Noslēpumainais Kailasa kalns Tibetā
Viens no Tibetas kalniem- Kailasa kalns- glabā sevī ne mazums noslēpumu. Tā augstums it kā sasniedz 6 714 metrus, taču daži speciālisti uzskata, ka virsotne ir 6 666 metrus augsta. Jāpiebilst, ka šis fakts nav nedz oficiāli apstiprināts, nedz arī noliegts. Gan hinduismā, gan budismā Kailasa kalns tiek uzskatīts par vissvētāko kalnu, kur mīt augstākās dievības.
Ar Kailasa kalnu saistās daudz mītu un leģendu.
Ķīnieši Kailasa kalnu dēvē par "Vērtīgo sniega kalnu". Vēl daži Kailasa kalnu sauc par svastikas kalnu. Tas tāpēc, ka kalnu vizuāli it kā sadalīa divas milzīgas rievas, kas veido svastikas formas plaisas. Īpaši labi tās saskatāmas diennakts vakara laikā.
Kailasā vēl neviens līdz šim nav uzkāpis. Budistu reliģiskajos tekstos teikts, ka nevienam no mirstīgajiem nav tiesību spert savu kāju šajā svētajā kalnā; tas atļauts tikai Dieviem. Visi, kas centušies uzkāpt svētajā kalnā vai nu gājuši bojā vai arī atgriezušies "sajukuši prātā".
Interesanti, ka Kailasa kalnam ir piramidiāla forma.
Vēl vairāk diskusiju zinātnieku vidū izraisa Kailasa kalna spoguļi- klinšu veidojumi ar gludu vai izliektu virsmu, kas pēc dažu speciālistu domām, radušies dabīgā veidā ilgāka laika perioda dēdēšanas rezultātā.
Lielākā daļa zinātnieku gan uzskata, ka Kailasa kalns ir mākslīgi radīts un tā vidus un pakājes iekšiene ir tukša un caurstrāvota pazemes tuneļiem.
Neatminētā Kailasa kalna mīkla slēpjas faktā, ka šie spoguļi spējīgi mainīt laika tecējumu. Kā viens no šī fakta
piemēriem ir reāls atgadījums neparastai spoguļsienas iedarbībai uz cilvēku. Četri alpīnisti, kas bija novirzījušies no norādītā svētā ceļa, ieklīstot tūristiem aizliegtajā zonā, gada laikā strauji novecoja un nomira. Ārstiem tā arī neizdevās noteikt viņu nāves cēloni.
