Ko nozīmē indekss “E” uz pārtikas produktiem?
Starptautiskā Veselības organizācija, kurā ietilpst apmēram 170 valstis, ir noteikusi, ka pārtikas piedevas ir dabas savienojumi un ķīmiskas vielas, kuras vienas pašas pārtikā nekad nelieto, bet noteiktā daudzumā pievieno pārtikas produktiem. Šīs piedevas produktiem pievieno, lai tie labāk saglabātos un lai produkti labāk izskatītos. FAO speciālā komisija sistemātiski seko, lai šīs piedevas būtu nekaitīgas. FAO komisija ir izstrādājusi pārtikas produktu standartus. Ja produktam pievienotas pārtikas piedevas, uz iepakojuma tas norādīts ar burtu E un attiecīgu kārtas ciparu. Ko tad nozīmē šie šifri?
E 100 - E 182 – krāsvielas,
E 200 un vairāk – konservanti,
E 300 un vairāk – antioksidanti, kas kavē produktu skābšanu un pasargā tos no bojāšanās. Darbības ziņa tie ir līdzīgi konservantiem.
E 400 un vairāk – stabilizatori (saglabā produkta konsistenci),
E 500 un vairāk – emulgatori (saglabā produktu noteiktu struktūru, darbības ziņā līdzīgi stabilizatoriem),
E 600 un vairāk – garšas un aromāta pastiprinātāji,
E 700 – E 800 un vairāk – rezerves indeksi,
E 900 un vairāk – pretputu līdzekļi.
Pašlaik tiek formēta jauna E 1000 grupa, kurā ietilpst glazējošie aģenti, sulu un konditorejas izstrādājumu saldinātāji, kā arī piedevas miltu un kartupeļu cietes apstrādei u.c.
Tā kā 23 pārtikas piedevu funkcionālās klases nevar sadalīt 10 simtos, tad dažos simtos tiek iekļautas dažādu klašu piedevas, piemēram, trešajā simtā ietilpst antioksidanti, stabilizatori, skābju regulētāji u.c.
Visas šīs piedevas ir atļauts lietot produktu ražošanā. Tomēr ir arī trīs aizliegtie indeksi – E 121 (sarkanā citrusu krāsviela 2), E 123 (amaranta krāsviela) un E 240 (formaldehīda konservants).
Vienīgais risks, kas saistīts ar pārtikas produktu piedevām, ir iespējamā alerģija pret tām. Dažreiz to izraisa daži konservanti vai pārtikas krāsvielas.
Tomēr alerģiju izraisa arī daudzas ikdienišķas lietas. Kādā pētījumā ir noskaidrots, ka 10% alerģijas izraisa sadzīves putekļi, 2% - govs piens, 0,4% - acetilīnskābe, un tikai 0,06% - pārtikas krāsvielas, 0,05% - konservanti. Tādēļ nevajag iedomāties, ka pārtikas produkti, uz kuriem ir norādīti šie indeksi, ir cilvēku veselībai kaitīgi.
Iespējams vairums ļaužu būs pārsteigti, uzzinot, ka uz burkāna varētu uzlīmēt lapiņu ar norādi, ka tajā atrodas pārtikas piedevu sarakstā esošā viela ar kārtas numuru E 160a, bietēs – E 162 un sarkanajos piparos – E 160c. Tās visas ir krāsvielas un dabīgā veidā atrodas šajos augos. Tāpat veselībai absolūti nepieciešama piedeva E 300 (askorbīnskābe jeb C vitamīns). Organisms priecāsies arī par pienskābi (E 270), pektīniem (E 440), karotīniem, kas organismā veido A vitamīnu (E 160a) un virkni citu pārtikas piedevu.
No 1997.g. Latvijā darbojas Ministru kabineta apstiprināts pārtikas piedevu saraksts, kurā minētas ap 330 piedevām. 122 no tām var pievienot pārtikai bez ierobežojumiem, tātad tās organismam nav kaitīgas. Pārējām 208 piedevām viss atkarīgs no ražotāju godaprāta. Ja cilvēks ik dienas apēdīs pāris kilogramu desu, kam pievienoti nitrāti un nitrīti (E 249 – E 252), tad viņa pašsajūta nebūs visai laba. Un, ja šīm desām piedevas pievienotas vairāk nekā nepieciešams, tad ar laiku desu ēdājam varētu rasties nopietni veselības traucējumi.
Visas pārtikas piedevas radušās pircēju pieprasījuma rezultātā, jo cilvēki pērk izskatīgu, garšīgu produktu, kam ir atbilstoša konsistence, kuru var ilgi uzglabāt. To tad arī nodrošina pārtikas piedevas. Tā piemēram, ja eļļai nebūs pievienoti antioksidanti, tā ātri sasmaks un kļūs veselībai bīstama. Savukārt izcept labu maizi bez E 503 (briežraga sāls) nav iespējams, jo ar tā palīdzību cepšanas laikā no mīklas izdalās amonjaks, ogļskābā gāze un ūdens, atstājot ēdājam tik patīkamos caurumiņus. Cita lieta ir ar limonādēm, importētajiem margarīniem, desām, citiem produktiem, kuros atrodams ārkārtīgi plašs piedevu spektrs.
