Latvijas himna: Dievs, svētī Latviju!
Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, 18.novembrī, Rakstniecības un mūzikas muzejs (Rīgā, Pils laukumā 2) piedāvā unikālu iespēju aplūkot Baumaņu Kārļa Dievs, svētī Latviju! rokrakstu, kas tikai uz vienu dienu tiks izlikts apskatei muzeja Baumaņu Kārļa zālē.
Rokraksts ikdienā glabājas LU Akadēmiskās bibliotēkas seifā, taču par godu valsts svētkiem deponēts muzejam, lai ikviens varētu apskatīties pirms gandrīz 150 gadiem ar Baumaņu Kārļa roku rakstītās notis un tekstu.
Divas reizes dienā, plkst. 12:00 un 15:00, iespējams noklausīties priekšlasījumu par rokraksta un himnas vēsturi. Kāpēc šis rokraksts bibliotēkā atšķirībā no pārējiem Baumaņu Kārļa materiāliem tiek glabāts seifā? Kā rokraksta liktenis sasaucas ar Latvijas himnas neparasto likteni? Kā tas nonācis bibliotēkā un ticis maskēts padomju gados? Par šiem un citiem jautājumiem valsts svētkos stāstīs Ligita Ašme, RMM.
Baumaņu Kārļa zālē skatāms arī Latvijas himnas autora flīģelis, pie kura, iespējams, sacerēta valsts himna. 18.novembrī ieeja muzejā - par brīvu! Muzeja darba laiks no plkst. 11:00 līdz 18:00.
"Dievs, svētī Latviju" ir Latvijas Republikas valsts himna. Vārdu un mūzikas autors ir Baumaņu Kārlis (1835-1905).
Pirmo reizi tika izpildīta I Vispārējos latviešu dziesmu svētkos 1873. gada 26. jūnijā Rīgā. Ar laiku "Dievs, svētī Latviju" kļuva par visas latviešu tautas lūgšanu un pamazām nostiprinājās kā latviešu nacionālā himna. "Dievs, svētī Latviju" par Latvijas Republikas himnu tika apstiprināta 1920. gada 7. jūnijā Latvijas Satversmes sapulces sēdē. Pēc Latvijas iekļaušanas PSRS sastāvā, 1940.—1990. gados, to aizstāja ar Latvijas PSR himnu, taču 1991. gada 15. februārī LPSR Augstākā padome atjaunoja "Dievs, svētī Latviju" par Latvijas himnu.
Likums par Valsts himnu Saeimā pieņemts 1998.gada 19.februārī.
"Dievs, svētī Latviju,
Mūs' dārgo tēviju,
Svētī jel Latviju,
Ak, svētī jel to!
Kur latvju meitas zied,
Kur latvju dēli dzied,
Laid mums tur laimē diet,
Mūs' Latvijā!"
Himnu var noklausīties Saeimas mājaslapā, kur var atrast arī notis.
Izmantotie materiāli:
Vikipēdija
rmm.lv
