Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:58, Did:0, useCase: 3


5 pārsteidzoši fakti, ko mēs par sevi nezinājām

Zinātnieki pēta cilvēkus nepārtraukti. Izrādās, ka ne tikai pēta, bet arī atklāj jaunus faktus, ko mēs vēl par sevi nezinājām.

1. Saldējums kutina smadzenes

Saldējums cilvēku dara laimīgu. Zinātnieki ir pierādījuši, ka «aukstās putras» karotīte iedarbojas uz tiem pašiem apmierinājuma centriem smadzenēs, uz kuriem iedarbojas iecienītās mūzikas klausīšanās vai naudas laimests.

Londonas Psihiatrijas institūta neiropsihologi skanēja cilvēku smadzenes, kuri ēda vaniļas saldējumu. Viņi fiksēja nekavējušos reakciju tajās galvas smadzeņu daļās, kuras aktivizējas, kad cilvēks saņem apmierinājumu, tajā skaitā orbitofrontālajā apvalkā, kas ir smadzeņu priekšējās daļas «apstrādājošā» sfēra. Pētījumi tika veikti pēc kompānijas «Unilever» pasūtījuma, un eksperimentos tika izmantots viņu ražotais saldējums «Walls».

«Unilever» pārstāvis Dons Darlings saka: «Mēs spējām parādīt, ka saldējums dara cilvēku laimīgu. Tikai viena karote saldējuma atdzīvina «laimes zonas» smadzenēs, kā to pierāda klīniskie pētījumi.»

Pētot asinsrites aktivizāciju smadzenēs pēc saldējuma norīšanas, zinātnieki izmantoja magnētiskās rezonanses vizualizēšanas metodi. Skeneri, kas ir izstrādāti, lai atrastu smadzeņu saslimšanas un traumas, arvien biežāk tiek izmantoti nezinātniskiem mērķiem.

2. Atpazīšana pēc ausīm

Zinātnieki strādā pie jaunas biometriskās identifikācijas metodes, kas ir daudz drošāka nekā atpazīšana pēc sejas, tā uzskata britu zinātnieki.

Pētījumu rezultāti var palīdzēt noskaidrot cilvēka personību pēc videoieraksta. Tāpat ir iespējams iebūvēt tehniku mobilajā tālrunī, kas atpazītu tā lietotāju - tā uzskata biometrikas speciālists Marks Niksons no Sauthemptonas universitātes.

Niksons skaidro: «Ausis ir ļoti noturīga cilvēka ārienes pazīme. Atšķirībā no sejas ausu forma līdz ar vecumu nemainās.» Problēmu var radīt mati. Taču ar infrasarkano uzņēmumu izmantošanu tā ir atrisināma. Zinātnieki ir pārbaudījuši savu teoriju, izpētot 63 dažādas ausu formas - atpazīšanas precizitāte sasniedza 99,2 procentus. Niksons ar pētījumiem ir apmierināts: «Tie ir lieliski priekšnosacījumi tālākiem atklājumiem.» Tālāki pētījumi tiks veikti, lai palielinātu šīs metodes drošību - zinātnieki skaidro, ka pastāv vēl daudzas ausu formas, kas pirmajā pētījumā netika ietvertas.

3. Aklums ar emocionālu pamatu

Pētnieki beidzot ieguvuši apstiprinājumu - erotiska satura bildītes padara aklu!

Tam piemīt laicīgs efekts, kas ilgst tikai sekundes daļu, taču jaunie pētījumi dod savu artavu kampaņā par drošību uz ceļiem, kuras ietvaros parādās aicinājumi aizliegt seksuāla rakstura reklāmas uz stendiem, kas izvietoti pie noslogotiem ceļiem.

