Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:373, Did:0, useCase: 3


Vijas Spekkes izstāde „Bēgļi – gūstekņi”

Redakcija
Redakcija

Kalnciema kvartāla galerijā no 26. aprīļa līdz 10. maijam apskatāma akvarelistes Vijas Spekkes izstāde „Bēgļi – gūstekņi”.

Gleznotājas Vijas Spekkes gleznu cikls “Bēgļi-gūstekņi” sākotnēji radās 1991. gadā, līdzdzīvojot Persijas līča kara gūstekņiem. Diemžēl kari mūsu pasaulē nav beigušies, un bēgļu realitāte kļuvusi par daļu no šodienas Eiropas.

Vija Spekke ir dzimusi Rīgā 1922. gadā. Mākslas jomā izglītojusies Romā, Oksfordā un Veronā. Gandrīz visu mūžu māksliniece, kurai īpaši tuvs ir akvarelis, dzīvo Itālijā. Viņas darbos satuvinās romāņu un baltu kultūras, Vidusjūra saplūst ar Baltijas jūru. Dzimtenē un Latvijas mākslas vidē viņa atgriezās tikai 1993. gadā. Mākslinieces gleznās reizēm ieskanas dzimtas dzejnieku, mūziķu un vēsturnieku likteņi.

Gandrīz ikkatram ir bijis kāds dzīves posms, kurā izjusts bēgļa gaitu sūrums.
Bēgļu tēma uzrunā visu tautību, dažādu laiku, reliģiju un varu vajātos. Tik maz vardarbīgu konfliktu kā šobrīd, Eiropā nav bijis gandrīz nekad. Tai pašā laikā šī drošība ir ļoti trausla. Lai kā gribētos, ka uzvarētu humānisms, varas un naudas kāri ir grūti apstādināt.

Izstādē skanēs kurdu tautības sīriešu komponista Moutaza Ariana skaņdarbi “Meklējot mieru” un “ Migranti”. Jau četrus gadus viņš ir bēglis Turcijā, pelna iztiku kā ielu muzikants un sapņo savas kompozīcijas reiz atkal dzirdēt īstā koncertā. Saite uz Ariana mūzikas ierakstiem: soundcloud.com.

Izstādes idejas autore Diāna Jance, tuva Vijas Spekkes radiniece. Diāna Jance: “ Mūsu dzimtā ir kāds sens stāsts. Droši vien tādu stāstu latviešiem ir daudz.
Reiz kāds austrumu izcelsmes bēglis meklēja patvērumu zemē, kas tikai pēc vairākiem gadu desmitiem tika nosaukta vārdā - par Latviju. Visticamāk, viņš bija ar tumšu ādas krāsu, melniem matiem un musulmanis.. Visticamāk, bēglis vai gūsteknis no kara līdzgājējiem. Nostāstā, kurš atceļojis līdz mūsu dienām, bēglis esot nācis no reiz varenās Osmaņu impērijas, no mūsdienu Turcijas. Visdrīzāk viņš klejoja, nemācēdams ne vārda latviski. Un tieši šis austrumu izcelsmes bēglis atrada patvērumu mājās Zemgalē, ko tagad pazīst kā "Billītes" un bija vecvectēvs vienam no latviskākajiem un lielākajiem dzejniekiem - Edvartam Virzam..”

Izstāde apskatāma katru dienu no plkst. 10.00 līdz 22.00, izņemot svētdienas, Kalnciema ielā 35, Rīgā.

Ieeja bezmaksas.