Layout: current: getSitedefLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1), Fid:237, Did:0, useCase: 0

Kas ir Adventes laiks un 2. Adventes svētdiena? 05.12.2021 10:09

Katru gadu četras nedēļas pirms Ziemassvētkiem sākas Advente. Kas tad īsti ir Advente?
Šis vārds cēlies no latīņu vārda “advenire”, kas nozīmē atnākšanu. Advente mums atgādina to, ka Kristus nāks vēlreiz.

Kā radies Adventes kalendārs 04.12.2021 13:20


Ziemassvētku gaidīšanas laiks, kuru mēs dēvējam par Adventu , līdzinās kāpnēm ar četriem pakāpieniem, kas ved uz Kristus piedzimšanas svētkiem. Par godu šiem svētkiem savulaik radusies tradīcija izveidot Adventes kalendāru, kas nu jau vairākus gadus rotā arī daudzu Latvijas ģimeņu mājas. Sevišķi, ja tajās ir bērni.
Taču, vai jūs ziniet, kā radies Adventes kalendārs?

Tā izskatījās pasaulē pirmā Ziemassvētku apsveikuma kartiņa 26.12.2020 15:04

Atceros vēl to laiku, kad uz katriem svētkiem no radiem un draugiem gaidījām apsveikuma kartiņas, kas glītā rokrakstā uzrakstītas un aploksnēs ievietotas, gaidīja, lai saņēmējs tās izņem no pastkastītes un izlasa. Tas tiešām bija neviltots prieks- saņemt šos mīlestības un laba vēlējumu pilnos sūtījumus. Nu šis laiks pagājis un arvien biežāk apsveikumi tiek sūtīti interneta vidē ar e-pastu starpniecību.
Taču, kā jau visam, arī apsveikuma kartiņām ir sava vēsture un, lūk, kā radās pirmā Ziemassvētku kartiņa.

Senlatviešu Ziemassvētku tradīcijas 24.12.2020 00:28

Nevieni svētki nenorit bez paaudžu paaudzēs krātām tradīcijām. Arī gada īsākajai dienai un garākajai naktij jeb Ziemassvētkiem vai ziemas saulgriežiem ir savas tradīcijas. Par latviešu raksturīgākajām tradīcijām tiek uzskatītas- pirtī iešana, deviņu ēdienu ēšana, kas nodrošina pārtikušu nākamo gadu, iešana budēļos, ķekātās jeb čigānos, bluķa vilkšana, zīlēšana un dāvanu dāvināšana.

Sildoties senatnes sveču gaismā 28.12.2019 10:34

Svētkos neiztikt bez romantiku radošas sastāvdaļas - svecēm, kas izstaro īpašu siltumu. Tās labdabīgi ietekmē omu, nomierina, sniedz jauku, mājīgu sajūtu un izdaiļo telpas, tieši tādēļ gandrīz nevienus svētkus nevar iedomāties bez aizdegtām svecēm.

Jaunā gada tradīcijas Latvijā un citur pasaulē 26.12.2019 14:22

Seno latviešu Jaunā gadā sagaidīšanas tradīcijas īpaši neatšķīrās no Ziemassvētku tradīcijām. Tāpat tika klāti bagātīgi galdi, kuru neiztrūkstoša sastāvdaļa bija cūkas šņukurs, zivis, pīrāgi, biezputra un alus. Protams, arī maize. Tai bija jābūt uz galda visos svētkos kā pārticības simbolam. Ļaudis gāja ķekatās, rotaļās, zīlēja nākotni, vienvārdsakot, priecājās. Un noteikti ielika makā zivju zvīņas, lai Jaunajā gadā naudas netrūktu.

Ziemassvētki apkārt pasaulei 25.12.2019 15:23

Miljoniem bērnu visā pasaulē pazīst Santa Klausu jeb Ziemassvētku vecīti ar viņa sarkano uzvalku, melnajiem zābakiem, balto garo bārdu, lielo vēderu un sarkano degunu. Viņš vienmēr ierodas Ziemassvētku vakarā ar milzīgu dāvanu maisu. Viņš nolaižas uz katras mājas sniegotā jumta savās kamanās, kas mērojušas garo ceļu no paša Ziemeļpola. Ragavu priekšgalā atrodas piesiets visiem labi zināmais ziemeļbriedis Rūdolfs un citi viņam līdzīgie. Katra mājās viņš iekļūst ieslidinoties pa skursteni.

