Daudzveidīgās atpūtas iespējas Turcijā - brīnišķā daba ekskursijās

Turcija atrodas ģeogrāfiski īpaši izdevīgā stāvoklī, robežojoties trim kontinentiem- Eiropai, Āzijai un Āfrikai. Zemi, kas apveltīta ar neaprakstāmu dabas skaistumu, apskalo arī trīs jūras- Melnā, Egejas un Vidusjūra.

Foto: Iveta Apškrūma

Turcijā ir 20 Olimpa kalni. Seno likejiešu valodā Olimps nozīmē – “augsts kalns”, bet kalns, kas arī kartē iezīmēts kā Olimpa kalns atrodas netālu no Kemeras. Ararata kalns, kas atrodas Turcijā pie Irānas robežas ir viena no svarīgākajām iekarojamajām virsotnēm alpīnistiem. Tauru kalnu grēdas patiks gan parastiem tūristiem, gan nopietniem alpīnistiem.

Pamukkale un Hieropolise.

Šis kūrorts atrodas kalnos, pusceļā starp Antaliju un Marmarisu, 17 km no pilsētas Denizli, un ērti sasniedzams no visas piekrastes.
No savas pieredzes noteikti iesaku apmeklēt Pamukkali. Tā ir neaprakstāmi skaista vieta, kuru nevar aprakstīt vārdos vai atainot fotogrāfijās. Tas jāredz katram pašam. Ekskursija patiks gan tiem, kas interesējas par vēsturi, gan tiem, kas vēlas izbaudīt dabas radītus brīnumainus skatus klātienē, un protams tiem, kas grib doties īsākā vai garākā pastaigā pa senās pilsētas apkārtni.

Foto: Iveta Apškrūma

Baltās Pamukkales kaļķakmens terases ir liels travertīna pilskalns. Travertīns ir ļoti blīva akmens starpforma starp kaļķakmeni un marmoru. Vairāku gadu tūkstošu ilgā procesā no travertīna veidojās marmors. Kaļķakmens terases veidojušās 200 metru augstumā, 6 kilometru garumā un aptuveni 500 metru platumā. Viskrāšņākā, ap 2,5 kilometru gara terašu daļa atrodas pie senās Hierapoles drupām. Skatam paveras brīnišķīgi baltas kaskādes ar romantiskiem baseiniem un ūdenskritumiem.

Hierapolisi 190. gadā pirms mūsu ēras dibinājuši Mazāzijas pussalas senie iedzīvotāji frīģieši. Tad Pergāmas karalis šeit ierīkoja lepnu dziednīcu, ko mūsu laikos sauktu par kūrortu. Ap to arī attīstījās skaistā Hierapoles pilsēta. Mūsdienās Pamukkale (turku valodā- “Kokvilnas pils” ) ir atguvusi savu dziednīcas statusu un seklajos siltā ūdens baseinos sastopami neskaitāmi daudz tūristu.
Neparastās terases ir radījusi četru avotu grupa, kas izplūst pie Cokelezas (Çökelez) kalna virsotnes. Avotu temperatūra izplūdes vietā - 38 grādi. Ik sekundi šeit izplūst ap 25 litriem ūdens, kas bagātināts ar tīru kalcija karbonātu. Pateicoties tam, ka sāļi ir ļoti tīri, terases ir sniegbaltas.
Kopš 1998. gada unikālās Pamukkales terases iekļautas UNESCO Pasaules Mantojuma sarakstā.

Foto: Iveta Apškrūma

Pamukkalē ir iespējams peldēties Kleopatras baseinā, kur kādreiz esot peldējusies slavenā, kaprīzā valdniece. Pat pēc neilgas peldes siltajā ārstnieciskajā minerālūdenī, kura temperatūra ir apmēram 35 grādi, āda kļūst maiga un zīdaina, ķermenis atbrīvojas, zūd reimatiskās un muskuļu sāpes. Ārstnieciskās īpašības, kas piemīt šim ūdenim, īpaši iesaka izmantot sirds, acu un ādas slimību piemeklētajiem. Tādēļ daudzi tūristi apmetas tieši šīs vietas tuvumā.

