Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1), Fid:22, Did:0, useCase: 3

23. aprīlis- Jurģu jeb Ūsiņa diena

23. aprīlis- Jurģu jeb Ūsiņa diena
Ūsiņa diena tiek svinēta 23. aprīlī, kad pirmo reizi laida zirgus pieguļā, upurēja Ūsiņam gaili un rīkoja Ūsiņa tirgus zirgu pirkšanai un pārdošanai.

23. aprīlis - Jurģu, Juru un Georgu diena. Jau gadsimtiem ilgi ir pastāvējuši dažādi ticējumi un paražas, kas saistītas ar Jurģiem jeb Ūsiņu. Tieši Ūsiņa dievība ir viena no visvairāk interpretētajām latviešu dievībām. Kāds tad īsti ir Ūsiņš un kas ir Jurģu diena?

Ūsiņš tiek dēvēts par gaismas un pavasara, kārtības uzturētāju, bišu, zirgu dievu. Pirmās ziņas par Ūsiņu ir atrodamas 1606.gadā jezuīta Stribinga ziņojumā kurā teikts, ka „latviešiem esot zirgu dievs, kam tiekot upurēts, iemetot ugunī 2 naudas gabalus, 2 gabaliņus maizes un kumosiņu speķa”.

19.gadsimta beigās tika izteikta atziņu, ka Ūsiņš ir pavasara un gaismas dievs. Ūsiņa vārds esot atvasināts no saknes us-, kas ir pamatā aušra (rīta gaisma), aust, kā arī citu indoeiropiešu valodu vārdiem. Latviešu mitologi Ūsiņu interpretē dažādi. Vieni to saista ar gaismu, dēvēdami par saules vai pavasara dievību, citi, savukārt, balstoties uz tautasdziesmām, to identificē ar sv.Jurģi.

Pašu Ūsiņu kā pavasara saulgriežu dievību raksturo ieražās attēlotais tā saistījums ar noteiktu darbu sākšanu: pieguļas, ganu, sējas sākšanu; arī saimnieciskais gads sākās Ūsiņa dienā.
 Ūsiņa un Jurģa saplūšanas process tautasdziesmās atspoguļojas kā Ūsiņa funkciju piemērošana Jurģim; šie abi vārdi dziesmu variantos ir kā sinonīmi.
 Kopumā folkloras materiālos Ūsiņš tiek raksturots kā zirgu, retāk govju patrons. Jurģu jeb Jura dienu svinējuši ne vien latvieši un lietuvieši, bet arī vācieši skandināvi, krievi, somi un igauņi.

Jurģi parasti tiek uzskatīti par vasaras sākumu. Iespējams tādēļ Jurģi ir arī pirmā ganu un pieguļnieku diena. Jurģis ir ganu un ganāmpulku patrons. Šajā dienā kaut uz neilgu laiku cenšas pirmo reizi izlaist lopus laukā.
Šajā dienā kā pirmajā pieguļas dienā liela nozīme ir olām. Olas ir līdzeklis aktīvai zīlēšanai, lai izzinātu, kā zirgam veiksies šajā ganību sezonā.

Pieguļā vārīja pantāgu - tradicionālu Jurģu ēdienu. Lejot mieta vai cirvja kāta caurumā un pēc tam šim caurumam uzveļot lielu akmeni virsū, vai arī pirmo kumosu ieliekot nelielā bedrītē un pēc tam to aizberot ar zemi, pantāgu ziedoja Ūsiņam. Tikai pēc tam paši varēja ēst. Pantāga gatavošanai parasti līdz ņēma olas.

Olas vārot, tās apzīmēja ar zirgu vārdu, un, kas ar kuru zirgu strādā, tas to olu loba; ja lobās labi, zirgam būs labi, ja ne, tad to labāk atdot projām. Ganus mājās sagaidīja, aplejot tos ar ūdeni, lai vasarā nenāktu miegs, govis ganot. Saimniece arī mēdz vērot, kura govs pirmā nāk mājā. Ja pirmā ir ar gaišu pieri, tad gaidāma saulaina vasara, ja tumša - mākoņaina.