Kā radās „Klusa nakts, svēta nakts…”? 25.12.2019 11:06


„Klusa nakts, svēta nakts…” noteikti varētu nosaukt par Ziemassvētku himnu. Zulusu valodā pirmie šīs dziesmas vārdi skan – „ebusuku obungovele”. Botsvānas kristieši to iesāk ar vārdiem „Jusuke litke thola”, bet Japānas iedzīvotāji dzied: „Shitsukeki majonaka”. Ziemassvētki bez šīs dziesmas vairs nav iedomājami, „Klusa nakts, svēta nakts…” skan praktiski visās pasaules radiostacijās, televīzijās, ielās, tirdzniecības centros un daudzās jo daudzās mājās pie Ziemassvētku eglītes. Vācijā šī dziesma parādījās 1831. gadā. Interesanti, ka vienlaicīgi dziesmas pirmās notis sāka ieskandināja gan Berlīnes, gan Drēzdenes Ziemassvētkus. Tolaik tika teikts, ka teksta un mūzikas autors ir nezināms.

Ziemassvētki Latvijā un citviet pasaulē 24.12.2019 12:33

Senāk latviešiem neatņemama Ziemassvētku sastāvdaļa bija maskotie gājieni jeb iešana čigānos.

Ziemassvētku tradīcijas citur pasaulē 23.12.2019 08:00

Ļoti daudzas Ziemassvētku tradīcijas dažādām tautām ir līdzīgas. Piemēram, bluķa vilkšana, kas nav tikai latviešiem raksturīga. Bluķi Ziemassvētkos velk arī daudzās citās Eiropas valstīs, un tās mērķis ir līdz ar bluķa sadedzināšanu iznīdēt visu ļauno, tādējādi vairojot labklājību. Arī eglītes rotā visās valstīs, tomēr rotājumi ir atšķirīgi. Japāņi, piemēram, eglīšu zaros karina sarkanus ar zelta krāsu apgleznotus lukturīšus, bet Austrālijā pieņemts likt egles zaros putniņus un to ligzdiņas. Un kaut arī Ziemassvētku tradīcijas daudz kur ir līdzīgas, tomēr tās ir arī atšķirīgas. Dažādās valstīs Ziemassvētkus svin dažādi. Nedaudz ieskatīsimies šajās dažādu tautu tradīcijās un sāksim ar Īriju, uz kurieni laimes un labākas dzīves meklējumos devies tik daudz mūsu tautiešu.

Ziemassvētku ticējumi. Kāpēc Ziemassvētkos jāēd deviņas reizes? 21.12.2019 13:59


Ziemassvētku vakarā jāēd deviņas reizes, tad nākamais gads būs bagāts, vēsta tautas ticējumi, kas apkopoti grāmatā "Latviešu gadskārtu ieražas".

Kā radās kalendārs. Interesanti fakti 19.12.2019 22:49

Vārds 'kalendārs" cēlies no latīņu vārda "calenda", kas apzīmē katra mēneša pirmo dienu. Par kalendāru tiek saukta laika skaitīšanas sistēma, kas pamatojas uz dažādu dabas parādību atkārtošanos.
Jau Senajā Romā Jūlijs Cēzars noteica, ka gadā ir 365 dienas, izņemot garo gadu, kas atkārtojas ik pēc četriem gadiem, kad dienu skaits gadā ir 366. Līdzīgs kalendārs joprojām darbojas daudzās valstīs, tai skaitā Latvijā.
Taču bez tā mūsdienu pasaulē pastāv arī vēl citas laika skaitīšanas sistēmas: musulmaņu, izraēliešu, ķīniešu, indiešu un budisma kalendāri.

Tā izskatījās pirmās Ziemassvētku un Jaunā gada apsveikuma kartiņas 16.12.2019 18:25

Katrs no mums Ziemassvētkos vēlas sagādāt kādu jauku dāvaniņu saviem mīļajiem, bieži vien dāvanai klāt pievienojot apsveikuma kartiņu ar jaukiem novēlējuma vārdiem. Kartiņa, tieši tāpat kā dāvana, parasti tiek rūpīgi izvēlēta- ir taču svarīgi, kas uz tās attēlots. Mēs esam tik ļoti pieraduši pie apsveikuma kartiņām, ka šķiet,- tās eksistējušas vienmēr. Taču tā vis nav. Kartiņas, kādas mēs esam pieraduši tās redzēt, radušās samērā nesenā pagātnē.

