Kremerata Baltica festivāla noslēgumā – Ludviga van Bēthovena skaņdarbi un pasaules pirmatskaņojumi

Festivāla noslēguma koncertā 13. septembrī plkst.17.00 līdzās maestro Gidonam Krēmeram un orķestra rezidējošajam māksliniekam pianistam Georgijam Osokinam gaidāmi īpaši viesi – neordinārais un intelektuālais vijolnieks Hugo Tičiati (Hugo Ticciati), kurš jau vairākkārt atskaņojis latviešu komponistu skaņdarbus, un mecosoprāns Lusiana Mančīni (Luciana Mancini). Čīliešu-zviedru dziedātāja ir spoža senās mūzikas interprete, koncertējusi ar slaveniem senās mūzikas ansambļiem, piemēram, Freiburgas baroka orķestri un “L’Arpeggiata”.

Par godu izcilā skaņraža Ludviga van Bēthovena 250 gadu jubilejai koncertā dzirdēsim divus viņa skaņdarbus. Par “Ceturto klavierkoncertu” pēc tā pirmatskaņojuma rakstīja, ka tas esot “apbrīnojamākais, mākslinieciskākais, neparastākais un komplicētākais L. Bēthovena sakomponētais koncerts”. Šo klavierkoncertu mēdz arī uzskatīt par liriskāko, lokanāko un maigāko no viņa klavierkoncertiem – šis opuss nudien ir L. Bēthovena ģeniālās mākslas pilnība.

Savukārt L. Bēthovena vēlīno stīgu kvartetu pasaulē ieskanas filozofiski grēksūdzes zvani, gremdējoties tādos apcirkņu dziļumos, kurus laikabiedri nesaprata. Par 15. stīgu kvarteta lēno daļu pats Bēthovens teicis, ka “tā ir pateicības himna dievišķībai no slimnieka, kas atveseļojas”.

Koncerta programmā gaidāmi arī divi pasaules pirmatskaņojumi – latviešu komponista Artura Maskata “Vasaras sapņi” balsij, vijolei un kamerorķestrim, kā arī lietuviešu pianista un laikmetīgās mūzikas entuziasta Andriusa Žlabis (Andrius Žlabis) jaundarba “Kaleidoscope of the lost time”.

Arturs Maskats ir viens no latviešu komponistiem vecmeistariem, kurš savā daiļradē pauž emocionāli atklātu, uz cilvēka jūtām balstītu mākslas redzējumu. Tā ir groda, intuitīvi krāsota un neoromantisma tradīcijās balstīta mūzika, caur kuru vienmēr jaušams smeldzīgs smaids. Aristokrātiski, it kā nostalģiski pārcilājot skaistas atmiņas. Savam jaundarbam ’’Vasaras sapņi’’ komponists izvēlējies 19. gadsimta amerikāņu dzejnieces Emīlijas Dikinsones (Emily Dickinson) dzeju, kuras darbos iedvesmu komponists smēlies gan saviem simfoniskajiem, gan kora skaņdarbiem.

Andrius Žlabis ir pasaulē atzīts lietuviešu pianists, viņš uzstājies prestižās koncertvietās kā Linkolna centrs Ņujorkā, Amsterdamas Concertgebouw, Vigmora zāle Londonā, Musikverein Vīnē, festivālos Zalcburgā, Lokenhauzā un citur. Pianists daudzkārt sadarbojies ar “Kremerata Baltica’’ un Gidonu Krēmeru, ar kuriem kopā ieskaņoti vairāki kompaktdiski. Liela nozīme lietuviešu pianista repertuārā ir laikmetīgajai mūzikai –skaņdarbus viņam veltījuši daudzi mūsdienu komponisti. Līdzās klavierspēlei mūziķis arī pievērsies kompozīcijai.
Par savu jaundarbu autors saka: “Piecās skaņdarba daļās atspoguļojas dažādas nokrāsas par laika plūduma sajūtu, gluži kā smilšu izslīdēšana caur pirkstiem, kas iezīmē gan skumjus, gan skaistus notikumus. Jaundarbā esmu centies notvert šo gaistošo sajūtu, lai pie tās varētu atgriezties atkal un izdzīvot vēlreiz, varbūt pat uz mirkli apstāties. Tieši tā, kā to spēj panākt vienīgi mūzika.’’

Klausītājus, kuri iegādājušies biļetes uz Kremerata Baltica festivāla koncertiem līdz 1. augustam, lūdzam iegādātās biļetes apmainīt pret jaunām “personalizētām biļetēm”. Informējam, ka sakarā ar valstī noteiktajiem ierobežojumiem Dzintaru koncertzāles sēdvietu skaits un izkārtojums ir mainīts. Biļetes var apmainīt Dzintaru koncertzāles biļešu kasē katru dienu no plkst. 10.00 līdz 17.30 bez brīvdienām (pusdienu pārtraukums no plkst. 14.00 līdz 14.30).

17. Kremerata Baltica festivāls notiek ar Jūrmalas pilsētas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Biļetes uz festivālu pieejamas “Biļešu Paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā Īsta biļešu paradīze - biļetes uz vairāk nekā...