Zelta zivtiņa

Bārā ienāk kāds apbružājies vīrs un līdzi viņam iesoļo tāds smuks zaķītis un blakus zaķītim ielāčo galīgi slapja vāvere.
Vīrs prasa bārmenim lai ielej no tur tās pudeles, kas uz augšējā plaukta (tur, kā zināms, parasti glabā dārgos dzērienus).
Bārmenis, daudz dzīvē pieredzējis, par dzīvnieciņiem vīram ne vārda nesaka, tikai pabrīdina ka dzēriens nav no lētajiem.
Vīrs neko, tikai pagrābstās pa kabatu un izber uz letes sauju ar sīceni.
Bārmenis saskaita un nobrīnās vien - precīzi sanāk prasītā summa.
Vīrs izrauj glāzīti, drusku pasēž un prasa vēl vienu... bārmenis ielej... vīrs atkal izber sauju sīcenes un atkal precīzi cik vajag...
Bārmenim acis lielas, tas prasa vīram, kā tas tik labi prot pa kabatu saskaitīt.
Vīrs sāk stāstīt, ka bijis zvejnieks un gadījies zelta zivtiņu izvilkt. Šī prasās atpakaļ un sola trīs lietas darīt.
Vīrs esot labu veselību paprasījis. Un lai vienmēr tik naudas, cik tai brīdī vajag, tādēļ viņam nemaz nevajag skaitīt...
Bārmenis par trešo vēlēšanos prasa.
Vīrs norūc, ka smuku zaķi ar slapju vāveri palūdzis un no tā brīža tie abi zvēriņi viņam pakaļ vazājas.

Vīrs noķer zelta zivtiņu. Zivtiņa viņam saka:
- Laid mani vaļā, izpildīšu divas tavas vēlēšanās.
- Kāpēc tikai divas?, - pārsteigts jautā vīrs.
- Esmu maza zivtiņa, tāpēc tikai divas.
- Nu labi, lai notiek, gribu, lai manā mājā nekad nepietrūktu šņabja. - saka vīrs.
Zivtiņa novicina ast un čik - vēlēšanās piepildīta.
- Gribu, lai Čečenijā beigtos karš un ļaudis dzīvotu saticībā. - vīrs izsaka savu otro vēlēšanos.
- Šo vēlēšanos nevaru izpildīt. Esmu maza zivtiņa, tas man nav pa spēkam, - saka zivtiņa. - Izdomā ko citu.
- Nu labi, tad izdari tā, lai mana sieva kļūst skaistule, - saka vīrs.
- Labi, parādi sievas bildi, - atsaka zivtiņa.
Vīrs izvelk sievas fotogrāfiju. Zivtiņa skatās, skatās un saka:
- Klau, vai tev ir karte, es labāk apskatīšos, kur ir tā Čečenija.