Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:58, Did:0, useCase: 3


Desmit labi glabāti pasaules noslēpumi

Redakcija
Redakcija

Cilvēki, valdības un organizācijas glabā daudz noslēpumu. Daži no tiem ir pārsteidzoši, citi – nopietni un svarīgi, bet vēl kādi – mazliet amizanti.

“National Geographic” ir apkopojis desmit labi glabātus vēsturiskus noslēpumus.

Habsburgu salvešu locīšanas veids

Vai jūs ticat, ka salvešu locīšanas paņēmiens varētu būt valsts noslēpums? Veids, kā Austrijā salvetes saloka valsts pasākumiem, ir rūpīgi glabāts noslēpums. Tā pirmsākumi meklējami vēl Austroungārijas karaļnama laikos, kad imperiālais salvešu locīšanas veids izmantots karaliskā galda klāšanai un joprojām tiek izmantots oficiālās amatpersonu maltītēs. Interesanti, ka vēl šodien nav pieejami nekādi rakstiski norādījumi, kā to izdarīt. Rūpīgi glabāto noslēpumu zina vien daži anonīmi ierēdņi, kuri pirms došanās pensijā savas zināšanas nodot saviem aizvietotājiem.

Slavenā pavāre Džūlija Čailda bijusi spiedze

2008.gada augustā ASV Nacionālais arhīvs atklāja informāciju par desmitiem tūkstošu cilvēku, kas strādājuši Stratēģiskā dienesta pārvaldē (SDP), vēlākajā Centrālajā izlūkošanas pārvaldē (CIP). Starp tiem bijusi arī Džūlija Makviljama, vēlāk – Čailda. Slavenās franču virtuves pārzinātājas saistība ar spiegošanu nebija nekāds lielais noslēpums, taču tagad atklājās vairāk detaļu par viņas darbu Otrā pasaules kara laikā. Čailda 1942.gadā sāka strādāt kā mašīnrakstītāja, vēlāk tika nosūtīta uz Ceilonu, kur strādāja kā biroja vadītāja un SDP darbinieka Fišera Hova palīdze. Pēc kara Čailda aizrāvās ar kulināriju, tā gūstot pasaules slavu un bagātību. SDP darbība bijusi tik labi noslepenota, ka pat iesaistīto cilvēku tuvinieki neko nenojauta par viņu “paralēlo dzīvi”.

Padomju Savienībā zinātnieki pēta NLO

1967.gadā padomju astronoms Fēlikss Zīgels aicināja “visas pasaules zinātniekus apvienoties”, lai izpētītu nezināmu lidojošo objektu (NLO) dabu. Viņš bija ļoti pārliecināts par lidojošo šķīvīšu eksistenci, tādēļ uzskatīja, ka “diemžēl daļa zinātnieku gan PSRS, gan ASV noliedz šo nopietno problēmu, nevis palīdz to risināt”. Viņam izdevās savākt vairākus simtus ziņojumu par “spožiem oranžas krāsas objektiem”, kas ir līdzīgi pusmēnešiem un “ir mazliet spožāki nekā mēness”. Tie “reizēm izlaiž gaisa strūklas, reizēm – dzirksteles”. Viņa organizētie pētījumi saskārās ar ievērojamu pretdarbību. 1979.gadā entuziastu grupa sagatavoja plašu paranormālo parādību apkopojumu, kura secinājumi atklāj nopietnību, ar kādu PSRS izturējās pret iespējamo citplanētiešu iebrukumu.

CIP mēģina kontrolēt cilvēku prātus

Aukstā kara gados CIP veica slepenus, nelegālus zinātniskus pētījumus ar cilvēkiem. Tie zināmi kā projekts “MK-ULTRA”, kura laikā cilvēki tika pakļauti eksperimenti ar narkotikām, piemēram, LSD, barbiturātiem, hipnozi, u.t.t. 1973.gadā CIP direktors Ričards Helmss, bīstoties no Votergeitai līdzīga skandāla, pavēlēja iznīcināt visus ar šo projektu saistītos dokumentus. Taču ziņas par nelikumīgajām darbībām nonāca presē, bet 1975.gadā nelikumīgos pētījumus sāka izmeklēt senatora Frenka Čērča vadītā komiteja un viceprezidenta Nelsona Rokfellera vadītā komisija. Atklājās, ka vairāk nekā divu desmitgažu laikā CIP ir iztērējusi aptuveni 20 miljonus ASV dolārus, algojusi pētniekus vairāk nekā 30 universitātēs un pakļāvusi cilvēkus eksperimentiem bez viņu ziņas. Daži vēsturnieki uzskata, ka programmas mērķis bija izveidot prāta kontroles sistēmu, kas ļautu pārvērst cilvēkus asiņainos slepkavās.

51.zona – slepena ASV militārās aviācijas pētniecības bāze

Kaut kur Nevadas tuksnesī atrodas 51.zona – leģendām apvīta, bīstama CIP bāze, kuras eksistenci ASV valdība noliedza teju 60 gadus. Vien 2013.gada augustā CIP apstiprināja, ka Edvardsas militārās aviācijas bāzei šāda nomaļa teritorija patiešām pastāv. Tā ir ļoti noslēgta, parastiem iedzīvotājiem nepieejama bāze ar slēgtu gaisa telpu. Ja ticēt atslepenotajiem ziņojumiem, tad 51.zona tika radīta 1955.gadā ar mērķi testēt slepenas spiegošanas lidmašīnas, piemēram, “Aquatone”, kas attīstīja “Lockheed U2” lidmašīnas, “A-12” un tās ļoti efektīvo pēcteci “SR-71 Blackbird”. Un, ļoti iespējams, šādi eksperimenti tur tiek veikti joprojām. Interesanti, ka bāzē nodarbinātie cilvēki atalgojumu saņem vai nu skaidrā naudā, vai arī no neitrāliem, nesaistītiem aviācijas uzņēmumiem. Bet mēs varam turpināt ticēt baumām, ka bāzē tiek veikti eksperimenti ar citplanētiešiem.

