Černobiļas katastrofa. Tikai tagad sāk parādīties briesmīgākās mutācijas
Ukrainā pamazām atkal tiek apdzīvotas Černobiļas katastrofā cietušās teritorijas, kaut gan iedzīvotāju dzīves kvalitāte arī bez tā pazeminās. Kijevā dzīvojošais ģenētiķis Vjačeslavs Konovalovs pret šo faktu izturas ar lielu piesardzību un brīdina cilvēkus labi padomāt, pirms pārcelties uz dzīvi Černobiļas tuvumā. Pēc viņa vārdiem, radioaktīvās mutācijas valstī vēl tikai sākas.
Ceturtdaļgadsimta laikā sāpe par Černobiļas katastrofā bojā gājušajiem ir nedaudz norimusi, un atomenerģētikas piekritēji atkal mēģina pārliecināt sabiedrību par AES celtniecības nepieciešamību- tā būšot ekonomiska, efektīva un droša. Tomēr ir arī citi zinātnieki- tie, kas, pārvarot varas pretestību, turpina pētīt, kā Černobiļas katastrofa turpina iedarboties uz biosfēru. Viens no tādiem pētniekiem- ģenētiķis, T. G. Ševčenko vārdā nosauktās Nacionālās universitātes profesors Vjačeslavs Konovalovs. Savulaik viņš savāca retu mutantu kokekciju, kas nākuši pasaulē uzreiz pēc avārijas. Šodien to var apskatīt tikai fotogrāfijās. Daļa no eksponātiem izstādīti Černobiļas muzeja, kas atrodas Kijevā, ekspozīcijā.
Fiziski šī kolekcija vairs nepastāv. Neskatoties uz visiem saprotamo eksponātu zinātnisko vērtību, tos tomēr iznīcināja. Acīmredzot attiecīgās struktūrvienības nebija ieinteresētas, lai patiesība par Černobiļas sprādziena sekām kļūtu vispārpieejama.
Drīz pēc katastrofas profesors Konovalovs pārcēlās uz Žitomiru, kur kļuva par Lauksaimniecības institūta katedras vadītāju. Dažu gadu laikā ar studentu palīdzību viņš savāca pēc avārijas radušos dzīvnieku- mutantu embrijus.
Palīdzēja zinātniekam tie, kuriem patiesībā bija dots uzdevums traucēt- apgabala komitejas darbinieki, miliči, VDK darbinieki. Dažkārt Vjačeslavs Sergejevičs ar viņiem runāja pavisam atklāti, sakot: "Iedomājies, ka tev piedzims mazbērns ar anomāliju!" Cilvēki aizdomājās un bieži vien saprata, ka zinātniekam tā nav vienkārša privāta interese. No 25 apgabala rajoniem 10 viņu atbalstīja. Piecu rajona vadītāju bērniem bija problēmas, saistītas ne tikai ar radiāciju, bet ar ekoloģiju kopumā.
Zinātnieks veica kādu interesantu eksperimentu: viņš ievietoja ampulā, kurā bija iepildīts desmitiem kilometru attālumā no AES paņemts gaiss, mušas- drozofilas. Šīs mušas gada laikā spēj nomainīt 42 paaudzes, tāpēc visu gadu Konovalovs varēja pētīt mutācijas tāda perioda garumā, kas cilvēkiem atbilstu aptuveni 800 gadiem. Līdztekus radioaktīvajām vielām, viņš piegādāja mušām arī degvīnu, kafiju, izplūdes gāzes un dažādas indes. Jau trešajā paaudzē mušām parādījās anomālijas: tās dzima bez kājiņām, dažām nebija spārnu, vēl citām- bezkrāsainas acis...
Zinātnieks nonāca pie secinājuma: radiācija darbojas nevis pati par sevi, bet kopā ar citiem piesārņojuma faktoriem. Ekoloģiskā situācija Ukrainā arī pirms Černobiļas avārijas bija samērā smaga: gadiem tika uzkrāts ķīmiskais un bakterioloģiskais piesārņojums. Jaundzimušais kumeliņš ar astoņiem nagiem, protams, varēja nākt pasaulē arī bez liktenīgā sprādziena. Taču pēc avārijas anomāliju biežums pieauga divas- trīs reizes. Visi nelabvēlīgie faktori, kas eksistēja pirms avārijas, pateicoties sprādzienam, strauji aktivizējās. Nostrādāja to savstarpējās pastiprināšanās faktors.
Kad pēc kara tika aprēķināts cilvēkam pieļaujamais radiācijas normatīvs, kā maksimālā deva tika noteikti 10 rentgeni. Taču toreiz bija ievērojami mazāk citu ekoloģisko problēmu. Tāpēc tagad zinātnieki uzskata, ka pat neliela radiācijas koncentrācija bojā iedzimtību, nomācot vissīkākos defektus DNS ķēdēs.
Katrai sievietei ir aptuveni 200 tūkstoši olšūnu. Parasti 10% no tām ir ar anomālijām. Pēc Černobiļas avārijas šis cipars izaudzis līdz 20%. Līdz 1986.gada pavasarim no visām Ukrainā noslēgtajām laulībām 10% bija neauglīgas, tagad- 22%. Pēc Konovalova statistikas, kopējais jaundzimušo skaits ar mutācijām Ukrainā sastāda 25%, tai pašā laikā psaulē tie ir 8%.
Neskatoties uz to, Ukrainā turpinās piesārņoto teritoriju pakāpeniska apdzīvošana. Kaut arī iedzīvotāju skaits, dzīves kvalitāte un mūža garums samazinās. Cilvēki tiek iemitināti vietās, kuras ir ne tikai dzīvošanai nepiemērotas, bet arī izskatās aizdomīgi neparasti- dīvaina izskata koki ar milzīgām lapām (piemēram, liepas lapā, nesaburzot to, var mierīgi ietīt veselu burtnīcu), ceļmallapas augstumā līdz puslielam un citi gigantiski augi.
Arī šodien profesors Konovalovs turpina transmutāciju monitoringu. Un novēro DNS starpšūnu elementu izturību pret nāvējošo radiāciju. Tēlaini izsakoties, kopējais princips saglabājas tāds pats, kāds vienmēr pastāvējis dabā: vājākie izmirs, spēcīgākie pielāgosies. Pēc ģenētikas likumiem, maksimālajam Černobiļas avārijas mutāciju skaitam jāparādās trešajā paaudzē. Tātad, tikai tagad sāks dzimt to cilvēku, kas tika pakļauti radiācijai, mazbērni...
