Brīvdomīgā hipiju valsts Kopenhāgenā – Kristiānija (3. daļa)

Cīņas un uzvaras

1974. gadā no dumpīgās Kristiānijas tika izvirzīti 12 kandidātu saraksti Kopenhāgenas pilsētas domē, galu galā viena sieviete tika ievēlēta. Taču arī viņa viena pati pamanījās radīt sajukumu domē un attiecīgi iegūt skandālistes slavu masu medijos.

Pēc ilgām debtēm Dānijas valdība tomēr pieņēma skarbu lēmumu, paredzot Kristiānijas rajona attīrīšanu līdz 1976. gada 1. aprīlim. Tad tik sākās! Kristiānijas iedzīvotāji rīkoja plašas demonstrācijas Kopenhāgenas centrā, rokmūziķi ierakstīja speciālus diskus, kas bija veltīti brīvās pilsētas aizstāvībai. Un... Dānijas parlamentam atkal nācās piekāpties un mainīt savu lēmumu. Jo sabiedrības viedoklis ir svēts. Kristiānija kārtējo reizi svinēja savu uzvaru.

Veco dziesmu Dānijas valdība atcerējās 1982. gadā un pat uzaicināja kādu arhitektūras biroju izstrādāt projektu Brīvās pilsētas racionālai izmantošanai. Taču.. valsts angažētā firma nāca klajā ar „ģeniālu” ideju – lai Kristiānija paliekot par eksperimentālu pilsētu, kas dzīvo un attīstās saskaņā ar saviem likumiem un pašpārvaldi. Atkal Kristiānija uzvarēja.

Problēma – narkotikas

Par lielu Kristiānijas problēmu kļuva „smagās” narkotikas. Apzinoties sekas, Kristiānijas Sabiedrības Padome nolēma, ka visiem, kas saistīti ar "smagajām" narkotikām, brīvā sabiedrība ir jāpamet. Taču „smago” narkotiku apdullinātā Kristiānijas pilsoņu daļa atteicās izpildīt lēmumu. Tā sākās Kristiānijas pilsoņu karš. Īsts karš ar barikādēm, šaudīšanos, Molotova kokteiļiem un citām jautrībām. Narkotiku pretinieki uzvarēja un visi narkotiku dīleri tika padzīti no teritorijas.

Te vietā ir atkāpe par dāņu rakstura iezīmēm. Dāņi ir dikti likumpaklausīgi, dāņi mīl būt dažādās biedrībās un realitātē ievērot demokrātijas principus. Pat dibinot Kristiāniju - it kā brīvo pilsētu un brīvo sabiedrību, bija vēlme ieviest ikdienas dzīvi regulējošus likumus, lai novērstu dažādas nepatikšanas. Tas nozīmē, ka no tautības un mentalitātes neizbēgt ne ārstam, ne narkomānam, ne alternatīvajam indivīdam.

Zāle rullē

Pēc kara ar "smagajām" narkotikām, Kristiānijas apritē palika tikai zāle. Arī šodien Kristiānijā zāli var gan tirgot, gan pīpēt. Tirgot to drīkst tikai uz ielas Pusher-Street. Par mēģinājumu Kristiānijā tirgot “smagās” narkotikas var atrauties – tas ir, dabūt pa purnu. Kārtības uzraugu funkciju veic paši zālītes tirgoņi, jo konkurence viņiem nav vēlama un arī policijas ierašanās, kamēr nav “smago” narkotiku, nav gaidāma. Vilks paēdis un kaza dzīva.

Zālīti appīpējušies jaunieši Kristiānijā sastopami ik katrā saulainā pļaviņā. Tas laikam ir iemesls, kamdēļ tūristiem aizliegts šeit fotografēt. Tūristu izdarības pieskata nenosakāmas nodarbošanās jaunieši, kas acīmredzami nav apdullinājušies. Pieskatīšana notiek salīdzinoši delikāti, paskaļu aizrādījumu var saņemt tai brīdi, kad fotoaparāts nomērķēts kadra ķeršanai. Mūsu kompānija pēc aizrādījuma saņemšanas pasteidzās fotoaparātus ātri aizvākt, jo nekādi negribējās pārbaudīt, kas notiktu, ja nesekotu Kristiānijas iemītnieku uzstājīgajām rekomendācijām.