Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:363, Did:0, useCase: 0


Liepājā pieminēs 1949. gada 25. marta skaudros vēstures notikumus

Redakcija
Redakcija

Svētdien, 25.martā, plkst. 12 Liepājas muzeja ekspozīcijas “Liepāja okupāciju režīmos”, K. Ukstiņa ielā 7/9, zālē Liepājas Politiski represēto kluba biedri tiksies ar jauniešiem, lai pieminētu 1949. gada 25. marta skaudros vēstures notikumus.

Politiski represētie atcerēsies to dienu notikumus, kavēsies atmiņās par izsūtījumā pārdzīvoto un piedzīvoto. Bet 15. vidusskolas 9. b klases audzēkņi savas audzinātājas Velgas Šolces vadībā būs sagatavojuši literāru kompozīciju veltītu represētajiem. Tajā skanēs dzejoļi, dziesmas un represēto vēstules no izsūtījuma.

Tikšanās noslēgumā Liepājas Politiski represēto kluba biedri un jaunieši kopīgi dziedās izsūtījumā sacerēto dziesmu "Kas tie tādi, kas dziedāja".

Plkst. 13 Liepājas Politiski represēto kluba biedri ar autobusu dosies uz Tores staciju, lai plkst. 14 vietā, no kuras liepājniekiem sākās sāpju un moku ceļš, godinātu represiju upurus.
Piemiņas pasākumā Torē runās Liepājas pilsētas domes pārstāvis, savukārt Liepājas Politiski represēto kluba vārdā uzrunu teiks Mudra Grīnberga, kuras ģimeni 1949. gada 26. martā izsūtīja no lauku saimniecības Sakas ciema "Labmaizēs".

Padomju vara šos strādīgos ļaudis bija pasludinājusi par kulakiem. Mudras tēvu arestēja 1949. gada sākumā. 25. marta naktī skaļi klauvēja arī pie viņas ģimenes mājas durvīm. Mudra Grīnberga atceras mātes stāstīto: "Mums "paveicās", jo čekists ieteica ņemt līdzi šujmašīnu. Tā vēlāk noderēja Sibīrijā, kad mamma, lai nopelnītu iztikai, tur šuva vietējām sibīrietēm kleitas."

Tajā drausmīgajā naktī Mudrai – vēl esot mazam zīdainītim, viņas māmiņai, vectētiņam un vecmāmiņai sākās moku un sāpju ceļš. 1949. gada 11. maijā Sibīrijā piedzima Mudras māsiņa.

Līdzīgi kā 1941. gada 14. jūnija, tā arī 1949. gada 25. marta deportācijas ir iecirtušas dziļu brūci Latvijas un latviešu tautas 20. gadsimta vēsturē. Vairāk kā 10 000 ģimeņu (42 149 cilvēki) agrā marta rītā pēkšņi tika izrautas no mājām, aizvestas tūkstošiem kilometru tālu, lai pēc izsūtīšanas organizētāju ieceres nekad vairs neredzētu dzimteni.

Tāds liktenis bija lemts arī 2651 Liepājas un tās apkārtnes iedzīvotājam.