Jaunā pētījuma gaitā amerikāņu psihologi ir noskaidrojuši, ka cilvēki, kuri ieraudzījuši erotiska vai asiņaina rakstura attēlu, bieži nokļūst tādā stāvoklī, kurā nevar uztvert vizuālos tēlus uzreiz pēc iepriekš redzētā. Zinātniekuprāt, šim fenomenam, ko sauc par «aklumu uz emocionāla pamata», daži cilvēku tipi ir pakļauti vairāk kā citi. Pētījumu gaitā Devids Zalds no Vanderbilta Universitātes Nešvilā, Tenisijas štatā, un Marvins Čuņs un viņa kolēģi no Jelas universitātes Konektikutā brīvprātīgajiem ātrā tempā demonstrēja simtiem bildīšu un lūdza piefiksēt noteiktu attēlu. Lielākajā daļā kartiņu bija redzami dabas skati un arhitektūras kompozīcijas, taču psihologi krājumam pievienoja vairākas «emocionāli uzlādētas» bildītes - seksuāli provocējošas vai ar vardarbības ainām.

Zinātnieki noskaidroja, ka jo tuvāk kartiņu ķēdē šie attēli atradās pie tiem, ko zinātnieki lūdza izvēlēties, jo biežāk cilvēki palaida garām vajadzīgo attēlu. Zalds stāsta: «Mēs redzējām, ka cilvēki nebija gatavi fiksēt vizuālos tēlus sekundes piektajā daļā pēc «emocionālās» bildītes. Tajā pašā laikā neitrāli attēli šādas problēmas neradīja.»

Tas nozīmē, ka reklāmas kompānijām jāpadomā par emocionāli uzlādētu reklāmas stendu novietošanu pie bīstamiem ceļa posmiem. Automašīnas vadītājam sekundes daļa var būt liktenīga, kas izraisa avāriju, kā rezultātā var iestāties pat nāve.

4. Vēderā atrodas otras smadzenes

Divas acis, divas rokas, divas kājas un divas smadzenes: vienas pulsē galvā, otras aktīvi darbojas vēderā - tā uzskata amerikāņu zinātnieks Mihaels Heršons.

Kādi tam ir pierādījumi? Lūdzu: pastāv dažādi traucējumi un tādas slimības kā satraukums, depresija, čūla, vēdera traucējumi, Parkinsona slimība, kura parādās kā pirmajās tā otrajās smadzenēs, galvaskausā un vēderā. Simptomi un slimības izpausmes parādās kā vienās tā otrās smadzenēs gluži kā spoguļu spēlē, kas nepārtraukti samaisa psihiatrijas anomālijas ar kuņģa un zarnu trakta anomālijām.

Profesors Heršons ir pasaulē plaši pazīstams: viņš ir Kolumbijas universitātes, kas atrodas Ņujorkā, anatomijas un šūnu bioloģijas nodaļas vadītājs un viens no jaunradītās specializācijas - neirogastroenteroloģijas tēviem. Heršons nodarbojas ar cilvēka uztveres transformāciju. Kurš gan nav saskāries ar «tauriņu efektu» vēderā, kad jāgatavojas eksāmena likšanai? Vai arī dīvainas sāpes vēderā, tikko jūs sākat uztraukties?

Ja mistiķi (arī pastāvošais viedoklis) vienmēr uzsver divvadību «smadzenes - ķermenis», tad Heršons, noliedzot visus, apgalvo: pirmās smadzenes un otrās smadzenes ir autonomas vienības, kas atrodas nepārtrauktā kontaktā. Nu ko, divas smadzenes ir labāk kā vienas!

5. Ģenialitātes vecums – 29 gadi

Zinātnieki apgalvo, ka vislielākā iespēja veikt kādu slavenu atklājumu ir tieši 29 gadu vecumā, kad iestājas intelekta un dzīves enerģijas augstākais punkts.

29 gadu vecumā Aleksandrs Bels izgudroja telefonu, režisors Kventins Tarantino uzņēma pasaulslaveno filmu «Trakie suņi», bet mūziķis Fredijs Merkūrijs ierakstīja «Bohēmas rapsodiju». Taču jāpiebilst, ka atzītie ģēniji parasti ir savas darbības maksimuma punktu sasnieguši tikai 40 gadu vecumā.

Ja jums abi šie vecumi vēl priekšā, tad gaidīsim jaunus pasaulslavenus atklājumus, bet, ja aiz muguras, tad neviens jums neliedz apgāzt šo zinātnieku pieņēmumu.

Materiāla sagatavošanā izmantoti Krievijas interneta resursi
eniostudija.lv