Patriotu nedēļa portālā filmas.lv – svētku programma visā pasaulē
Latvijas Valsts svētku gaisotnē Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar Ārlietu ministriju portālā filmas.lv gatavo Patriotu nedēļas tiešsaistes festivālu – filmu izlasi, kas bez maksas būs pieejama no 11. novembra jebkurā laikā un jebkurā vietā pasaulē, kur vien ir interneta pieslēgums. Festivāla programmā ir gan pavisam jaunas Latvijas spēlfilmas, gan kino klasika, gan Simtgades filmas, dokumentālais kino un bērniem domāta animācija; skatītājiem filmas būs pieejamas no 11. novembra līdz 19. novembrim, bet trīs visjaunākās spēlfilmas – pašā svētku kulminācijā, 18.–19. novembrī.
Nacionālā Kino centra portāls filmas.lv, kas nodrošina Latvijas kinomākslas plašāku pieejamību sabiedrībai, nu jau tradicionāli piedāvā skatītājiem regulārus tiešsaistes festivālus – filmu izlasi, kas konkrētā laika periodā bez maksas skatāma visā pasaulē un dažādos mobilajos ekrānos. Šogad svētkus palīdz sarīkot Ārlietu ministrijas diasporas atbalsta programma, un Patriotu nedēļas piedāvājumā ir septiņas pilnmetrāžas spēlfilmas, viena pilnmetrāžas animācijas filma, divas dokumentālās filmas un piecas animācijas īsfilmas vismazākajiem skatītājiem.
Patriotu nedēļas festivāla visjaunākās filmas šobrīd vēl ir aktīvā apritē pasaules festivālos un citos izplatīšanas pasākumos, tāpēc portāla filmas.lv bezmaksas piedāvājumā ietvertas tikai uz divām dienām svētku nedēļas nogalē – 18. un 19. novembrī. Šajās dienās jāieplāno noskatīties trīs spēlfilmas, un viena no tām ir režisora Viestura Kairiša jaunākais darbs Janvāris (2022), kas stāsta par jaunu cilvēku izjūtām Latvijai svarīgā vēstures brīdī un saņēmusi Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kā gada labākā spēlfilma. Nedēļas nogalē būs pieejama arī režisores Lindas Oltes sociālā drāma Māsas (2022), kuru ievēro un apbalvo arī starptautiskos kinofestivālos, – stāsts par divu bērnu namā augušu māsu izmisīgo vēlēšanos atrast mammas mīlestību. Trešā svētku nedēļas nogales filma ir režisora Dzintara Dreiberga Dvēseļu putenis (2021) – patriotiski uzlādēta kara drāma, kas Latvijas kinoteātros jau izpelnījusies rekordlielu skatītāju interesi un arī vairākas Nacionālās kino balvas.
Pārējās programmas filmas skatītājiem būs pieejamas visa festivāla garumā – deviņas diennaktis visur pasaulē. Šajā festivāla sadaļā ietilpst vēl viena skatītāju jau iemīļota spēlfilma – režisora Jāņa Ābeles Jelgava ’94 (2019), kas balstīta rakstnieka Jāņa Joņeva populārajā un starptautiski apbalvotajā romānā, gandrīz autobiogrāfiskā stāstā par 90. gadu jauniešiem Latvijā.
Svētku programmā iekļautas arī trīs filmas no NKC programmas Latvijas filmas Latvijas simtgadei, kas valsts simtās jubilejas gadā izpelnījās lielu ievērību un atjaunoja Latvijas kinoskatītāju interesi par nacionālo kino. Režisora Gata Šmita spēlfilma 1906 (2019) ir spriedzes un jauneklīgas pārgalvības piesātināts stāsts par revolūcijas atplūdu laika pēdējām cīņām; pavisam atšķirīgu gaisotni piedāvā Latvijas zīmētās animācijas ciltsmātes Rozes Stiebras pilnmetrāžas animācijas filma Saule brauca debesīs (2018) – folkloras motīvos balstīts ceļojums, meklējot nozagto Saules meitu; pārsteidzoši laikmetīgu skanējumu šim piedzīvojumam piešķir Jauno Jāņu orķestra oriģinālmūzika.
Trešā Simtgades filma festivāla programmā ir dokumentālā kino klasiķa Ivara Selecka filma Turpinājums (2018) – sirsnīgs un iejūtīgs vēstījums par pieciem ļoti dažādiem Latvijas bērniem, kas sāk skolas dzīvi un ceļu pretī nākotnei. Savukārt Ivara Selecka pirms 35 gadiem uzņemtā un pasaulē slavenā dokumentālā filma Šķērsiela (1988) par mazās Iļģuciema nomales ieliņas iedzīvotājiem skatāma festivāla „klasikas sadaļā”, kur šoreiz atlasītas restaurētas filmas ar līdzīgi pusapaļām jubilejām, pieskaņojoties Latvijas valsts 105. dzimšanas dienai, – 55 gadi šogad aprit brāļu Kaudzīšu plaši pazīstamā romāna Mērnieku laiki ekranizācijai (1968, režisors Voldemārs Pūce), bet 45 gadi – izcilās aktrises Vijas Artmanes beneficei Jāņa Streiča divsēriju filmā Teātris (1978).
Animācijas filmu programmā bērniem ietilpst divas vispopulārākās no klasiskajām Rozes Stiebras muzikālajām filmām, kas balstītas latviešu literatūras zelta fondā, – Zaķīšu pirtiņa (1979), ko sacerējis Vilis Plūdons, un Zelta sietiņš (1975) ar Raiņa dzeju; abu filmu mūzikas autors ir Imants Kalniņš.
Piedāvājumu bērniem papildina mūsdienu autoru leļļu īsfilmas, divas no tām veidotas tradīcijām bagātajā studijā Animācijas Brigāde – Ēvalda Lāča starptautiski populārā filma Eži un lielpilsēta (2013) piedāvā iedomāties, kā būtu, ja pilsētā iemitinātos meža dzīvnieki, bet Māra Brinkmaņa Vaikiki (2017) izspēlē konditorejā dzimušu mīlasstāstu starp baltu zefīrmeiteni un brūno kakao bumbuli. Trešā jauno laiku filma šajā izlasē ir Nila Skapāna plastilīna animācija Es gribu redzēt rūķīšus (2012) – stāsts par neredzīgu meiteni Vanesu, kura tomēr var laisties jautrā piedzīvojumā pie pirātu kuģa stūres.
Patriotu nedēļas tiešsaistes festivāls portālā filmas.lv veidots ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva un Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) palīdzību, projektu atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija no diasporas atbalsta projektu programmas līdzekļiem.
Portāls Latvijas filmu katalogs | Filmas.lv | LMDb ir arī Latvijas filmu nozares plašākā datu bāze – tur pieejama kataloga informācija par vairāk nekā 2800 Latvijā uzņemtām filmām, sākot ar 1920. gadu. Portāls tapis pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas ar Eiropas Savienības atbalstu, tā izveidē sadarbojas Nacionālais Kino centrs un Kultūras informācijas sistēmu centrs, kas nodrošina portāla tehnisko darbību.