Foto: Iveta Apškrūma

Ekskursijas laikā var iepazīt antīko Hieropolisas pilsētu, kurā saglabājušās antīkā teātra, termu un milzīgas Nnekropoles drupas. Tieši šobrīd tur notiek restaurācijas darbi, lai nākošgad tūristiem piedāvātu ko jaunu- iespēju ielūkoties tā laika bagātnieka mājā. Vai zinājāt, ka jau tajos senajos laikos bija pieejama ūdensapgādes sistēma, siltās grīdas un citas ekstras, kas mums saistās tikai ar mūsdienām?

Kapadokija

Kapadokija (Cappadoccia) ir dabas veidots brīnums, 497 km no Antālijas, To tēlaini mēdz dēvēt par pasaku zemi ar skursteņiem. Brīnumainie klinšu veidojumi radušies dabiski – vēja un ūdens ietekmē daudzu gadu tūkstošu garumā.

Kapadokijas nacionālais parks atrodas valsts centrālajā daļā Kapadokijas novadā. Pirms 3 miljoniem gadu vulkānu izvirdumu rezultātā virszemē nokļuva milzīgs daudzums lavas un uzkrājās vulkānisko pelnu masas. Tām sacietējot, izveidojās iezis-tufs. Kapadokija no persiešu valodas nozīmē: „skaisto zirgu zeme”. Kapadokijas kalnu veidojumiem ir dīvains, noslēpumains, pat fantastisks izskats – iedomājieties klajumu, kurā redzat milzu sēnes, elfus, goblinus un pat falliskas formas veidojumus. Kapadokijas ielejas viena no otras atšķiras ne vien ar to formām, bet arī nokrāsu, kas mēdz vietām būt gan iesārta, gan šokolādes brūna.

Senie iedzīvotāji ticējuši, ka pazemē atrodas feju mājokļi, kuru dūmeņi paceļas virs zemes. Pazemes pilsētas izveidotas vulkāniskā tufa iezī un sastāv no 8 līmeņiem. Klintīs ir izcirstas alas, lietus un vējš izveidojuši interesantas formas stabus, konusus, kuros pirms vairākiem gadu tūkstošiem cilvēki ierīkoja sev mītnes. Te varēja lieliski paglābties no karstās dienvidu saules, labi uzglabāt pārtikas produktus, alu gaiss ir veselīgs plaušām. Laika gaitā tika izveidotas ap 35 pazemes pilsētas. Kad te sāka dzīvot pirmie kristieši, tika būvētas arī baznīcas un klosteri. Pie tam pilsētas savā starpā savienoja tuneļi. Ūdens tika iegūts no pazemes upēm. Vairākos alu dzīvokļos joprojām dzīvo cilvēki.

Pāri Kapadokijas apkārtnei raugās 4000 m augstais vulkāns Erdžijass ar sniegoto virsotni. Senie romieši ticēja, ka tajā uzkāpjot, var redzēt Vidusjūru vienā pusē, un Melno jūru otrā pusē. Vai tā ir, būs jāpārliecinās jums pašiem. Taču austrumu jutekliskumu dabas saspēlē var redzēt kā erotiska izskata klintis Kapadokijā, kuras izveidojušās vēja erozijas rezultātā un atgādina fallus. Gjereme (Goreme), Urgjupa, Nevšehira ir tikai dažas no pazemes pilsētiņām. No tālienes alu mitekļi un baznīcas izskatās kā termītu būves savannās. Un pārņem sajūta kā sirreālā pasaulē.
Gormes Brīvdabas muzejs iekļauts UNESCO Pasaules Mantojuma sarakstā 1985. gadā.

Visus šos dabas radītos brīnumus varat redzēt paši savām acīm, izvēloties atpūtu Turcijā, sadarbībā ar TEZ TOUR Latvija