Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:370, Did:0, useCase: 3


Vīnes balles toreiz un tagad

Vīnes balle.... cik gan daudz šajos vārdos elegances, graciozitātes un smalkas greznības! Balles Austrijā notikušas jau sākot no Viduslaikiem, taču savu uzplaukumu tās piedzīvoja XIX gs sākumā. Šajā laikā balles notika katru gadu un gandrīz vai ik dienu, sākot no Jaungada svinībām līdz pat Lieldienu gavēnim. Bieži vien balles tika rīkotas gan imperatora pilī, gan vairākos Austrijas aristokrātu īpašumos vienlaikus, tā ka ballēties gribētājiem nebija viegli izvēlēties, kuram viesmīlīgā saimnieka uzaicinājumam dot priekšroku. Vīnē balles notika ik dienu, bija pat reizes, kad to skaits pārsniedza 250 balles vienā dienā.

Elitāras un greznas telpas, arī vienkāršas zāles ar augstiem griestiem un pieklusinātu kristāla lustru gaismu vienā reizē varēja uzņemt līdz pat 8000 grezni tērptu balles viesu, kas visbiežāk nāca no augstākās sabiedrības. Kaut gan bija arī balles, kurās piedalīties drīkstēja inteliģence, tirgotāji un sīkie muižnieki.

Vīne un valsis jau sen kļuvuši par sinonīmiem, bet valša vēsture, kas nav atdalāma no Štrausa nemirstīgajām melodijām, skaitāma jau vairāk kā divās simtgadēs. Neskatoties uz to, mīlestība uz šo deju un ballēties prieks nekur nav pazuduši. Valsis joprojām ir modē, Vīnē to dejo gan veci, gan jauni, gan bagāti, gan ne tik turīgi ļaudis.

Savukārt mākslas zinātnieki turpina polemizēt par valša vēsturisko attīstību kā vienu no balles dejām. Tomēr visi ir vienoti faktā, ka valsis nav piedzimis pilīs un arī ne aristokrātu apartamentos, bet gan pilsētas nomalēs- pagalmos, kur sākotnēji tas bijis kā vienkāršās tautas deja, ar kuras palīdzību cilvēki varēja kustībā paust savu jutekliskumu un erotismu.

Par valša vectētiņu var uzskatīt Vācijā dzimušo landleru, kas jau kopš XVII gs bijusi iemīļota vienkāršās tautas deja un kura, tāpat kā vēlāk valsis, veidots trīs ceturtdaļu taktsmērā.

XVIII gs vidū austriešu leksikā parādās apzīmējums "walzen", kas atradis vietu arī tā laika vārdnīcās un nozīmē- griešanos taktī.
Īsā laikā valsis kļūst par populārāko aristokrātijas deju, izstumjot no goda vietas ilgus gadsimtus karaļu pilīs iecienīto franču menuetu. Tas viss, protams, notika ar tā laika austriešu imperatores Marijas Terēzes vēlību un atļauju, kā rezultātā pamazām Vīne no impērijas muzikālās galvaspilsētas kļuva arī par valša galvaspilsētu, bet prasme to nodejot- par vienu no galvenajām labas audzināšanas un smalkā toņa pazīmēm. Pat franču imperators Napoleons Bonaparts, saderinoties ar Austrijas princesi, apguva valša dejas mākslu pie speciāli ši nolūkam no Vīnes uzaicināta labākā skolotāja.

Vairāki mūsdienu vēsturnieki uzskata, ka tieši valsis bija tas, kas paglāba Austriju no tautas dusmām, kuras daudzās citās valstīs izvērtās asiņainās revolūcijās. Valsis nedaudz izpludināja sociālās robežas, padarot cilvēkus it kā vienlīdzīgākus, kaut gan ne visas balles veicināja vienlīdzības sajūtu. Piemēram, galma ballēs tika aicināti tikai aristokrātijai piederošie, tā teikt "sabiedrības krējums", kur viss notika pēc stingri noteiktas etiķetes un nekādas atkāpes no tās netika pieļautas.

