Reinkarnācijas stāsti - īstenība vai iedomas?

Par reinkarnāciju ir daudz un dažādu stāstu; lielākā daļa no tiem izklausās neticami. Kā gan mazs bērns var iedomāties lietas, kuras nav pat redzējis, kā var aprakstīt vietas, kur nekad nav bijis?
Gribi - tici, negribi - netici.

Drukāt

1.

Kādas sievietes dēls jau no agras bērnības baidījās iet dušā; pierunājams viņš bija tikai uz vannošanos. Vienmēr, kad zēnu nolika dušas tuvumā, viņš kliedza un raudāja. Kad puisēnam palika četri gadi, viņam pajautāja, kāpēc vannošanās vietā reizēm nevarētu izmantot dušu, zēns atbildēja, ka nevēlas mirt. Māte šokā pajautāja, par ko iet runa. Dēls atbildēja: „Tur es nomiru ar savu iepriekšējo mammīti!” Kad viņu sāka iztaujāt sīkāk, puisēns pastāstīja, ka armijas vīri viņu un viņa māti esot piespieduši ieiet dušā kopā ar citiem cilvēkiem, un tur viņi visi nomiruši. Tas lika aizdomāties par holokaustu. Protams, zēns neko tādu nevarēja redzēt (vismaz ne šajā dzīvē) , taču viņš ar apbrīnojamu precizitāti mācēja pastāstīt dažādas sīkas pagātnes notikuma detaļas, kas šādā vecumā nav izdomājamas. Vēl puisēnam bija bail no suņiem; viņš apgalvoja, ka tam esot iekodis suns, rādot vietu uz ķermeņa kur viņam atradās dzimumzīme.

2.

Pavecai sievietei ciemos bija atbraukuši viņas trīs mazbērni. Kamēr divi no tiem spēlējās pagalmā, viens ienāca iekšā, apsēdās, skatījās uz savu vecmāmiņu un pēc laika teica: „Tev man jāatvainojas!” Sieviete jautāja, par ko. Zēns atbildēja, ka vecmāmiņa esot viņu nogalinājusi, kad viņš bijis liels. Sieviete, kaut arī būdama šokā, tomēr mēģināja mazdēlu izjautāt sīkāk par šo gadījumu. Pēc bērna stāstītā vecmāmiņa saprata, ka viņš esot bijis tai parādā naudu, par ko tad arī vecmāmiņa esot nogalinājusi mazdēlu ar nazi. Viņš teica, ka esot izskatījies tāpat kā tagad, tikai liels, savukārt, vecmāmiņa esot bijusi vīrietis, liels vīrietis. Vecā sieviete, protams, atvainojās, un zēns aizgāja, izskatīdamies apmierināts. Vēlāk sieviete apspriedās ar savu paziņu budistu, kurš teica, ka sieviete pareizi izdarījusi, ka atvainojusies, jo iespējams, viņš bija atnācis atriebties.

3.

Kāda meitenīte 3 gadu vecumā ir klausījusies, kā viņas māte lasa vakara pasaciņu, kuru viņa pirms tam nebija dzirdējusi un, kuru neviens vēl viņai priekšā nebija lasījis, taču meitenīte apgalvojusi, ka šo pasaku jau zina un to īsumā izstāstījusi. Uz jautājumu, kā viņa to zina, meitenīte atbildējusi, ka šo pasaku viņai jau esot lasījis cits tētis.

4.

Kāda zēna vectēvs esot bijis pilots, kas Otrajā pasaules karā gājis bojā, kad viņa lidmašīna tikusi apšaudīta un iegāzusies okeānā. Tas noticis, kad zēnam bijuši 9 gadi. Vēlāk, kad zēns izaudzis, tas iepazinies ar kādu sievieti, viņi apprecējušies un tiem piedzimis dēls. Kad dēlam palikuši 3 gadi, viņš skatījies spogulī un raudājis. Māte, protams, vaicājusi, kas par vainu. Dēlēns nesaprašanā atjautājis: „Kas ar mani notika? Es lidoju ar lidmašīnu un tie vīri mums dzinās pakaļ. Mēs viņiem nepatikām. Kāpēc, mammīt, mēs viņiem nepatikām? Viņi tikai šāva un šāva, es mēģināju tikt prom, bet man nācās nolaisties ūdenī!” Lieki pieminēt, ka par vectēvu zēnam netika stāstīts. Vēlāk viņš arī sniedzis pareizas atbildes uz dažādiem jautājumiem par seno notikumu.

5.

Kādas sievietes tēvs nomira un drīz vien parādījās viņai sapnī kopā ar kādu meitenīti, apgalvojot, ka viņa būšot šīs meitenītes vecmāmiņa. Kad sievietes meita palikusi stāvoklī, viņa bijusi pārliecināta, ka piedzims meitenīte, tomēr piedzimis puika. Pēc trīs gadiem, braucot autobusā kopā ar mazdēlu, puisēns rādījis uz parka pusi un teicis, ka viņš tur nomiris, kad bijis maza meitenīte. Viņš neesot paklausījis mammu, skrējis pāri ceļam un pakļuvis zem mašīnas. Vēlāk sieviete atklājusi, ka tajā vietā tiešām noticis negadījums, kurā mirusi maza meitenīte, tas pat bijis aprakstīts vietējā avīzītē.

6.

Maza meitenīte apgalvoja, ka bieži atgriežoties šajā dzīvē kā mazulis, tikai žēl esot, ka mantas katru reizi esot savādākas. Meitene vienmēr bijusi nobriedušāka, nekā citi viņas vecuma vienaudži. Viņas ģimene nav bijusi īpaši reliģiska, tāpēc, protams, neko par reinkarnāciju tai nebija stāstījuši.

7.

3 gadus veca meitenīte pirmo reizi ieraudzījusi 11. septembra ASV notikumus kādā piemiņas gadadienas raidījumā. Pēkšņi meitenīte pagriezusies un nopietni pateikusi, ka esot tur nomirusi. Pēc tam viņa mierīgi turpinājusi rotaļāties. Katru reizi, kad tiek rādīts kaut kas par šo negadījumu, kad lidmašīnas ietriecās Pasaules Tirdzniecības centra ēkās, meitenīte saka, ka nevēlas to skatīties.

Drukāt

     [+] [-]

, 2014-11-04 23:40, pirms 2 gadiem
Nezinu, kā iespējams. Bet ar mani noticis tas pats.

     [+] [-]

, 2015-01-07 22:18, pirms 2 gadiem
Reinkarnāacijas teoriju kristiešu tēvi atmeta Nikejas koncilā, pirms tam reinkarnācijas faktu akceptēja arī kristiešu zemēs.
Aprakstītie notikumi var būt reāli.

Tev jābūt autorizētam,