Layout: current: getSitedefLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:254, Did:0, useCase: 1


Iepriekšējā lapa

Pīpes vēstures fakti (2) 08.04.2011 08:37

Pīpe (no lejasvācu valodas - pipe) tabakas pīpēšanai radusies Amerikā: to ap 1000. gadu pirms mūsu ēras izfunktierējuši Centrālamerikas maiju cilts indiāņi, pieprotot tabakas audzēšanas māku: viņiem pīpe bijusi svēts reliģisks piederums, starp citu, tieši viņiem pieder par metaforu kļuvusī miera pīpe: mieru un draudzību parādot, tie pīpējuši no kopējas pīpes.

Tautas skaitīšanas vēsture Latvijā 02.03.2011 21:44

2011. gada tautas skaitīšana būs pirmā tautas skaitīšana pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un darbaspēka brīvas kustības ES ierobežojumu atcelšanas. 2011. gada tautas skaitīšana Latvijā notiks no 2011. gada 1. marta līdz 31. maijam. Jau no 1. marta līdz 10.martam iedzīvotāji var paši piereģistrēties paši.
tautasskaitisana.lv . Informācijas tālrunis Tautas skaitīšanai 80000777

Naudas vēsture Latvijā. 2.daļa (2) 15.02.2011 10:09

''Kaut man būtu tā naudiņa, kas guļ jūras dibenā...'' Turpinām stāstīt par naudas vēsturi Latvijā.

Svarīgākie notikumi iepriekšējos truša gados! (1) 27.12.2010 10:01

Salīdzinājumam katrs pats var izpētīt iepriekšējos Truša gadus – 1915., 1927., 1939., 1951., 1963., 1975., 1987., 1999. - notikumus pēc pašu pieredzes.

Naudas vēsture Latvijā. 1.daļa (8) 04.11.2010 08:39

Cik sarežģīta ir mūsu tautas vēsture un neatkarīgas valsts tapšanas ceļš, tik peripētijām bagāta ir naudas vēstures gaita Latvijā. Novembrī centīsimies tai izsekot, sākot no zināmajiem pirmsākumumiem līdz pat mūsdienām.

Helovīns un interesanti fakti 30.10.2010 12:04

Šobrīd tik ļoti populārais Helovīna vakars sākotnēji bija pagānu svētki, kuros tie pagodināja nāvi. To svinēja 31. oktobrī, jo tā bija pēdējā diena pēc Ķeltu kalendāra. Šādā datumā tas svinēts jau apmēram 2 000 gadu.

Amerikas dolāram - 235 gadu jubileja (4) 28.08.2010 17:21

ASV valūtas – dolāra oficiālā dzimšanas diena ir 1775. gada 6. jūlijā, kad tika pieņemts lēmums, ka gan Savienotās Valstis, gan atsevišķi štati ieviesīs vienotu "kontinentālo valūtu" (Continental Currency), kas tika nosaukta par dolāru pēc apgrozībā bieži esošo Spānijas dolāru vārda.

Babilonas gaisa dārzi - viens no 7 pasaules brīnumiem (1) 27.07.2010 14:14

Dārzi atradušies pie Eifratas upes, tās austrumu krastā. Tie esot bijuši ap vienu kvadrātkilometru lieli, uz piecām vai septiņām (precīzs terašu skaits nav zināms) citu uz citas uzceltām terasēm. Uz katras no tām esot auguši krāšņi koki un augi, kas aptuveni 40- līdz 50 grādu karstumā ir neparasts brīnums. Babilonas dārzi tikuši celti 6. gs. p. m. ē. un gājuši bojā 2. gs. pirms mūsu ēras.

Artemīdas templis Efesā - viens no 7 pasaules brīnumiem 25.07.2010 23:53

Templis atradās Efesā (mūsdienu Turcijas teritorijā), 5. gs. p. m. ē. Tas bija gan kā sabiedriskais centrs, gan arī izstāžu un sarīkojumu vieta, gan naudas glabātuve. Templis celts no marmora- sastāvēja no 127 kolonnām, 18 metrus augsts, 110 metrus garš, 55 metrus plats. 356. gadā p.m.ē. Artemīdas templi nodedzināja. Vēlāk to atjaunoja vēl greznāku, taču 263. gadā p. m. ē. ienākušie goti templi nopostīja un izlaupīja.