“Fermeru almanaha” laika prognožu formula

“Fermeru almanahs” apkopo interesantus faktus, stāstus, vieglu humoru un daudz ko citu. Taču “Almanaha” popularitāte lielā mērā ir atkarīga no tajā publicēto laika prognožu precizitātes, jo lauksaimniekiem tās ir ļoti svarīgas. Laika prognozes top, izmantojot īpaši slepenu matemātiski – astronomisku formulu, kurā ietvertas saules aktivitātes, plūdmaiņa, planētu stāvoklis un kuru vēl 1792.gadā izgudrojis žurnāla dibinātājs Roberts B. Tomass. Formula ļauj darīt to, ko meteorologi uzskata par neiespējamu, proti, prognozēt laika apstākļus ilgtermiņā. Tā ir ļoti slepena un tiek glabāta īpašā melnā kastē Ņūhempšīrā. Īpašo formulu zina tikai žurnāla redaktors Sendijs Dankans un kāds anonīms meteorologs, kuram ir piešķirts pseidonīms Kalebs Veterbijs. Interesanti, ka 200 gadus senā formula ļauj izteikt prognozes ar 80% precizitāti pat divus gadus uz priekšu.

Olivera Kromvela galvas atrašanās vieta

Olivers Kromvels - XVII gs. angļu karavadonis un politiķis – bija viens no tiem, kas gāza britu monarhiju. Pēc karaļa Čārlza I sodīšanas ar nāvi kļuva par vienpersonisku valsts vadītāju – Anglijas, Īrijas un Skotijas lordu - protektoru, patiesībā īstu diktatoru. Pēc Kromvela nāves 1658. gadā un monarhijas atjaunošanas gadu vēlāk, jaunais karalis Čārlzs II pavēlēja izrakt viņa ķermeni, sodīt ar nāvi un nocirst galvu. Tā vispirms tika uzdurta uz gara pīķa pie Vestminsteras pils, taču vēlāk pazuda neskaidros apstākļos nokļuva privātu kolekcionāru rokās. Pēc teju 300 gadiem, 1960.gadā galvaskauss beidzot tika apglabāts kādā Kembridžas baznīcā. Tiesa, precīzi nav zināms – kurā, jo rojālistu naids pret Kromvelu pat tagad ir tik milzīgs, ka galvaskauss varētu tikt apgānīts teju stundas laikā. Tā atrašanās vietu zina divi Kembridžas universitātes profesori.

Ņujorkas Centrālās stacijas slepenās telpas

Ņujorkas Centrālo staciju ik dienas izmanto tūkstošiem cilvēku, taču reti kurš ir redzējis tās slepenos nodalījumus. Deviņus stāvus zem apakšējā stāva atrodas bunkurs M-42, tas tika radīts Otrā pasaules kara gados. Laikā, kamēr stacija tika izmantota armijas daļu pārdislocēšanai, bunkura sargiem esot bijis uzdevums nošaut ikvienu, kas tam tuvojas. Turpat netālu atrodas ceļš nr.61, kura nav nevienā dzelzceļa kartē. Sākotnēji būvēts kā rezerves vagonu depo, tad aprīkots bagātnieku vajadzībām, lai tie ar privātiem vilcieniem varētu nokļūt viesnīcas “Waldorf Astoria” garāžu līmenī. Taču visbiežākais lietotājs bija ASV prezidents Frenklins Rūzvelts, kuram veselības pasliktināšanās dēļ nācās pārvietoties ratiņkrēslā. Prezidents ar limuzīnu uzbrauca uz vilciena platformas, no kuras tālāk nokļuva viesnīcā.

KFC vistiņu receptē izmantotās zālītes un garšaugi

Protams, recepti izgudrojis pats ātro uzkodu ķēdes dibinātājs Herlends Sanders 1930.gadā. Pulkvedis ievērojis, ka degvielas uzpildes stacijas apmeklētājiem garšo viņa izgudrotā vistiņu recepte. Tagad, kad KFC ēstuves ir atrodamas daudzviet pasaulē, sākotnējā recepte, kura saturot vienpadsmit dažādas garšvielas un zālītes, glabājas centrālajā birojā aiz biezām sienām un tiek rūpīgi apsargāta.

FIB izsekoja Džonu Lenonu

Bītls Džons Lenons bija apņēmīgs cilvēks, kas protestēja pret karu un aicināja uz mieru visā pasaulē. Tādēļ nav brīnums, ka Federālās izmeklēšanas birojs (FIB) iekļāva viņu uzraugāmo cilvēku sarakstā pirms 1972.gada Republikāņu nacionālā konventa, atņēma viņam vīzu un sāka deportācijas procesu no ASV. Tajā gadā notiekošajās prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā FIB uzraudzīja Lenona koncertus un uzstāšanās. Bītls nedarīja neko aizliegtu un mēnesi pēc Niksona pārvēlēšanas FIB uzraudzību izbeidza. Pēc Lenona nogalināšanas 1980.gadā vēsturnieks Džons Vīners uzsāka 14 gadus ilgus juridiskus cīniņus ar FIB par Lenona lietas materiālu publiskošanu. Un uzvarēja.