Svarīgs rituāls Jurģu dienā arī lopu labklājības nodrošināšanai ir upurēšana. Zirgiem saimnieks upurē melnu gaili, bet saimniece govīm - melnu vistu.

Jurģu rītā vispirms jāuzceļas saimniekam ar saimnieci: ja kāds cits pirmais uzceļas, tad mājā var notikt kāda nelaime. Jurģu rītā nedeva mājā nevienam svešiniekam ne uguni, ne ūdeni. Šīs dienas rītā uzliek uz galda plāceni, gaļu, alu u.t.t. un to noliek aiz istabas kādā paspārnē (arī pie lieliem kokiem un akmeņiem), gariem (dieviem), ko mieloties.

Ar Jurģu dienu saistīta vēl kāda paraža - pārcelšanās. Jurģi bija tā diena, kad kalpi, gājēji un nominieki mainīja dzīves vietu, pārceļoties pie cita saimnieka. No tā arī cēlies sinonīms dzīvesvietas maiņai - jurģošanās.

Jurģošanās gan ieviesusies tikai 19.gadsimta sākumā, kad Jurģi kļūst par nomas un darba līgumu slēgšanas dienu. Šī Jurģa dienas funkcija netiek attēlota tautasdziesmās, toties ticējumos par dzīves vietas maiņu un aizejošiem un atnākošiem cilvēkiem ir daudz variantu.
 Lai jaunajā vietā labi veiktos un visādi sekmētos, veco vietu atstājot, nedrīkst teikt ardievas. Kad Jurģu dienā aiziet uz jaunu māju, tad no vecās vietas jāpaņem salmi līdz un ar tiem jāizkaisa kūts, lai no izgājējiem nepieķertos nekādas burvības. Citi ņem arī akmeņus no vecās mājas līdz un izmētā tos jaunās mājas kūtī, lai izsargātos no burvībām. 


Liela daļa šādu ticējumu runā par jaunās dzīves labklājības veicināšanu, saticību, saderību jaunajā vietā. 
Jurģa dienā, jaunā dzīves vietā nonākot, dzīvojamās telpas tūliņ jāizslaukot, tad nebūšot ar citiem mājas iedzīvotājiem jāķildojas. Īpaši bieži tiek pieminēti skābi kāposti, kam liela nozīme gan saticības veicināšanā, gan arī, lai atnācēji paliktu pēc iespējas ilgāk.
 Kad Jurģos ienāk mājās jauni dzīvotāji, saimniece vāra kāpostus un dod pirmo reiz ēst, lai tie ilgi dzīvotu tanīs mājās, turpretim, ja dod ēst zivis, tad ātri no tās mājas aiziet.

Ūsiņa zīme:
- Ūsiņa zīme ir līdzīga diviem ar mugurām pretī saliktiem E burtiem vai atslēgai.
- Ūsiņa zīme apzīmē senākā gaismas dieva Ūsiņa zirgus, Saules vedējus. Spriežot pēc folkloras materiāliem Ūsiņš varētu būt gaismas dievs, zirgu aizgādnis, vai pat bišu dievs.
- Ūsiņa zīme visbiežāk ir sastopama cimdos. Šādus cimdus sauc par atslēgaiņiem, un tie valkātājam dod īpašu veiksmi ceļā.

Daži ticējumi Jurģu dienā:
- Jurģu dienā nevajag muti mazgāt, tad vasarā neapdegs.
- Jurģos nedrīkst lauku darbus strādāt, jo citādi krusa izposta labību.
- Jurģos, uz jaunās mājas zemes uzejot, jāiekurina uguns, tad būs laba dzīvošana.
- Jurģos jāvāra un jāēd cūkas kājas, tad saime būs čakla.
- Ja Jurģu dienā līst, pļavā zāļu trūks.
- Ja dzeguze deviņas dienas pirms Jurģiem sāk kūkot - būs silta un auglīga vasara.
- Ja Jurģu dienā saule spīd - labi padosies gurķi.

Izmantotie materiāli:
Līdeks O. Latviešu svētki. R., 1940.
Olupe E. Latviešu gadskārtu ieražas. R., 1992.

     [+] [-]

, 2011-11-07 12:52, pirms 13 gadiem
es gribetu uzinat ka svin usinus!!!