Zeva statuja Olimpijā - viens no 7 pasaules brīnumiem (4) 21.07.2010 14:33

Statuja atradās par godu Zevam celtajā templī Olimpijā. Sengrieķu tēlnieks Feidijs to izveidoja 435. gadā p. m. ē., Izlietojot 200 kilogramus zelta un ziloņkaula. Zeva acis bija dūres lieluma dārgakmeņi. Statuja gāja bojā ap 5., 6. gs. mūsu ērā. Patiesie bojāejas cēloņi nav zināmi.

Halikarnāsas mauzolejs - viens no 7 pasaules brīnumiem 21.07.2010 10:15

Halikarnāsas mauzolejs tika veidots kā kapenes valdniekam Mausolam un viņa māsai un sievai Artemisijai II. To uzcēla ap 350 g.p.m.ē mūsdienu Turcijas teritorijā Bodrumā. Mauzolejs bija 45 - 50 metrus augsts, ar diviem stāviem. Tas bija gan apbrīnas, gan pielūgsmes objekts, ko rotāja daudzas meistarīgi veidotas skulptūras, no kurām daļa izskatījās ļoti reālistiskas. Skaisto veidojumu izpostīja zemestrīces un 15. - 16. gs. mauzoleja drupas izmantoja celtniecībai.

Rodas koloss - viens no 7 pasaules brīnumiem 20.07.2010 20:41

Rodas koloss bija apmēram 30 – 35 metrus augsta sengrieķu saules dieva Hēlija statuja, kas atradās uz 15 metrus augsta marmora postamenta Rodas salā Grieķijā. Pati statuja bija veidota no dzelzs konstrukcijām, akmens un bronzas plāksnēm no 292.-280. g. p.m.ē. un gājusi bojā 224. g. p.m.ē. zemestrīcē, nolūstot statujai ceļgalu augstumā. Vēlāk, kad Rodu iekaroja arābi, viņi atlikušās drupas pārdeva pārkausēšanai.

Farosas Aleksandrijas bāka - viens no 7 pasaules brīnumiem (7) 20.07.2010 00:37

Bāka ar augstumu 115 – 120 metri celta Ēģiptē 284. – 246. g. p.m.ē Ptolemaja II Filadelfa valdīšanas laikā pie Aleksandrijas ostas Farosas salas austrumu daļā . Bākas uzdevums bija rādīt ceļu kuģotājiem. Viduslaikos (1303. un 1323. g.) bāku iznīcināja divas zemestrīces, bet vēlāk uz tās drupām 1480. gadā Aleksandrijas valdnieks sultāns Kaitbejs uzcēla varenu cietoksni, kas apskatāms arī mūsdienās.

Septiņi antīkās pasaules brīnumi 11.07.2010 21:58

Ik pa laikam kāds atkal un atkal izmanto vārdus “Pasaules brīnumi”. Vai arī kādu neparastu lietu vai veidojumu dēvē par astoto pasaules brīnumu. Bet kas tad ir šie septiņi pasaules brīnumi un cik daudz mēs par viņiem zinām? Tie visi ir cilvēka rokām veidotas unikālas celtnes vai vietas, ko vairs nespēj atkārtot neviens.

Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties - Ļeņinam 140! 21.04.2010 23:35

Latvijā jubileju atzīmēs ar lielo talku, kas patiesībā ir Ļeņina ideja par ātru un efektīvu apkārtnes sakopšanu un secīgo piknikošanu, tas ir svētkiem. Tradicionāli aktivitātes gan jau notiks arī pie Uzvaras pieminekļa, pēc kurām arī parasti prasās kārtīga sestdienas talka, lai sakoptu svinību pēdas.

Seno latviešu laika pareģojumi 30.03.2010 11:53

Vēl tikai pirms nepilniem simts gadiem mūsu vectēvi mācēja lasīt dabas grāmatu, zinot, kas viņus sagaidīs pavasarī, vasarā, rudenī un ziemā. Savukārt, mēs ieslēdzam televizoru un gaidām, ko mums pavēstīs laika ziņu moderators, lai tik un tā nemācētu sagatavoties pat nākamajai dienai.

Iepriekšējā lapa