Situācija mainījās 1899.gadā, kad nomira visā valstī mīlētā imperatore Elizabete, kuru Austrijas imperators Francis Jozefs mīļi dēvēja par Si- Si. Kopš tā laika imperators zaudēja interesi par ballēm un valšiem, kā rezultātā "Galma balle" tika atcelta uz visiem laikiem. Startu pārņēma "Operas balle", kas arī pirms tam tika rīkota greznajās karaļa pils zālēs, bet 1899.g. pārcēlās uz Vīnes operas telpām.

Revolūcijas, karu un juku laikos Vīne aizmirsa par ballēm un valšiem, bet jau pēc Austrijas republikas nodibināšanas tautā iemīļotā tradīcija ieguva tālāku attīstību. "Operas balle" atdzima, tā nenotika vien Otrā pasaules kara laika smagajos gados, kad ne Austrijas iedzīvotājiem, ne valdībai nebija laika un vēlēšanās domāt par izpriecām.

Karš un jukas jau sen kā palikuši pagātnē. Tagad atkal katru gadu tiek rīkotas "Operas balles", kas pēc tradīcijas tiek atklātas tieši 22:00 vakarā ar 200 pāru - eleganti tērptu jaunu meiteņu un puišu- griešanos valša ritmos.
Ielūgumu uz balli var saņemt meitenes ne tikai no Austrijas un Eiropas, bet no visas pasaules, savukārt lēmumu par piekļuvi šim pasākumam pieņem speciāla Komiteja, kuras pārstāvjus nav iespējams ne piekukuļot, ne iežēlināt, ne kā citādi pierunāt.
Lai kļūtu par "Operas balles" debitanti, katrai meitenei jāparāda sava prasme dejot valsi, un tikai pašas labākās no viņām pēc veiksmīgi nokārtota eksāmena drīkst uzlikt galvā stilizētu kroni- obligātu visu debitantšu atribūtu. Kroņa forma katru gadu mainās, pie tā dizaina radīšanas tiek pieaicināti labākie dizaineri, turklāt katra skice tiek rūpīgi izvērtēta, lai gala rezultātā uzvarētu tikai viens- labākais projekts. Jāpiebilst, ka Komitejas locekļi var būt tikai sievietes no aristokrātu ģimenēm vai mūsdienu augstākās sabiedrības, kas sastāv no politiskās elites.

Neskatoties uz savu ilgo vēsturi, ne Vīnes balles, ne valsis joprojām nav zaudējuši savu popularitāti. Tieši otrādi- "Operas balles" analogi tiek rīkoti ne tikai dažādās Eiropas valstīs, bet arī ASV, Āzijā un pat Āfrikā. Dažas no tām ir klasiskākas, citas- attālinātākas no tradicionālās Vīnes balles, taču tās visas līdzinās pasakai, kas nemaz neatgādina mūsdienu realitāti, ļaujot balles viesiem kaut uz vienu vakaru pārcelties pārsimts gadus senā pagātnē.

Nu arī Rīgai būs sava balle, kas šogad pirmo reizi tiek rīkota pašā Latvijas sirdī- Melngalvju nama greznajās telpās. Balles viesus gaida izsmalcinātas vakariņas no restorāna „36 līnija”, īpaši izmeklēti dzērieni no Noble Wine, dzīvā mūzika visa vakara garumā un vienreizēja un neatkārtojama koncertprogramma. Balles laikā būs noteikts stingrs dreskods: vīriešiem būs jāierodas ballē tērptiem frakā vai melnā uzvalkā ar pieskaņotu tauriņu, savukārt, dāmām- garajos vakartērpos.

Rīgas balle 2016 – tā ir ne tikai unikāla iespēja Rīgā izbaudīt Klasiskās Vīnes balles atmosfēru, bet arī nokļūt neaizmirstamā pasakā un no sirds izdejoties brīnišķīgas mūzikas pavadījumā.