā. Vēlāk laukā no ērkšķu zariem tiek sakurināts ugunskurs un dziedātas Ziemassvētku dziesmas. Kad ugunskurs izdedzis, katrs no klātesošajiem tam lec pāri trīs reizes, katru reizi iedomājoties kādu vēlēšanos. Tiek uzskatīts, ka nākamais gads būs labs un laimīgs, ja ugunskurā iemestie zari pilnībā sadeg un pārvēršas pelnos.

Apdāvināt Ziemassvētkos vienam otru Irākā nav pieņemts.

Drukāt

Tev jābūt autorizētam,