Cik vecs ir Jaunais gads? 01.01.2019 21:52

Lielākā daļa no mums svin Jauno gadu visu savu apzinīgo mūžu. Bet vai jūs kādreiz esat aizdomājušies par to, cik sena ir šī tradīcija un cik sena ir Jaunā gada svinēšana? Lai to noskaidrotu, nedaudz ieskatīsimies vēsturē.

Kā radies Ziemassvēku vecītis 30.12.2018 11:53

Mēs visi zinām, ka mūsdienu Ziemassvētku vecītis dzīvo Lapzemē. Tas ir tālu ziemeļos pie Polārā loka. Tur ir garas ziemas un īsas vasaras. Tur ir polārās naktis, kad saule neparādās virs horizonta un tumsa mijas ar puskrēslu vairākas dienas. Tur ir daudz sniega un ziemeļblāzma- vienreizēji skaista un neatkārtojama gaismas parādība, kuru skaidrā un aukstā laikā var novērot debesīs. Tur ir ziemeļbrieži un Ziemassvētku vecīša palīgi- rūķi, kas visu gadu čakli strādā, gatavojot dāvanas lieliem un maziem.
Bet kā tad viss sākās? Kur meklējami pirmsākumi Ziemassvētku vecītim?

Ziemassvētku ticējumi 24.12.2018 17:17

Ziemassvētku vakars- brīnumu laiks, kad atdzīvojas koki un mājlopi sāk runāt cilvēka balsī, stāstot nākotni. Tas ir cerību un ticības laiks, kad šķiet, ka viss, par ko sapņojam, var kļūt par īstenību. Tas ir sākums kaut kam jaunam- skaistākam un labākam...vismaz mums gribas tā domāt. Varbūt tāpēc mēs arī šodien lasot Ziemassvētku ticējumus, kaut kur dziļi sevī klusībā domājam- bet ja nu tomēr taisnība..., ja nu piepildās...

Ziemassvētki- Saules gada sākums. Senās tradīcijas un rituāli 16.12.2014 16:15

Nevieni svētki nenorit bez paaudžu paaudzēs krātām tradīcijām. Arī gada īsākajai dienai un garākajai naktij jeb Ziemassvētkiem vai ziemas saulgriežiem ir savas tradīcijas. Par latviešu raksturīgākajām tradīcijām tiek uzskatītas- pirtī iešana, deviņu ēdienu ēšana, kas nodrošina pārtikušu nākamo gadu, iešana budēļos, ķekātās jeb čigānos, bluķa vilkšana, zīlēšana un dāvanu dāvināšana.

Kā radās Ziemassvētku vecītis? 24.12.2013 07:02

Mēs visi zinām, ka mūsdienu Ziemassvētku vecītis dzīvo Lapzemē. Tas ir tālu ziemeļos pie Polārā loka. Tur ir garas ziemas un īsas vasaras. Tur ir polārās naktis, kad saule neparādās virs horizonta un tumsa mijas ar puskrēslu vairākas dienas. Tur ir daudz sniega un ziemeļblāzma- vienreizēji skaista un neatkārtojama gaismas parādība, kuru skaidrā un aukstā laikā var novērot debesīs. Tur ir ziemeļbrieži un Ziemassvētku vecīša palīgi- rūķi, kas visu gadu čakli strādā, gatavojot dāvanas lieliem un maziem.
Bet kā tad viss sākās? Kur meklējami pirmsākumi Ziemassvētku vecītim?

Ķīniešu tradīcijas. Kā aizvadīt Veco gadu un sagaidīt Jauno! (5) 02.02.2011 15:02

Jau rītdien ķīnieši svinēs Jauno gadu. Pec Fen šuj paražām ir noteikts rituāls, kā pareizi jāsagaida Jaunais gads, lai tas būtu Jums labvēlīgs. Šogad Jaunais gads pēc ķīniešu tradīcijām iestājas 3. februārī pl. 4:30 (pēc Latvijas laika).

Vecais Jaunais gads arī ir svētki! 10.01.2011 01:43

Vecais Jaunais gads ir vēsturiski svētki, kas izveidojušies laika skaitīšanas maiņas rezultātā. Tradīcija atzīmēt Veco Jauno gadu aizsākās līdz ar neatbilstību starp Jūlija (t. s. vecā stila) un Gregora kalendāru, pēc kura šobrīd dzīvo praktiski visa pasaule. Atšķirība starp šiem abiem kalendāriem ir 13 dienas.

Ziemassvētki cauri gadiem 22.12.2010 16:45

Ziemassvētki – laiks, kad diena ir visīsākā un nakts – visgarākā. Pēc Ziemassvētkiem saulīte sāk atgriezties un dienas stiepjas garākas.