Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:363, Did:0, useCase: 3


Ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu vēsturiskajā Dzintaru koncertzālē izgaismoti Anša Cīruļa sienu gleznojumi

Redakcija
Redakcija

Atzīmējot vēsturiskās Dzintaru 80. gadu jubileju, ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu ir īstenots īpašs projekts – izcilā latviešu grafiķa Anša Cīruļa sienu gleznojumu izgaismošana un informatīvās plāksnītes uzstādīšana.

Vēsturiskā Dzintaru koncertzāle ir pirmā slēgta tipa koncertzāle Latvijā, kas tika atklāta 1936. gada vasarā pēc arhitekta Viktora Mellenberga un Aleksandra Birzenieka projekta. Koncertzāle ir unikāls Jūrmalas koka neoklasicisma arhitektūras paraugs ar nacionāla romantisma iezīmēm, un tās centrālās ieejas vestibila interjerā iestrādāti mākslinieka, izcilā latviešu lietišķi dekoratīvās mākslas meistara Anša Cīruļa sienu gleznojumi „Jūra”, „Latvija” un „Lielupe”. Tie ir valsts nozīmes mākslas un vēstures objekti un līdz ar Dzintaru koncertzāli iekļauti Latvijas kultūras kanonā.

Lai izceltu šos sienu zīmējumus un to kultūrvēsturisko vērtību, ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu Anša Cīruļa sienu gleznojumi ir izgaismoti, uzstādītas arī plāksnes ar fresku nosaukumiem un informāciju par mākslinieku. Anša Cīruļa galerija jaunajā veidolā tika atklāti 17. novembrī, Jūrmalas pilsētas Goda zīmes pasniegšanai veltītā svinīgajā pasākumā.

„Atjaunotā vēsturiskā Dzintaru koncertzāle ir kā apslēpts dārgakmens, kas pamazām atklāj savas mirdzošās šķautnes. Koncertzālē ir ne tikai izcila akustika, tās ieejas vestibilu rotā latviešu mākslas meistara Anša Cīruļa sienu gleznojumi, kuri, pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstam, tagad aplūkojami visā to krāšņumā,” uzsvēra Dzintaru koncertzāles direktors Guntars Ķirsis.

“Tā ir izcila prasme – atraisīt dvēseli mākslai. Un dažkārt nepieciešams pavisam maz – daži gaismas stari, lai mākslas darbs atplauktu, un lai mēs to ieraudzītu un saglabātu atmiņā un sirdīs. Latvijas izcilo meistaru darbi ir mūsu kultūras mantojums, ko baudām šodien un saglabājam nākamajām paaudzēm,” pauž mecenāti Boriss un Ināra Teterevi.

Vēsturiskā Dzintaru Mazā zāle ar 500 skatītāju vietām pēc vairāku gadu rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem tika atklāta 2015. gada maijā, sniedzot iespēju koncertdarbību Dzintaros turpināt visa gada garumā.