Kā nacistu zinātnieki centās radīt runājošus suņus
Paveikt brīnumus zinātnes jomā zinātnieki pūlas ne tikai mūsdienās. Daudzi pārsteidzoši (starp tiem pat vairāki šausminoši) eksperimenti gan ar cilvēkiem, gan dzīvniekiem notikuši tieši pagājušā gadsimta 20-ajos līdz 50-ajos gados. Viens no tiem- nacistiskās Vācijas centieni radīt suņus, kas mācētu, runāt, lasīt un rakstīt. Savulaik par šo tēmu Kardifas Universitātes vēsturnieks Jans Bondersons sarakstījis grāmatu "Apbrīnojamie suņi".
"20.gadsimta 20-ajos gados Vācijā bija daudz zinātnieku, kas uzskatīja, ka suņi ir gandrīz tikpat gudri kā cilvēki, un ir spējīgi abstrakti domāt un komunicēt"- savā grāmatā raksta zinātnieks. Nonākot pie varas, nacisti ļoti ieinteresējās par šo ideju. Visas programmas mērķis bija radīt tādu suņu šķirni, kas varētu kalpot armijā līdztekus cilvēkiem, piemēram, atbrīvot SS oficierus no pienākuma apsargāt koncentrācijas nometnes.
Lai attīstītu suņu potenciālu un radītu runājošus suņus, Hitlers izveidoja speciālu skolu (Tier-Sprechschule) Hanoverā, kurā savāca pašus izglītotākos un gudrākos suņus no visas valsts. tiek apgalvots, ka šīs skolas darbinieki panākuši vēl neredzētus panākumus suņu apmācībā. Tā, piemēram, elderterjers vārdā Rolfs kļuva par visa projekta mītisko figūru pēc tam, kad nospiežot noteiktu skaitu klavieru taustiņu, viņš iemācījās nosaukt alfabēta burtus un pat rakstīt teikumus. Un viņš ne tikai rakstīja. Kādu reizi suns pat uzdeva jautājumu- "Vai jūs varat luncināt asti?"...
Vēl it kā esot liecības par to, ka kāds vācu pointers mācējis atdarināt cilvēka balsi ar riešanas palīdzību un bieži vien vācu valodā rejot prasījis, lai viņam iedod pīrādziņu.
Jūs teiksiet, ka tas ir tīrais murgs? Var jau būt! Arī es neticu, ka suni var iemācīt runāt cilvēka balsī. Taču faksts, ka suns ir uzticams un gudrs dzīvnieks, nav apstrīdams.
