Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource44 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource44), Fid:9, Did:0, useCase: 0



Latvijas iedzīvotāji neizprot, kas ir bioloģiska pārtika

Redakcija
Redakcija

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija kampaņas BioLoģiski! ietvaros pagājušā gada nogalē veica iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu, kāda ir Latvijas iedzīvotāju izpratne par bioloģisko pārtiku un tās lietošanas paradumi. Aptauja, kurā piedalījās vairāk kā 1000 respondenti, atklāja, ka lielākajai daļai ir nepilnīga izpratne par bioloģisko pārtiku, tajā pašā laikā cilvēki uzskata, ka tādu lieto. Tāpat aptauja parādīja, ka cilvēki Latvijā maz pazīst Eiropas Savienības ekomarķējumu – zaļo ekolapiņu, kas ir vienīgais marķējums, kurš garantē bioloģiskās lauksaimniecības principu ievērošanu produkta audzēšanā un ražošanā.

Izpratne par bioloģisko pārtiku – nepilnīga

Respondenti, kas piedalījās aptaujā, tika lūgti raksturot, kas, viņuprāt, ir bioloģiskā pārtika, un norādītās atbildes rāda, ka 23% neizprot un 52% daļēji izprot, kas ir bioloģiskā pārtika, bet tikai 16% norādījuši precīzu bioloģiskās pārtikas raksturojumu. 9% respondentu nesniedza atbildi uz šo jautājumu vai arī atbildēja, ka netic bioloģiskās pārtikas solījumiem.

Galvenie atslēgas vārdi, ar kuriem cilvēkiem saistās bioloģiskā pārtika, ir “bez ķīmijas” (pieminējuši 32%), “dabīga, dabīgi audzēta” (pieminējuši 19%), “tīra” (pieminējuši 8%), “bez pesticīdiem” (pieminējuši 6%). Tajā pašā laikā pieminēti arī tādi atslēgas vārdi kā “pašu audzēts”, “bez E vielām”, “bez konservantiem”, “Latvijā audzēta”, “laukos audzēta”, kuri neatbilst bioloģiskās pārtikas būtībai.

Eiropas Savienības ekomarķējumam – zema atpazīstamība

Vaicājot par dažādu pārtikas marķējumu atpazīšanu, tikai 30% respondentu iepērkoties atzina, ka ir redzējuši Eiropas Savienības ekomarķējumu – zaļo ekolapiņu. 80% atzina, ka ir redzējuši marķējumu “Latvijas Ekoprodukts”, 96% “Zaļo karotīti”, bet 63% - “Latvijas labums”. 61% aptaujāto atzina, ka biežāk izvēlas produktus tieši ar “Zaļās karotītes” marķējumu, 42% norādīja, ka izvēlas produktus ar “Latvijas Ekoprodukts” marķējumu, 40% - ar marķējumu “Latvijas labums”, bet tikai 12% ar ES ekomarķējumu.
Savukārt, vaicāti par marķējumu nozīmi, respondenti parādīja visai aptuvenu izpratni, lielākoties norādot, ka marķējumi “Latvijas ekoprodukts”, “Zaļā karotīte” un “Latvijas labums” norāda uz Latvijā ražotu produktu, savukārt ES bioloģiskais marķējums saistās ar Eiropas Savienībā ražotiem produktiem.

Mīts par bioloģiskās pārtikas patēriņu

Vaicāti par bioloģiskās pārtikas patēriņu, pārsteidzoši liels skaits respondentu apgalvo, ka vismaz reizi nedēļā vai biežāk lieto bioloģiskos produktus: tā, piemēram, 39% apgalvo, ka lieto bioloģisko pienu, 50% bioloģiskos piena produktus, 38% bioloģisko gaļu un gaļas produktus, 44% bioloģiskās olas, 62% bioloģiskos dārzeņus, kā arī 53% norāda, ka reizi nedēļā vai biežāk lieto bioloģiskos augļus un ogas.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis:
Veiktā aptauja apstiprina mūsu pieņēmumus par dažiem Latvijā izplatītiem mītiem, kas saistīti ar bioloģisko pārtiku. Viens no tiem - pārtika, kuras pārdevējs apgalvo, ka tā ir “bez ķīmijas”, ir bioloģiska pārtika jeb ekoprodukts. Tāpat daudzi uzskata, ka pārtika, kas audzēta laukos, zemnieku saimniecībās, ir bioloģiska. Vēl ne visiem patērētājiem ir pilnīga izpratne par to, ka bioloģiskā pārtika – tas nozīmē sertificēta un pārbaudīta, bioloģiskās lauksaimniecības metodēm atbilstoši audzēta un ražota pārtika. Tā ir pārtika, kas audzēta un ražota saskaņā ar dabas procesiem, neizmantojot sintētiskos pesticīdus, minerālmēslus un antibiotikas. Un vienīgais, kas var to garantēt gala patērētājam, ir Eiropas Savienības ekomarķējums – zaļā lapiņa, kuru piešķir pārbaudītiem un bioloģiski sertificētiem produktiem. Šī marķējuma atpazīstamība ir darbs, pie kura jāstrādā visiem bioloģiskās pārtikas nozarē iesaistītajiem – gan ražotājiem, gan pārstrādātājiem, gan tirgotājiem.

Otra pārsteidzošā lieta, ko parādīja veiktā aptauja ir tā, ka ļoti daudzi aptaujātie apgalvo, ka vismaz reizi nedēļā vai biežāk lieto bioloģisko pārtiku. Ja attiecībā uz piena produktiem tas vēl varētu būt ticami, jo bioloģisko pienu Latvijā ražo visvairāk – gandrīz 70 tonnas gadā, tad gaļas, olu un dārzeņu ražošanas apjomi pret parasto lauksaimniecību nepārsniedz 3% robežu.

Lielais cilvēku daudzums, kurš par bioloģisku uzskata Latvijā ražotu, laukos audzētu vai kādu citu pārtiku, ir viens no šķēršļiem bioloģiskās pārtikas nozares attīstībai, jo samazina zemnieku motivāciju sertificēties. Patērētāju izpratnes palielināšanās par to, kas ir bioloģiskā pārtika, ir otrs faktors, kas veicinātu bioloģiskās pārtikas nozares attīstību Latvijā – tai skaitā produktu sortimenta paplašināšanos un cenas pazemināšanos.

Par aptauju

Aptauja veikta 2014. gada novembrī, tajā piedalījās 1011 respondenti no visas Latvijas. Aptauja veikta internetā.
Par kampaņu
Kampaņa “BioLoģiski!” īstenota ar Eiropas Savienības un LR Zemkopības ministrijas finansiālu atbalstu un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas līdzfinansējumu. Tā noritēs līdz 2016. gada jūlijam. Kampaņas īstenotājs ir Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.

Par bioloģisko pārtiku

Bioloģiskā pārtika ir audzēta un ražota saskaņā ar dabiskajiem augu un dzīvnieku augšanas procesiem, neizmantojot sintētiski ražotus pesticīdus, minerālmēslus un antibiotikas. Termini “bioloģisks” un “ekoloģisks”, “bio” un “eko” attiecībā uz pārtiku ir vienlīdzīgi.

www.biologiski.lv